Ir tāda nesaredzama cilvēku tauta – tai piederīgie ir tik sīciņi, ka tos nevar pamanīt ar neapbruņotu aci. Viņu ir tik milzīgi daudz, ka tos kā zvaigznes vai jūras zvirgzdus nevar saskaitīt.
Iespējams, tieši tāpēc viņus sauc par mikriem (no grieķu: "micros" – mazs. Kā mikroskops, mikroorganisms, mikrofons?) Tāpat kā saka vācietis, krievs, kazahs vai grieķis, saka arī mikrs. Nav skaidrības par to, no kurienes mikri ir nākuši, un pavisam savādi ir tas, ka viņu mītnes atrodamas visos pasaules futbola stadionu zālājos, bet nekur citur tie nav sastopami. Nabadzīgāko mikru mītnes grupējas ap 11 metru soda sitiena vietu, tiešā vārtu tuvumā. Futbola spēles mikri uzskata par stihisku dabas parādību, kuru viņi nekādi nevar prognozēt, tieši tāpat kā nekādi nav iespējams paredzēt zemestrīces. Vislielākās nelaimes mikru tautai nes pasaules futbola čempionāti, kad vislielākais posts skar visnabadzīgāko mikru tautas daļu.
Mikri ir lepna tauta, un viņiem ir pašiem sava nacionālā himna, kuru sauc "Mikris ir stipris".
0