Foto: Kadrs no Aleksandra Rusteiķa filmas "Lāčplēsis" (1930, LKA RKM krājums)
 
Komentārs
23.04.2019

Melnais bruņinieks, Lāčplēsis un pārējie

Komentē
0

Diezgan daudzi paziņas pēdējo nedēļu laikā ir uzdevuši man jautājumu: "Nu, 5. aprīlī Ušakovu atcēla no amata, un kas tālāk?", acīmredzot lolojot cerību, ka "Saskaņas" līdera statusa formālā maiņa kaut kā būtiski mainīs arī to, kā galvaspilsētā "notiek lietas".

Pat neņemot vērā to, ka atstādinātāja (VARAM un konkrētā ministra) lēmumu pats Nils Ušakovs solījies apstrīdēt tiesā un tiesas lēmums var būt par labu Ušakovam, vienalga man nav skaidrs, kas pietiekoši daudziem saprātīgi domājošiem cilvēkiem liek domāt par "Ušakova ēras galu" Rīgas pašvaldībā. Acīmredzot ir jāatgādina daži būtiski lielumi.

Pirmkārt, Ušakovs un cilvēku grupa ap viņu ir dominējusi pašvaldībā desmit gadu garumā. Desmit gadi ir ilgs laiks. Otrkārt, Rīgā koncentrējas apmēram puse no Latvijas ekonomikas, tātad, ja kāda grupa ir izveidojusi savu varas ekosistēmu, šīs ekosistēmas rīcībā ir salīdzinoši lieli resursi un tā ir objektīvi sazarojusies – jo tai ir, kur izplesties. Citiem vārdiem sakot, runa ir par visnotaļ dzīvotspējīgu sistēmu, kas nav tieši atkarīga no tajā mezglpunktus kontrolējošo cilvēku amatu aprakstiem. Šādā aspektā nav būtiski – vai runa ir par Ušakovu Rīgā vai Kiršneru klanu Argentīnas Santakrusas provincē. Vai Lembergu Ventspilī. Lai cik ērti mums būtu sistēmu reducēt uz vienu personu, jāsaprot, ka runa ir nevis par Melno bruņinieku, bet par dažādu pelēku un puspelēku personāžu prāvu kopumu.

Palīdzēt izprast politiski-korporatīvas grupas var, piemēram, Itālijas pēckara politikas piemēri. Viens no ilglaicīgākajiem Itālijas politiskās arēnas līderiem Betīno Kraksi saglabāja ietekmi un paša lielā mērā izveidoto politisko ekosistēmu arī pēc tam, kad zaudēja premjera amatu, toties iemantoja apsūdzības par sistēmiska līmeņa politisko korupciju. Tieši to pašu var teikt par sociālistu konkurentiem, kristīgajiem demokrātiem un viņu līderi Džūlio Andreoti. Ja ietekmes tīkls ir noausts, nav obligāti nepieciešams atrasties tā centrā 24 stundas diennaktī.

Kā iespējama šādas grupas ietekmes tīkla sairšana? Vispirms jāsaka – lieki iedomāties, ka to var paveikt Lāčplēsis. Vienalga, vai šajā tēlā redz Jutu Strīķi vai Egilu Levitu, uz kuru, cik noprotams, tiek liktas lielas cerības Valsts prezidenta posteņa sakarā. Un pat ne tāpēc, ka simboliskais Lāčplēsis var nobīties vai ieslīgt pašapmierinātībā. Man grūti nosaukt gadījumus, kad viens indivīds (vai pat domubiedru grupa) ir vājinājis sistēmu, atrodoties tradicionālo politisko instrumentu pielietojuma laukā. Pirms apmēram desmit gadiem daži pretkorupcijas aktīvisti Indijā (piemēram, Kisans Baburao Hazare) izveidoja pilsonisko kustību, no kuras vēlāk izauga "Aam Aadmi" partija, kurai prognozēja labus panākumus. Reāli tā ir ieguvusi varu Deli pašvaldībā, kas, protams, arī nav maz, tomēr tā nav spējusi mazināt politisko dinastiju un koruptīvo grupu ietekmi Indijā. Ar laba parauga rādīšanu nelielā "sliktajiem" atkarotā teritorijā nepietiek, cerot, ka tas "palaidīs procesu".

