5. jūlijā pie Ministru kabineta ēkas simtiem cilvēku protestēja pret valdības pieņemtajiem noteikumu grozījumiem, kas ļautu valsts mežos cirst mazāka caurmēra kokus. Grozījumi, kuru virzība sabiedrības spiediena dēļ vairākkārt tika apturēta, tika steigā pieņemti 21. jūnijā, ignorējot ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iepriekš solīto, ka tas notiks tikai pēc vienošanās ar vides aizsardzības organizācijām.
Protestu ievadīja performance, kurā pazīstami aktieri un režisori ar koku nosaukumiem uz krūtīm vienojās dziesmā "Mazs bija tēva novadiņis", bet turpinājumā sanākušie izkliedza tādus saukļus kā "Mamma daba, tētis cirvis", "Nē cirvjiem valdībā, nē cirvjiem mežā", "Latvijas kokus Latvijas valstij", "Gudri cirst nav kokus cirst", "VARAM, jūs varat labāk" un "Kā mežā sauc tā atsaucas".
Tāpat sanākušos uzrunāja vides aktīvisti. Režisore Krista Burāne savā uzrunā brīdināja par necaurspīdīgo lēmuma pieņemšanas procesu.
"Stāvot šeit, pie mūsu valdības mājas, grib Ministru kabinetam atgādināt vairākas būtiskas lietas. Demokrātiju ir grūti sagraut no ārpuses, tomēr to ievaino, tās spēku mazina tāda veida procedūras, kādas piedzīvojām 21. jūnijā – sasteigtas, slepenas, melīgas. Tādas, kas slēpjas aiz sabiedrības interesēm, bet patiesībā apkalpo kādu šaurāku sabiedrības grupu. Ministru kabinets nedrīkst būt melu kabinets, jo meli iznīcina sabiedrības spēju uzticēties valdības gribai un prasmei strādāt sabiedrības kopīgā labuma vārdā. Vai šāda rīcība, kas iedragā uzticību, mums vajadzīga kara apstākļos?" retoriski vaicāja Burāne.
Tāpat režisore atgādināja, ka valdības lēmums ir pretrunā ar Eiropas zaļo kursu, kas ir saistošs arī Latvijai. "Zemkopības ministrija un VARAM (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija) mērķtiecīga dodas pretējā virzienā, aizstāvot intensīvas mežistrādes un lauksaimniecības politiku," sanākušajiem teica Burāne.
Savukārt ornitologs un vides aktīvists Viesturs Ķerus, kas jau vairākus gadus ceļ trauksmi par notiekošo Latvijas mežos, savā runā uzsvēra – ir jācīnās pret priekšstatu, ka meži ir tikai saimnieciska vienība.
"Ja jūs jautāsiet, vai Latvijā meži ir apsaimniekoti ilgtspējīgi, visbiežāk atbildi saņemsiet eiro vai kubikmetros. Mēs Latvijā par mežiem saucam izcirtumus, tāpēc Latvijas mežu platība nesamazinātos pat, ja mēs nocirstu pēdējo koku. Bet mežs nav tikai eiro un kubikmetri, mežs ir mājas gan daudziem augiem un dzīvniekiem, gan daudziem no mums," uzsvēra Ķerus, brīdinot, ka šajā ziņā situācija mežos ir slikta.
"Mēs zinām, ka ciršanas apjomi jau šodien ir pārmērīgi un šīs mājas apdraud. Mēs zinām, ka tiek izcirsti Eiropas Savienības nozīmes biotopi, aizsargājumu sugu dzīvotnes un ligzdas. Melnā stārķa populācija, ar ko mēs kādreiz lepojāmies kā Latvijas mežu neskartības simbolu, Latvijā strauji iet uz leju, kamēr Eiropā tā pieaug. Mēs zinām, ka mazā ērgļa ligzdas tiek izcirstas, ka visi starptautiskas nozīmes mežu biotopi ir nelabvēlīgā stāvoklī. Mēs redzam arvien vairāk izcirtumu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās," situācijas nopietnību iezīmēja Ķerus.
Vienlaikus aktīvists uzsvēra – cīņa par Latvijas mežu nākotni tikai sākas. "Skaidrs, ka šie noteikumu grozījumi situāciju pasliktinās. Tāpat ir skaidrs, ka šeit un šodien mēs šo situāciju neatrisināsim. Tāpēc, ejot uz mājām vai darbu, gribu, lai neejat ar sajūtu, ka kaut kas ir izdarīts. Es gribētu, lai šī sajūta ir – kaut kas ir sācies," savu runu noslēdza Ķerus.
Jau ziņots, ka 21. jūnijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Noteikumos par koku ciršanu mežā, kas paredz atļaut cirst kokus ar mazāku caurmēru.
Pret grozījumiem jau gadiem stingri iestājās vides organizācijas, norādot, ka tā arī nav veikts nopietns izvērtējums par to ietekmi uz dabas daudzveidību mežos.
Sašutumu raisījis arī fakts, ka sabiedrībai netika dota iespēja reaģēt – to, ka grozījumi tiks izskatīti, tapa zināms vien dienu iepriekš, 20. jūnijā.
Kaut arī kā iegansts noteikumu grozījumu steidzīgajai pieņemšanai minēts Krievijas iebrukums Ukrainā un nepieciešamība vairot šķeldas resursus gaidāmās apkures krīzes situācijā, šie paši grozījumi jau vairākkārt virzīti, bet sabiedrības spiediena dēļ apturēti.
Savukārt vēl 2020. gadā ministru prezidents Krišjānis Kariņš solīja virzību apturēt līdz tiks panākta vienošanās starp mežsaimniecības nozari un vides organizācijām. Kā norāda vides organizācijas, šāda vienošanās tā arī nav panākta.
0