Jerome Burcheal
pirms 1 mēneša
Sveiki,

Vai jums ir nepieciešams steidzams aizdevums? Es esmu privāts investors, es izsniedzu aizdevumu ieinteresētām personām un abiem uzņēmumiem, kuri godprātīgi meklē aizdevumu. Vai jums tiešām ir nepieciešams steidzams aizdevums? tad tu esi īstajā vietā. Mēs izsniedzam biznesa aizdevumu, personisko aizdevumu, ar minimālo summu € 1,000.00 līdz maksimālajai summai € 40,000,000.00, sazinieties ar mums, lai saņemtu aizdevuma pieprasījumu ar 2% zemu procentu likmi, lai apmierinātu jūsu pieprasījumu un izkļūtu no finansiālām problēmām. mūs šodien pa e -pastu: [email protected]

Aizpildiet šo informāciju zemāk

Pilni vārdi:
Valsts:
Telefona numurs:
Nepieciešamā aizdevuma summa:
Aizdevuma ilgums:
Mēneša ienākumi:
Mājas adrese:

Paldies, gaidot jūsu atbildi

Sazinieties arī, izmantojot whatsapp: +12149748303
Ar cieņu,
Kredīts/finanšu pakalpojumu sniedzēji.
Džeroms Burčels

Skaisle Jatalniece
pirms 2 mēnešiem
Ja par labajiem vai lapajiem latviešu tētiem.
Es domāju un nevaru izdomāt daudzas lietas.
Lūk, jaunākā - ar to domāju pēdējos 30 gadus ,latviešu literatūra. Nevaru nosaukt nevienu pašu laba ( lai nerakstītu - pozitīva) vīrieša tēlu. Sieviete cietēja, cietusī, mocekle, nomocītā,pakļautā ,pazemotā, ierobežotā utt. Viss -citu variantu vienkāārši nav - ir tikai viens - iznīcinošais,ļaunais vīrietis un labā cietēja
sieviete. Pat lit. lielmātes ikstenas jaunākais darbs esot par to pašu- sievietes ciešanas. Tik izejot starptautiskos ūdeņos pāridarītājs nu ir cittautietis.
Vīrieša , šodienas latviešu vīrieša tēls spilgti parādās Kalnozola Kalendārā - ar visu daudzkrāsaino buķeti - ne gudrs,bet ne ar diagnozi, ne slikts, bet īsta labuma un jēgas ar no tāda nav utt. utjprj.
Lūk, Andreja Upīša Plaisa mākoņos, nu labi - lai būtu arī Zaļā zeme, ar tiem ģimenēs, saimēs varmācīgajiem un bargu kungu apspiestajiem patriarhiem un Oļiņiete kā spilgts simbols tādu patriarhu dancinātājām , tad Deglava latvieši, zvejnieku dēli utt. Tā vīrieša un sievietes attiecību attīstība parādīta tik spilgti, tik koši un vienlaicīgi patiesi. Kur tas ir šodien? Vai tiešām vīrietis ir tikai apsūdzētais bez balstiesībām?
Jautājums ļoti nopietns - vai tā situācija,kādu mums tēlo literāti tāda patiesi ir , ka vīrietis latviešu nācijā ir ar absolūtu mīnusa zīmi? Kā vispār būt vīrietim,ja sabiedrība viņu kā saka piesitusi krustā un tā tur tas arī palicis , plivinās un žūst savā niecībā un bezspēcībā,kamēr sievieši plūcas un grib panākt ar likuma varu,ka vīrieša vietu arī dzimtes nozīmē var aizņemt sieviete. Sieviete par tēvu jau pasludināta, nu tik ar likumu jānostiprina, kā zārkā naglas jāsadzen

TV rādīja vienu protestētāju,kurš kliedza,ka mums viss ir atņemts - zeme, jūra,viss ir izpārdots sveštautiešiem ,tagad vēl grib veselību , dzīvību atņemt.
Svēti vārdi, par 101 % piekrītu,tomēr mani pārsteidza,ka runātājs ir vīrietis. Nu brīnumi!

