Margret Brown
pirms 1 gada
juve
pirms 1 gada
Pirmkārt, nekarot – tā ir ne tikai izvēle, bet tās ir arī tiesības. Sabiedriskais līgums nevienā brīdī nenosaka, ka cilvēkam, kas visu mūžu maksājis nodokļus un apmaiņā no valsts guvis labumus, būtu tās vārdā jāatdod vienīgais, kas principā tam tā reāli pieder: dzīvība. To var darīt, bet to jāvar arī nedarīt, ja svarīgāks liekas, piemēŗam, ar bērniem un tuviniekiem pavadītais laiks. Līdztekus tiesībām karot un aizstāvēt politisko veidojumu, kurā esi dzīvojis, jābūt arī nodrošinātām tiesībām bēgt. Vai informāciju telpā varam lasīt par to, kādi ir plāni izveidot bumbu patvertņu sistēmu, iepirkt laivas, uzlabot transporta infrastruktūru?
Otrkārt, kam tieši visu šo laiku gatavojās NBS, Zemessardze, NATO u.tml., ja bez civiliedzīvotāju iesaistīšanas iztikt nevar? Kādas bija paredzamās situācijas, kurās civilos neiesaista?
Treškārt (un, manuprāt, šis ir galvenais faktors, kāpēc Jānis un Līga ir pat ļoti cienījami savā nostājā): arī aizsardzība ir uzbrukums. Tā nav ienaidnieka ievainošana kājā, lai tas padotos un atvainotos. Tie ir nogalinātie. Kaudzēm. Savējo un otrā pusē. Un tā, savukārt, ir trauma uz mūžu, par to, ka esi redzējis mirstam un esi nogalinājis. Tā nav skaistā datorspēļu nāve, tie visticamāk ir drausmīgākie skati, kādus var redzēt. Un kamēr par to ar baltiem burtiem uz melna fona nerakstīs kā atrunu zem Zemessardzes aicinājumu plakātiem, spēle nebūs īsti godīga.
Ceturtkārt, Jānim ar Līgu ir iespēja pieturēties pie savas pozīcijas, jo tā būtībā ir vienīgā pareizā. Tie, kuri iet dienēt, nevis no dienesta bēg, šodien ir tieši tie, kuru dēļ Ukrainā mirst civiliedzīvotāji. Karš ir iespējams tikai tur, kur ir karotāji. Varbūt labākais risinājums ir labāk pat nesākt.
Ar šo es piekrītu pamatpremisai: tāpat jābūt sagatavotam. Bet labi sagatavots bēglis arī ir vērtīgs, jo var glābt bērnus, sirmgalvjus, un var, galu galā, izdzīvot, lai saglabātu vienīgo, kas, savukārt, ir valstij: valodu un kultūru.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Agra Lieģe-Doležko
0Kuces naktī
Nakts Kuce savulaik nebija nedz Nakts Kuce, nedz Māte – viņa bija māksliniece, taču, protams, pat ar samērā veiksmīgu karjeru šajā prasīgajā un nestabilajā nozarē viņa līdz ar bērna ienākšanu ģimenē acumirklī zaudēja butaforiskajā referendumā par jautājumu: kurš no mums upurēs visu, kas līdz šim kaut ko nozīmēja, un kura darbs kļūs par prioritāti?

Rvīns Varde
0Man arī nepatīk, bet arī patīk
Pirms daudziem gadiem biju apskatījis Kombuļu Ineses profilu portālā "draugiem.lv" un nekavējoties saņēmu no mākslinieces vēstuli, kura skanēja šādi: "Sveiks! Šī dziesma ir par Tevi!" Un tad es tik ļoti nobijos, ka vairs nekad neskaidroju, par ko ir dziesmas un stāsti – lai lasītāji domā paši.

Eva Johansone
0Dziedinošas sarunas 81+
Uz intervijām visbiežāk aicina tos, kuri nupat atklājuši izstādi, uzvarējuši sporta sacensībās vai atklājuši ko jaunu laboratorijā. Tagadnes redzējums un sasniegumi. Bet kā tas viss izskatās plašākā ietvarā? Ar šādu domu žurnālā "Satori.lv" uzsākam sarunu ciklu "81+" ar cilvēkiem.

Jete Anna Puriņa, Līva Lūse
0Jauns un jauns, un jauns
"Pelēka vasara, saulaina ziema" kopumā veidota kā "mīlestības vēstule" Franču jaunajam vilnim, Godāram, Trifo un pārējiem, tomēr rezultāts ir diezgan blāvs, jo pati kustība nekādā veidā netiek komentēta, bet no atsaucēm vien nav iespējams veidot izrādi.

Sabiedrība
04.10.2022
3
Militārais pacifisms