Miks Magone pēdējo padsmit gadu laikā ir rīkojis neskaitāmi daudz koncertu dažnedažādās vietās, organizējis izcilo festivālu "Zemlika" Durbē un kopš atvēršanas brīža līdz šim rudenim bijis Ventspils akustiskās koncertzāles "Latvija" mākslinieciskais vadītājs. Oktobrī vadība viņam paziņoja, ka darba attiecības esot jāpārtrauc.
Pirms intervijas pārskatīju dažādus arhīvus un saskaitīju – sākot ar 2011. gada amerikāņu eksperimentālās grupas "Xiu Xiu" uzstāšanos "Spīķeros", esmu apmeklējis vismaz 50 viņa organizētos koncertus, regulāri mērojot arī ceļu uz Ventspili. Tie ne tikai snieguši ļoti daudz muzikālu piedzīvojumu un pārdzīvojumu, bet ietekmējuši arī manu gaumi un attieksmi pret kultūru, pret to, kā veidot autoru un auditoriju satikšanos, kas ietekmējusi arī manu darbu "Satori".
Ventspils koncertzāles muzikālajai programmai – tādai, kādu to veidoja Miks – man tiešām gribētos piemērot apzīmējumu "pasaules klase". Tomēr izvēlēto virzienu nav diktējis elitārisms; manā ieskatā Mika tieksmi pēc kvalitātes raksturo bezkompromisu attieksme. Būtībā es viņu uztveru kā panku. Šajā intervijā – mūsu saruna par izaicinājumiem, padomju estrādes sentimentu, putras dūķiem un skaistu mūziku.
Henriks Eliass Zēgners
0