Tie vardarbīgie, lai neteiktu noziedzīgie
mēģinājumi iznīcināt dzimti, iznīcināt ģimeni, par lupatu padarīt arī Satversmi un cilvēktiesības reducēt uz minoritāšu ,nevis tiesiskuma un taisnīguma jautājumiem - tas viss ir sekas vīrietības, vīrišķīguma, vīrieša trūkumam tautas organismā.
Līdzsvars ir izjaukts. Tā it kā visvarenā sieviete piesaka pretenzijas,ka pati visu var, bet nu redz,ka neko nevar. Posts un nelaimes - tie tie augļi ...
Ko darīt ? Nezinu. Mīlēt un cienīt katrai savu vīrieti. Nebaidīties izvērtēt attiecībās savu rīcību.
No Janas Egles var saprast,ka viņai bērnu tēvs bija un ir palicis absolūts ļaunums, mīnuss - bet vai tā ir?

Agnesei Irbei jautājums - kur tos tētus ņemt, dabūt? Ko darīt ,ja laiks iet ,bet tētis nerodas? Mīlestība kaut kur lidinās ,bet uz tevis nenolaižas ? Bērnu dvēselītes cīnās tikt sievietes klēpī , bet sieviete nedrīkst, nevar ....tagad jau vēl kādu atjauninātu dogmu dēļ

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
Tavas pārdomas man saprotamas bija, līdz jautājumam Tavam, kurā var saprast šo: bērnu dvēselītes tagad rindā gaida - tad jau labāk dogmas, nevis maldi šādi...
Padalīšos, ar domām savām, kāpēc tik daudzi škiras:
Nav dzīvē sīkumu un viss sākās ar pirmo dienu, kad piezogās rūgtums - no tā nav pasargats ne vīrs, ne sieva. Rūgtums ielaists rada nepārvaramus strīdus no kuriem dažkārt nodevība/vardarbība rodās.
Atpazīt sevī rūgtumu un strādāt ar to, kā arī raudzīt izrunāt to, bet mierā - tur nepieciešams iekšējs spēks un ja neizdodas šodien - varbūt rīt un tā līdz kapa malai..
Kur rast spēku? Baznīcā, meditācijā, ko daudzi sauc par dogmu vietu, bet tie, kuri iegūst ticības spēku - dzīvo, bet tā jau prozai garlaicība ir un nav tā tirgus manta.
Ielaists rūgtums ir kā neatlaidīgs ķirmis, tas sagrauž savā ceļā visu..
Iedrošinot teikšu šo: starp pārvarētā rūgtuma dzirkstelēm - harmonija rodās. Kāda? To lai katrs atrod pats!
Mans bla, bla, bla ir Rakstos rodams.

Skaisle Jatalniece
pirms 2 mēnešiem
Es domāju ,ka ir sarežģītāk. Latvijas vīrieši pieteicās caram apkaušanai 1.p.k. frontēs. Leiši un igauņi brīvību no cara dabūja bez tādas asins cenas. Kāpēc?
Tad 2.p.k. - kāva un tecināja asintiņu atkal.... Levita pie dārga rakstāmgalda nu sacerētās tautai svinamās atceres dienas bez tautas līdzināšanas....par to rūgtumiņš, nē rūgtums, bet jā - takš izkāva atkal un kā vēl...

Es tā mīlu lasīt tās vēstures grāmatas par novadu vēsturi. Teiksim ,kas bija Salaspils novads un par ko tas kļuvis...

Ģimenes, sabiedrības jēdzienu es vērtēju kaut kā tā ....izkauta, līdz plikumam apzagta tauta

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
Par kariem Tev var piekrist:
Latvieši bija gadsimtiem vergi. Vīrietis lai mēs būtu brīvi - svešos karos metās iekšā - tos izkāva un to prombūtnē ilgā - sievām nācās palikt stiprām. Stiprām sievietēm (amazonēm) gribās tāpāt kā vīriem valdīt. :)
Risinājums ir viens: sākt ar to, kas ir un pacelt/atjaunot ģimenes ideālus un tie, kuri ceļ joprojām ir tie paši vecie...

Skaisle Jatalniece
pirms 2 mēnešiem
Tautas līdzzināšanas
Ievērojiet - neviens ne satori.lv, ne mediji nerīko diskusijas

Tas pats Tomsons,kuram par labu izkalpību varas elitei tikko piešķīra ordeni un pušķi uz klausītāja jautājumu,kāpēc Latvijas Radio netiek
aicināti dažādu viedokļu cilvēki,atbildēja ,ka viņš aicinot tikai pareizo viedokļu cilvēkus.
Un pats izlemj,kuri ir pareizie viedokļi

Tāds maigs un ciešs kremļa varas apskāviens

WhenWeAll FallAsleep
pirms 2 mēnešiem
https://www.youtube.com/watch?v=tYm_2oCVdSM 
(Tikai 0:59 un motīvs labai dzīvei! Nav pat Džordans Pītersons vai Viktors Frankls!)

