Foto: Sergio Foo_biker
 
Raksti
22.04.2022

Marina Lepēna un Kremļa garā ēna Francijas politikā

Komentē
2
Saglabā

Kaut gan Francijā notiekošās vēlēšanas [1] gan ģeogrāfiski, gan stratēģiski šķiet ļoti tālu no Latvijas, to sekas var būt sāpīgas gan Eiropas Savienībai un NATO, gan Baltijas valstīm. Pirmkārt, jūnijā parlamenta vēlēšanās vairākumu var iegūt anti-NATO un eiroskeptiķu partijas. "Nacionālajai apvienībai" (galēji labējie) (turpmāk – NA) un "Nepakļautajai Francijai" (galēji kreisie) ir gara vēsture ar Putina politikas un imperiālisma atbalstīšanu un pat veicināšanu. Otrkārt, prezidenta vēlēšanās apstākļi ir labvēlīgi Marinai Lepēnai (turpmāk – MLP), NA priekšsēdētājai, kas, ņemot vērā viņas pietuvinātību Kremlim, ir satraucoši.

 

Kas ir "Nacionālā apvienība"?

NA ir mantiniece "Nacionālajai frontei", ko 1972. gadā dibināja MLP tēvs Žans Marī Lepēns. Kad 2011. gadā partijas vadību pārņēma MLP, sabiedrisko attiecību kampaņas laikā to pārsauca par "Nacionālo apvienību" (NA). Ja "Nacionālā fronte" bija atklāti ksenofobiska, antisemītiska un iestājās pret ES un labklājības valsti (welfare state), tad NA cenšas neizskatīties antisemītiska vai labklājības valsti nosodoša. Tomēr arī NA ir kritiska pret NATO un ES. Agrāk aktīvi iestājusies par "Frexit" un pret eiro, tagad MLP mēģina radīt mazāk radikālu paštēlu. Taču vairāki punkti viņas programmā novestu pie daļēja "Frexit" (teiksim, Francija pamestu Eiropas elektrības tirgu).

Taču pretošanās ES apstājas pie Eiropas naudas. Pirms mēneša Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ziņojumā MLP un divi citi NA biedri tika apsūdzēti par vairāk nekā 600 000 eiro piesavināšanos [2]. Kopš 2017. gada pret MLP un citiem NA biedriem ir uzsākta izmeklēšana lietā par "sabiedrisko līdzekļu piesavināšanos" un "līdzdalību". NA no Eiropas naudas apmaksāja darbu Eiropas Parlamentā cilvēkiem, kuri reāli tur nestrādāja, tā finansējot NA vietējos darbiniekus. Eiropas Parlaments nodarīto kaitējumu noteicis aptuveni 6.8 miljonu eiro apmērā. Eiropas Tiesas spriedums nosaka, ka Lepēnai jāatmaksā 300 000 eiro [3].

 

Aizraušanās ar autoritārismu un naudu

Slēpdamās aiz noslīpētāka tēla nekā viņas tēvs, MLP joprojām ir autoritāra līdz kaulam. Ievēlēšanas gadījumā viņa sola valdīt ar referendumu palīdzību, ignorējot Nacionālo Asambleju (jo NA tur būtu grūti iegūt vairākumu) un Konstitucionālo padomi [4], tā apejot gan demokrātisko, gan konstitucionālo kontroli. Arī attiecības ar brīvo presi viņai ir saspīlētas – žurnālisti netiek ielaisti viņas sapulcēs, to darbs tiek noniecināts u.tml.

Gadu gaitā MLP ir auklējusi saites ar tādiem autoritāriem līderiem kā Viktors Orbāns [5] un Vladimirs Putins [6], pietuvinoties tiem arī finansiāli. 2014. gadā "Nacionālā fronte" saņēma aizdevumus no Krievijas bankām par kopsummā 11 miljoniem, no kuriem deviņi miljoni nāca no Kremlim pietuvinātas bankas. 2016. gadā NA pieprasīja Krievijai jaunu aizdevumu [7]. Taču, tā kā sākotnējais aizdevums nebija atmaksāts, viņi saskārās ar juridiskām problēmām [8]. MLP arī ir 10.7 miljonu eiro lieli personīgie kredīti Orbānam pietuvinātās Ungārijas bankās [9].

