Valkas novada literārā apvienība un Latvijas Bērnu fonds jau otro gadu organizēja literāro darbu konkursu bērniem un jauniešiem "Doma izgaismo vārdu". Aizvadītā konkursa galveno balvu saņēma jaunais dzejnieks Gundars Tomašs. Par sevi viņš saka tā: "Dzīvoju un mācos Vecpiebalgā. Ikdienā nopietni spēlēju volejbolu, debatēju, rakstu dzeju un sekoju līdzi NBA. Šobrīd mana nākotnes vīzija ir kā puzles gabaliņi, kuri ar katru dienu tuvojas viens otram. Nezinu, ko gribu, nezinu, kas būšu, bet cerams, ka dzīvs un ar tīru sirdsapziņu."
***
un mēs braucam
garām kokiem un ceļazīmēm
ātrāki par laiku
katrs savā dambretes lauciņā
melnie un baltie
tas mūsu realitātes šovs
uzdevums it kā viens un tas pats
elpot visilgāk
iegrimstam pļavu idillē
kā pludiņi kosmiskajā zondē
skeletus apraksim kopā
un sakrāsim atmiņas kā monētas
tāpēc brauksim
četru sienu horizontā
uz neatgriešanos
***
kad tu smejies
pat enģeļi klusē
tie satinušies paradīzes segās
prieku skaita kā naudu
kad tu raudi
visi dēmoni ir augšā
tie savās liesmu krūzītēs
gaida asaras kā nāvi un postu
bet kad tu stāvi pretī
mana sirds trako
tā nesaprot
sapnis vai īstenība
***
plaukstu līnijas mana karte
bet nakts tāpat mulsina
un tie putni atkal piedzērušies
korī kliedz manu vārdu
es vairs nevaru izturēt
tos sniegpārslu odus
tie kā lodes triecas virsū
un izkūst manos matos
man dūmi priekšā
kā dejojošas dvēseles
laižos tiem līdz
uz citu horizontu
citām dūmu orbitālēm
lūdzu, palīdzi man
atstiep sauli pie manām durvīm
manām acīm viss pārāk tumšs
***
mainīt sevi
mainīt uz labo pusi
būt perfektam kā gramatikai
paklusēt un pieskarties
ar pirkstiem novilkt vieglu līniju
uzvilkt mūžīgo atmiņu nogriezni
savienot četrus zilos acu punktiņus
lietot kā narkotiku ikdienā
aizskalot problēmas
pārdozēt
staigāt kā apsēstam
spiest "man patīk" katru dienu
dzīvot kā izslēgšanas spēlēs
iekļūt finālā.
un uzvarēt.
***
vakar meklēju nākotnes perfekcionismu
bet ieklīdu nepareizajā filmā
kur aktuāli noklīst tumsā
un sadragāt jaunās dvēseles
viņu pazudušie acu skatieni mani vajāja
it kā es būtu nācis no rītdienas
un tie ar saplēstiem vārdiem
sita sienā vakara kodolīgākās naglas
kamēr haotiski meklēju izeju
mani noķēra citu bēdas
tās sāpēja kā čūsku kodieni
un to indi man izsūca ar aizmirstības eliksīru
uzreiz izšķīda vakara trauslā gaita
un sagriezos ar puzles gabaliņiem
vēlāk attapos pie laimes slepkavām
biju kļuvis viens no viņiem
bet piecēlos es viens
mans rīts ir liecinieks
***
ir ieslodzītie starp pulksteņu rādītājiem
kuru dzīve nemanāmi iet uz priekšu
katra minūte no sekundes atkarīga
jo tie dzīvo laika diktatūras režīmā
bet ir arī dzīves ceļa partizāni
kuriem zaudējums ir motivācija
viņu dzīvēm nevar pieskarties
visi ir brīvi un neatkarīgi
katrs pats sev gids
bet tomēr – ja jūties brīvs
bet ierobežots
tu esi viens no mums (rīta medniekiem)
jo mūsu ieroči ir smaids
ar tiem mēs atvērsim jaunas robežas
un kad būs pareizais laiks
mēs mainīsim pasauli
***
mēs gaidām
vientulības aizbraukšanu
mēs gaidām
vējā uztītu laimi
mēs gaidām
nākotnes nejaušības
mēs gaidām
panākumu atslēgas
mēs gaidām
pārāk daudz
Dzejas kopas iustrācijas autore ir Anete Bajāre. Ilustrācija tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju; tā radīta LMA Grafikas nodaļas I kursa maģistra programmas ilustrācijas klasē.
0