Fatherly love
Fatherly love
Forget about
The brotherly and other-ly love
Fatherly love
Is just the thing for you
You know your Father's gonna love ya
Till ya don't know what to do
Whoa-oh !

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
Jūs taču zinat, ka cilvēki ir dažādi. Dažādi ir arī konservatīvie...
Konservatīvie, ne bez asumiem, savā starpā vienojās par to, kas ir ģimene - konservatīvo izpratnē.
Kāda jēga ir Jums cepties par saskaņošanas procesu? - Jēgas nav!
Te pārāk daudzi ignorē faktu, ka ar Satversmes Likuma 110.panata jauno redakciju - konservatīvie par ģimeni atzina tās personas, kuras ir asinsradniecībā.
Tātad visi šķirtie, atraitnes, atraitņi un to bērni - joprojām ir ģimene!
Jūsu argumenti, dotajā kontekstā, ir konservatīvo sadzirdēti un atbalstīti...
Lūdzu ņemiet to vērā un ejam tālāk...

Kristiāna Ābele
pirms 2 mēnešiem
Lai nerakstītu kaut ko skarbāku, Agneses Irbes ideālā pasaule ir tik antiutopiska, ka pat "Mana ģimene un citi zvēri" nav nekāda ģimene, jo Darelu māmiņa ir atraitne un mirušais tēvs nevar piedalīties pastarīša audzināšanā. Tam ir nopietnas sekas, jo Džerijs bez pieskatīšanas blandās pa salu un vienā laidā iekuļas bīstamos piedzīvojumos ar dažādiem radījumiem.

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
Nē, Kristiāna, nē. Latvijā joprojām ir daudz pozitīvu dabisku ģimeni. Žel, ka Jūs nevienu nezināt!

Skaisle Jatalniece
pirms 2 mēnešiem
jā, Dzintariņ, jā .

Arī es pazīstu daudzas izcilas ģimenes , par kurām nereti
jāsaka - v tihom bolotje čjorti vodjatsja - nu kā krieviski precīzāk būtu Tā problēma ir tā, ka viss ir sarežģītāk kā mūsuprāt , vajadzētu būt.

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
Maldu ceļš, ko daudzi dara: zāģē otra skabargas, bet ignorē savu baļķi.
Pozitīvās ģimenes dzīvo šā: ir negaisi, pērkoni, tad lietutiņš - raug zaļa zālite. Darbojas tad, ja piedošana un ticība ir dzīva - protams abiem!

Skaisle Jatalniece
pirms 2 mēnešiem
Tu kā Pietuk Kristiņš - pa firmamentu vien.

Skaisle Jatalniece
pirms 2 mēnešiem
Viena lieta,ko nepiemin,bet kas nosaka skarbo īstenību- esam nabadzīgākā un attiecīgi netaisnīgākā ES dalībvalsts. Varas elite - politiķi, ierēdņi, tā pati KM, tie paši literāti,mediji utt. apzināti novērš jebkādas sarunas, savstarpējas saprašanās un uzticības veidošanos mūsu sabiedrībā.
Kopš vakarvakara esmu drūmā noskaņojumā - no rīta NRA.LV izlasīju virsrakstu,ka ministrijās apetīte aug, VM pasūtījusi darbiniiekam galdu par 690 eur, bet vakarā Bez tabu rādīja pagājušā gadā vēl dzīvo un tagad jau mirušo jauno sievieti,kurai Latvijas valsts nedeva iespēju ārstēt vēzi. Lietuvai tādu vēžu apstarošanai 4 aparāti - Latvijai neviens. Vēžiniekiem un tik daudziem slimajiem valsts parāda pigu, aizslēgtas durvis....

Blaumanis ir pateicis ģeniāli - kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu laukā.

Jebkuram bērnam, jebkuram cilvēkam vajag pirmkārt mīlestību. 0 vērtība ir tādai ģimenei ,kurā ir abi vecāki, materiālā stabilitāte, inteliģence,pat garīgums, bet - nav mīlestība - tāda - nu kā lai es izstāstu kāda ....
Nu tāda,kādu var redzēt cilvēku sejās - pavērojiet - kurās ir mīlestība,kurās tikai cerība vai vilšanās, vai tukšums.