Vai nu šī interešu konflikta, vai arī ideoloģisku iemeslu dēļ MLP atbalstīja Krimas aneksiju 2014. gadā. Lai nostiprinātu savu starptautisko tēlu Francijas elektorāta acīs, viņas 2022. gada kampaņas bukletā bija iekļauta fotogrāfija, kurā MLP redzama kopā ar Putinu. Taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā NA dokumentus iznīcināja [10]. Kopumā, izņemot Krievijas gāzes iepirkuma aizstāvēšanu [11], MLP dara visu, lai izvairītos no Krievijas iebrukuma pieminēšanas.

 

Vai MLP var uzvarēt vēlēšanās?

Tas atkarīgs no vēlēšanām. Ir teju neiespējami, ka NA iegūs vairākumu parlamenta vēlēšanās. Taču ar Kremli saistīto partiju kritiskā masa ir pietiekama, lai ietekmētu Francijas ārpolitiku. Lai vai kā, MLP var kļūt par prezidenti četru faktoru dēļ.

  1. faktors: Emanuela Makrona nepopularitāte. Līdzšinējais prezidents ir visai nepopulārs, kas Francijas prezidentiem termiņa beigās nav nekas neparasts [12]. Daudziem šķiet, ka viņš ir iedomīgs, pārāk saistīts ar ekonomisko lobiju un gatavs atteikties no labklājības valsts. Viņa mandātu iedragāja vairākas sociālās kustības: antivakseri, "Dzelteno vestu" kustība [13], kas ar pārtraukumiem ir aktīva jau kopš 2018. gada rudens. Šī kustība apvieno solījumus saglabāt sabiedrības pirktspēju ar populistiskiem, antielitāriem uzsaukumiem. Tieši tādu diskursu, kādu baro Lepēna.
  2. faktors: vāja republikāņu fronte. Parasti, kad galēji labējie kandidāti bija tuvu ievēlēšanai (prezidenta vēlēšanās 2002. un 2017. gadā vai parlamenta vēlēšanās, kur pārstāvjus ievēl lokāli, nevis valsts mērogā), nerakstītais likums noteica, ka centriskās partijas atbalsta vienu kandidātu. Un centriski noskaņotos vēlētājus aicināja balsot pret "Nacionālās frontes/apvienības" kandidātiem. Šāda "republikāņu fronte" noveda pie Žana Marī Lepēna zaudējuma 2002. gadā un MLP zaudējuma 2017. gadā. Taču Makrons ir tik nepopulārs, ka daudzi vēlētāji atsakās par viņu balsot.
  3. faktors: ekstrēmisma diskursu banalizācija. Radikālais populisms nav nekas jauns. Īstās pārmaiņas ir pieaugošā tolerance pret ekstrēmisma idejām: ksenofobiju, parlamentārās demokrātijas un likumu noliegšanu, autoritārismu. Šīs tēmas iedragā pat centriskās partijas, kas turpina izplatīt nepatieso ideju par MLP kā striktu konservatīvo. Rezultāts ir pieaugoša auditorija vēlētāju vidū.
  4. faktors: sociāldemokrātiskais oportūnisms. Sekodama citu Eiropas galēji labējo partiju pēdās (piemēram, Dānijas Tautas partijas), MLP ir atmetusi sava tēva libertāriešu nostādnes, tā vietā atbalstot sabiedriskos pakalpojumus, labklājības valsti, pensijas u.tml. Šādi apgalvojumi ir lielākoties ciniski un balstās oportūniskos aprēķinos, kuru pamats ir centrisko sociāldemokrātu vājā pozīcija.

 

Kāpēc Latvijai būtu par to jāuztraucas?