Iepriekšējā rindkopā vārdu savienojums "tradicionāli politiskie instrumenti" netika lietots nejauši. Tīklojumus var vājināt vai pat sagraut ar netradicionāliem instrumentiem, bet te gan uzmanīgi jāpārdomā, ar kādiem tieši. Piemēram, establišmenta ekosistēmas, kā mēs redzam citās valstīs, ir sapratušas, ka kombinācija – populisms (lietoju šo jēdzienu bez ironiskām vai nosodošām konotācijām) plus būtiskas sabiedrības daļas reāls noskaņojums "nu gan pietiek!"  – ir ļoti draudīgs. Jāatzīst, ka es personīgi par šo instrumentu neesmu dziļi sajūsmināts, jo esmu novērojis, ka tā lietotājiem ir tendence sevišķi nešķirot, pret ko to vērst un – vai tas patiešām jālieto visos gadījumos. Kamēr Itālijā šobrīd pie varas protesta balsojuma rezultātā nonākušie populisti, tēlaini izsakoties, kaujas ar politisko un biznesa establišmentu – lai tā būtu. Bet, kad establišmentā tiek iekļauti arī zinātnieki un mediķi un "pa burzmu" paziņots, ka vakcinēties ir slikti, tā jau ir pārmērība, un rodas jautājums – kas ir nākamā establišmentā iekļaujamā grupa, kas jāapkaro?

Man perspektīvāks liekas modelis, ko veido motivēti indivīdi, kuru rīcībā ir juridiski korektas formas. Respektīvi, tādi, kuriem korporatīvi-politisko ekosistēmu graušanā nav jāapelē pie vēlmes visu nosvilināt un tad skatīties, ko darīt tālāk. Te interesants piemērs ir nu jau piecus gadus senais "Lava Jato" fenomens Brazīlijā. Runa ir par izmeklētāju grupu, kas sagādājusi notiesājošus tiesas spriedumus apmēram 155 cilvēkiem, bijušo valsts prezidentu Lulu da Silvu ieskaitot. Nebūtu pārspīlējums teikt, ka jau tagad ir panākts stāvoklis, kurā dažādas elites ekosistēmas Brazīlijā vairs nerosīsies vismaz tik nesodīti un bezkaunīgi kā līdz šim. Tomēr vēl interesantāks aspekts ir tas, ka ietekmes pircēju un pārdevēju apkarošana vienā brīdī ieguva tādu tempu un apmērus, ka izmeklētājiem sāka pietrūkt šo juridiski korekto formu. Un sākās princips "mērķis attaisno līdzekļus", proti, balansēšana uz asmens, kad cīņā pret korupciju tiek lietotas arī apšaubāmas formas (piemēram, sarunu ierakstu nopludināšana medijiem – kaut kas pazīstams, vai ne?). Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai to indivīdu, kuri vēlas un spēj vājināt politiskās ekosistēmas, rīcībā būtu adekvāts juridiski korektu līdzekļu klāsts.

Un te, atgriežoties pie Ušakova (un ne tikai) ekosistēmas, jautājums ir par to, ko Krišjāņa Kariņa valdība var darīt, lai korporatīvi-politiskās grupas nevarētu tik viegli manipulēt ar normatīvo aktu dažādām interpretācijām vai vienkārši sūtīt visus, atvainojiet, trīs mājas tālāk. Nebūdams sadists, nesākšu te ķidāt šīs valdības rīcības plānu, ko prognozē pieņemt 23. aprīlī. Vien fiksēšu, ka šī teksta ietvaros apskatītā tēma (amatpersonu patvaļas mazināšana) ir saistīta ar plāna punktiem 226.1., 230.1., 230.2., 230.3., 238.1. Citiem vārdiem sakot, ir redzams mēģinājums papildināt juridisko arsenālu grupu ietekmes mazināšanai. Kutelīgais šajā procesā ir tas, ka arsenāla papildinājums tiek gaidīts no būtībā citu elites grupu puses. Sabiedrībai ir jānotic, ka viena ekosistēma ir gatava pilnveidot juridiskus argumentus pret citu ekosistēmu, apzinoties, ka var pienākt brīdis, kad argumenti tiks vērsti pret pašiem tās izveidotājiem. Tā ir šī modeļa vājā vieta.

Jebkurā gadījumā jāsaprot, ka desmitgades garumā veidotas sistēmas nesāk ļodzīties medijiem ērtā tempā ("kratīšana – demisija – cietums – sākam no baltas lapas"), tas notiek daudz lēnāk. Turklāt jāņem vērā, ka sistēmas dalībniekiem, sajūtot apdraudējumu, var rasties kārdinājums resursu piesavināšanos paātrināt, un tas savukārt nozīmē, ka pretēji gaidītajam tuvākā gada vai pusotra laikā Rīgas pašvaldībā vadošās grupas līdzšinējie paradumi pat uzplauks vēl krāšņāk.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!