••••
manai vecaimammai patika
dedzināt kūlu
uz zoda un virslūpas
vējš aiznesa liesmas
līdz upei
palienā nosvila
ciņiem mati
donī zem zieda sadega
melna sāpe
vai dieniņ
kā cūkai sari
viņa noteica
un ar plaukstu notrausa liesmu
kad atauga
zaļi un svaigi asni
viņa palaida ganīties kazu
baltu kā piena ūsu
•••
kleita noslīd viegli kā ēna
— tu esi skaista pavisam plika
— parādi man savus nagus
cik tie gari izauguši
kā dāmai
krūtis
cik tās jau lielas
esmu iestigusi savā ēnā
kā saules pulkstenis
rādu krišanu
zīmēju apli atkal no jauna
— ei caurspīdīgā
vai redzi man cauri?
tu tagad esi visur
kā nezināšana
kā gaisma ap tumsu
pirms spuldzes
pirms uguns Prometeja lāpā
tu esi skaista
bez krītošas ēnas kaila
bez pienākuma rādīt laiku
kleita plīvo augstu kokā
izliekas skaistāka par kailumu
manas rokas salapojušas
starp kājām kā stumbriem
jau uzvīta ligzda
— ko tu te dari?
— es metu ēnu
•••
saules pinums atraisījies
krūtīs mutuļo straume
gari mati dzelmē vijas
izpūrusi bize
čigāniete mēness akā
mazgā matus
straume ķemmē
melnas ūdenszāles
upes debesīs
zivis uzlasa zvaigznes
kleitu volānu atvarā
putna balsīs
meitene smejas
ziepju putas
krasta malās
lūpu kaktiņos
dzeguzes siekalas
mitros zāles stiebros
pirkstu starpās
miglas plīvura ligzdā
līgava perē
mēness olu
•••
guļu siltās smiltīs
zem vēdera jūtu zemeslodes apaļumu
pavērtu muti brīnos
kā puikas ar tēviem pludmalē
spēlē bumbu
— es stāvēšu vārtos!
piesakās maza meitenīte
sarkanā peldkostīmā
— sargā!
kliedz puika
bumba ar visiem spēlētājiem
ieskrien manā atvērtajā rīklē
•••
notupjos plika
ne uz ceļgaliem
es tupu augstpapēžu kurpēs
uz smailēm
kā divām naglām
izstiepju rokas pret debesīm
neprotu būt baznīcas tornis
esmu templis
ar velvētu ieeju
man galvā zvana
nometos rāpus
esmu skaista
– nāc manī lūgties!
par jaunu acu pāri
ar kuru tevī lūkosies Dievs
•••
klimstu savā istabā
pa apli no stūra uz stūri
nesaprotu ko esmu aizmirsusi
visas mēbeles iznesusi
ar tukšumu blīva telpa
gaidu kas pietrūks
pēc kā ilgošos vēl rīt
atkal esmu maza meitene
sēžu uz šķūnīša jumta
spļauju ķiršu kauliņus tālumā
vienu noķeru
iespiežu dēļu grīdas spraugā
tur sulo avots
manā istabā
sazaro ziedošs ķiršu koks
san bites
zieda viducī
rūgti salda smarža
kā ķiršu kompots ziemā
kā mazuļa avotiņš galvvidū
tagad saprotu –
biju aizmirsusi
piedzemdēt meitu
•••
mātes mēle
izlaiza aci
no šampūna putām
mātes mēle laiza
tikko dzimuša kaķēna galvu
bez ķermeņa
uz mana naktskrekla
izplūdusi sarkana saule
jau atdzisusi
smaga
kad pamodos
kaķenei blakus
mātes mēlē skan balss
— visas sievietes to izturējušas
( visas sievietes ir viņas māte )
arī es
— sveiks bērniņ
maza mēle meklē tumšu krūtsgalu
0