  1. iemesls: jaunā pasaules kārtība apdraud Latviju. Pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu MLP labprāt pielīdzināja sevi Putina vērtībām un pasaules skatījumam. Taču, tā kā Francijas medijos parādās fotoattēli ar Krievijas zvērībām, viņa šo ideoloģisko tuvību sākusi notušēt. Tagad viņa piedāvā NATO (no kā Francija viņas vadībā izstātos) veidot sadarbību ar Krieviju – līdzko Krievija un Ukraina parakstīs miera izlīgumu. Ko šī "sadarbība" sevī iekļautu, joprojām nav skaidrs, taču, ņemot vērā Putina prasību samazināt NATO līdz 1997. gada robežām (tas ir pirms Latvijas pievienošanās) [14], šis priekšlikums ir satraukuma vērts.
  2. iemesls: NATO nodrošinātā aizsardzība à la carte. Par spīti nesenajiem apgalvojumiem par pieturēšanos pie NATO līguma 5. panta [15], pirms iebrukuma Ukrainā MLP norādīja, ka 5. pants nenozīmē "automātisku palīdzību" no citām NATO dalībvalstīm [16]. Viņa uzsvēra, ka Francija katru gadījumu izvērtētu atsevišķi [17]. Tad cik liela ir iespēja, ka MLP izlems (militāri) nākt talkā Latvijai un citām Baltijas valstīm Krievijas agresijas gadījumā?
  3. iemesls: atbalsts Kremļa pārplānotajām robežām. Publiskajās prezidenta kandidātu debatēs 2017. gadā MLP piekrita Žanam Likam Melenšonam, "Nepakļautās Francijas" līderim, ka būtu jāpārskata pēc Padomju Savienības sabrukšanas izveidojušās robežas starp Krieviju un tās kaimiņvalstīm.
  4. iemesls: Trojas zirgs NATO un ES. Būdama eiroskeptiķe, NATO pretiniece un Kremļa domubiedre, MLP, visticamāk, būs Trojas zirgs [18] un liks šķēršļus lēmumu pieņemšanai (domājams, tandēmā ar Orbānu). Šis ir vislielākais drauds – abu institūciju tiesiskuma un rīcībspējas kropļošana autokrātu (arī Putina) labākajās interesēs.

Pat ja MLP neievēlēs, daudzu Francijas partiju pro-putiniskā nostāja turpinās apdraudēt Baltijas valstis, īpaši tāpēc, ka starp šīm partijām nav nelokāma atbalsta Eiropas solidaritātei drošības jautājumos. Kremļa garā ēna Francijas politikā tik drīz nepazudīs.


[1] Francijā norisinās divas vēlēšanas pēc kārtas: 10. un 24. aprīlī ir prezidenta vēlēšanas, kurās nosaka izpildvaras vadītāju; 12. un 19. jūnijā būs parlamenta vēlēšanas, kurās sadalīs 577 mandātus.

[2] https://www.euractiv.com/section/elections/news/eu-anti-fraud-body-accuses-marine-le-pen-of-embezzlement/

[3] https://www.politico.eu/article/le-pen-must-repay-european-parliament-for-misused-funds-ecj/

[4] https://www.lemonde.fr/en/2022-presidential-election/article/2022/04/14/marine-le-pen-wants-to-govern-by-referendum-bypassing-both-parliament-and-constitutional-council_5980497_16.html

[5] https://www.politico.eu/article/marine-le-pen-france-hungary-viktor-orban/

[6] https://www.theguardian.com/world/2022/mar/02/french-far-right-leader-marine-le-pen-forced-to-defend-putin-links

[7] https://www.bbc.com/news/world-europe-39478066

[8] https://www.occrp.org/en/daily/12486-marine-le-pen-s-party-reaches-agreement-with-russian-creditors

[9] https://www.reuters.com/world/europe/frances-le-pen-got-loan-hungarian-bank-close-orban-filing-2022-03-10/

[10] https://www.theneweuropean.co.uk/mondo-marine-le-pen-destroys-party-leaflet/

[11] https://www.bbc.com/news/world-europe-61073894

[12] https://www.publicsenat.fr/article/politique/sondage-emmanuel-macron-favori-mais-une-large-majorite-de-francais-juge (franciski)

[13] https://www.theguardian.com/world/2019/feb/09/who-really-are-the-gilets-jaunes

[14] https://www.theguardian.com/world/2021/dec/17/russia-issues-list-demands-tensions-europe-ukraine-nato

[15] "Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību."
Avots: https://www.nato.int/cps/en/natolive/official_texts_17120.htm
Tulkojums: https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/52

[16] https://www.lefigaro.fr/international/en-cas-d-attaque-d-un-pays-membre-de-l-otan-l-article-5-de-defense-collective-est-il-automatique-20220214 (franciski)

[17] Atteikšanās atbalstīt citas NATO dalībvalstis, it sevišķi Baltijas valstis, ir izplatīta retorika Francijas politiķu vidū – sevišķi starp tādiem politiķiem kā Žans Liks Melanšons un "Nepakļautā Francija".
https://www.slate.fr/story/155042/obsession-balte-de-jean-luc-melenchon (franciski)

[18] https://www.irishtimes.com/news/world/europe/marine-le-pen-putin-s-best-hope-of-sowing-discord-in-eu-and-nato-1.4853888

Ksavjē Lands

Ksavjē Lands ir politikas un ekonomikas filozofijas pētnieks, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Kopenhāgenas Universitātes pasniedzējs.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!