Mēs visi pa pusei esam krievi

Vēl par izvēli. Divi rakstnieki, laikabiedri, Nobela prēmijas laureāti, Tomass Manns un Knuts Hamsuns, bet cik dažādas tās izvēles. Kurš var izvērtēt kas pareizāk kas nē, vai tāpēc viens mazāk vācietis otrs norvēģis. Lai gan mainoties apstākļiem gan viens gan otrs ir apšaubīts. Kā teica viens ebreju komentētājs Ukrainas sakarā - Tautiešiem atliek vien izvēlēties kurā pusē nostāties un pēc tam nebrīnīties par savas nepareizās izvēles sekām.

Šī ir plašāka problēma. Cveigs, tāpat kā absolūtais vairākums cilvēces gribēja tikai mierīgi dzīvot. Šis absolūtais vairākums grib lai viņus liek mierā, un Valsts, ANO, NATO utt. uzdevums, viņuprāt, ir aizsargāt viņus no to lupatlašu, kas dzīvo par viņiem sliktāk, uzmācības un sadalīt to neliešu mantu, kas dzīvo par viņiem labāk. Pārējie ir gatavi cīnīties, tikai modernajā pasaulē vairs nav skaidrs par ko un pret ko, kurš vainīgs un kuram taisnība. Un lūk šeit parādās viens kurš zin "vainīgo", kuram ir resursi organizēt tos kas gatavi cīnīties. Un vairs netiek prasīts vai tas par ko cīnās ir patiesās aktīvā indivīda intereses, jeb tās ir aizkulišu organizatoru un kūdītāju intereses. Tu cilvēks esi apjucis, jo tev nepietiek drošas un pārbaudāmas informācijas pareizu spriedumu veikšanai, pat atrodoties notikumu degpunktā. Cilvēks rīkojas viņaprāt pareizi, bet patiesībā viņš ir tikai marionete. Šādā situācijā varbūt vairākuma viedoklis ir patiesāks.

Protams, tās visas ir runas "kas būtu, ja būtu". Protams, muļķigas pļāpāšanas ir daudz, bet kad tās ir bijis maz? Pats personīgi maz par t;emu esmu mz runājis, bet nejauši garāmejot man viens ginekologs (es nejokoju!) izteica savu attieksmi: "Ja kas, man ir medību ierocis un kādu esnoteikti paņemšu līdzi". Pats personīgi nevaru iedomāties aizbraucam vai dzīvojot uz vietas, it kā nekas nebūtu noticis.
Starp citu, nekad nevar zināt, ko cilvēks spēj izdarīt: http://www.diena.lv/arhivs/austra-pret-slepenpoliciju-13425422 , tas pats Žanis Lipke, piemēri ir neskaitāmi.

Saprātīgi pragmatiķi ne vienmēr ir gļēvuļi.

nē, gļēvuļi nav 'inteliģence'.

jā, daudzi mani paziņas, kas nav melnstrādnieki, tātad, iespējams, pieskaitāmi pie inteliģences, vēlas mukt no šejienes. vienīgi iemesls ir nedaudz cits - cilvēki domā par WW III, t.i., kodolkonfliktu, kuru pārlaist labākajā gadījumā būtu iespējams kaut kur Jaunzēlandē.

nu, ne visi cilvēki labi pacieš staru slimību. tie visi ir gļēvuļi.

Nez kāpēc neviens negrib nosaukt frāzes, kuras uzdzen vēl lielāku riebumu, nekā Sorokina minētās:
``Mēs visi pa pusei esam krievi``, `` .. kapēc mēs, latvieši, ķengājam krievus? Nepatīk krievi - čemodan, vokzal un, lūdzu - dodieties uz ES, uz NATO..``, `` vai tad krievi par mums tā ņirgājas..`` (no latviešu (?) izteikumiem radio brivajā mikrofonā) pagā'jušajā nedēļā, ``..latvietis latvietim - mīļākais saldēdiens`` `frazeoloģiskais`` līdz asakais nodrillētais kādas dzejnieces uzbrauciens latviešiem A. Pumpures jubilejas sarīkojumā, uz kuru jubilāre viņai vismaz pienācīgi atbildēja. Šādu un līdzīgu frāžu ir pilna informatīvā pasaule 24 stundas diennaktī, 365 dienas gadā gadu desmitiem. Un tādā veidā ari paliekam pat ne vairs pa pusei krievi, bet par pilnīgiem krieviem. Bez neviena šāviena. Bet ar širi uz galvas.