Margret Brown
pirms 1 gada
juve
pirms 1 gada
Pirmkārt, nekarot – tā ir ne tikai izvēle, bet tās ir arī tiesības. Sabiedriskais līgums nevienā brīdī nenosaka, ka cilvēkam, kas visu mūžu maksājis nodokļus un apmaiņā no valsts guvis labumus, būtu tās vārdā jāatdod vienīgais, kas principā tam tā reāli pieder: dzīvība. To var darīt, bet to jāvar arī nedarīt, ja svarīgāks liekas, piemēŗam, ar bērniem un tuviniekiem pavadītais laiks. Līdztekus tiesībām karot un aizstāvēt politisko veidojumu, kurā esi dzīvojis, jābūt arī nodrošinātām tiesībām bēgt. Vai informāciju telpā varam lasīt par to, kādi ir plāni izveidot bumbu patvertņu sistēmu, iepirkt laivas, uzlabot transporta infrastruktūru?
Otrkārt, kam tieši visu šo laiku gatavojās NBS, Zemessardze, NATO u.tml., ja bez civiliedzīvotāju iesaistīšanas iztikt nevar? Kādas bija paredzamās situācijas, kurās civilos neiesaista?
Treškārt (un, manuprāt, šis ir galvenais faktors, kāpēc Jānis un Līga ir pat ļoti cienījami savā nostājā): arī aizsardzība ir uzbrukums. Tā nav ienaidnieka ievainošana kājā, lai tas padotos un atvainotos. Tie ir nogalinātie. Kaudzēm. Savējo un otrā pusē. Un tā, savukārt, ir trauma uz mūžu, par to, ka esi redzējis mirstam un esi nogalinājis. Tā nav skaistā datorspēļu nāve, tie visticamāk ir drausmīgākie skati, kādus var redzēt. Un kamēr par to ar baltiem burtiem uz melna fona nerakstīs kā atrunu zem Zemessardzes aicinājumu plakātiem, spēle nebūs īsti godīga.
Ceturtkārt, Jānim ar Līgu ir iespēja pieturēties pie savas pozīcijas, jo tā būtībā ir vienīgā pareizā. Tie, kuri iet dienēt, nevis no dienesta bēg, šodien ir tieši tie, kuru dēļ Ukrainā mirst civiliedzīvotāji. Karš ir iespējams tikai tur, kur ir karotāji. Varbūt labākais risinājums ir labāk pat nesākt.
Ar šo es piekrītu pamatpremisai: tāpat jābūt sagatavotam. Bet labi sagatavots bēglis arī ir vērtīgs, jo var glābt bērnus, sirmgalvjus, un var, galu galā, izdzīvot, lai saglabātu vienīgo, kas, savukārt, ir valstij: valodu un kultūru.
Sabiedrība
04.10.2022
3
Militārais pacifisms