A.Irbes ideja,ka dabiska ir tikai tēvs,māte un bērni ģimene ir pareiza, bet neiespējama.
Tad tās sievietes,kuras neveiks abortu, jo nav precētas būs ārpus sociālās normālības, bet tās,kuras veiks abortus būs labās un pareizās ?
Tad mans bērns ir sliktāks tikai tāpēc,ka izauga viena vecāka ģimenē ?

Laikam jau nē.

Jā - sarunas vajadzētu,ļoti. Bet - nu neticu,ka kaut kas labs un gaišs Latvijā vairs ir iespējams....

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
Skaisle, ļauj man Tev kā draugam kaut ko ieteikt...
Vairāk meklēt labo, ieraugot - pasmaidi Viņam un pasaki paldies... Šis dziedē un stāv pāri visam...
Tad kad būsi "uzlādēta" ar gaišo - gaidu ringā - varbūt kopā!?

Skaisle Jatalniece
pirms 2 mēnešiem
Nū - šodien redzēju piecas varavīksnes, peldēju jūrā, pēc tam dzēru brendiju,lai dabūtu atpakaļ siltumu kaulos un tomēr ....skumjas nepāriet

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Paldies par brīnišķīgo rakstu un iedvesmojošo stāstu. Diemžēl vairāk gribas rakstīt par komentāriem. Sanāca vispirms neticībā pavērt muti, tad pāris reizes skaļi nolamāties. Lūk, par ko: fascinējoši, ka t.s. "bērnu tiesību" aizstāvji bieži ir cilvēki, kuriem acīmredzami nerūp bērnu labklājība. Tas tāpat kā tiem latvietības aizstāvjiem, kuriem reālajā dzīvē nepatīk tik daudz latvieši.



Lūk, piemēram, A. Irbe atļaujas sašust par "bīstamiem apstākļiem", vienlaikus ignorējot rakstā minētos, pamatotos un labi saprotamos piemērus par to, ka ļoti bieži šķiršanās pavisam objektīvi ir bērna labklājības interesēs. Sacīt "tikai tāds veidojums, kur ir gan tēvs un māte, ir ģimene", ir tik pat morāli absurdi kā apgalvot, ka "tikai cilvēki, kas iet baznīcā, ir labi" vai "visi mācītāji, neskatoties uz viņu rīcībām, ir krietni". Par to, kas patiešām ir ģimenes un bērnu interesēs, ir jāspriež tiem, kas no tā kaut ko reāli sajēdz - bērnu psihologiem, sociālajiem darbiniekiem, pedagogiem, pieredzējušiem sociālās politikas veidotājiem. Galu galā - vecākiem (visiem vecākiem, jā, arī vientuļajiem, homoseksuālajiem utt). Tas pilnīgi noteikti nav jādara reliģiskiem apoloģētiem ar akūtu uzmanības trūkumu, kuru patiesā interese par bērnu labklājību sākas un beidzas ar sava pareizā viedokļa flexēšanu.

juve
pirms 2 mēnešiem
Es tomēr vēlētos iebilst: vardarbība ģimenē u.tml. faktori joprojām ir uzskatāmi par pretlikumīgiem un tādiem, no kuriem bērns un viņa pārējie ģimenes locekļi ir sargājami, un būtu grūti iedomāties, ka kāds konservatīvais uzskatītu kā citādi (vismaz nav tādi viedokļi lasīti). Turklāt realitātē notiek pilnīgi viss iespējamais – cilvēki, pretēji atļautajam, cits citu nogalina, zog, krāpjas u.tml. Tā dzīvē notiek, neatkarīgi no tā, kādos vārdos ietērpjam vēlamo. Likums taču nav paredzēts, lai nodrošinātu maksimāli iespējamo labāko realitāti pilnīgi visiem. Tas ir paredzēts tiem, kuri spēj to saprast pēc būtības. Man tomēŗ līdz galam saprotams, kāpēc pamatpremisa "Abiem bērna bioloģiskajiem vecākiem vajadzētu kopā rūpēties par savu bērnu" izraisa tādu pretestību sabiedrībā, kur šāds princips it kā tiek uzskatīts par normu un pozitīvu iznākumu. Daudzos gadījumos, ko zinu, no ģimenes aizgājušais vecāks nav nekāds varmāka, viņiem bieži vien vēlāk ir izveidojusies cita, pilnīgi normāla, funkcionējoša ģimene. Bet nav bijis nekāda stimula rūpēties par iepriekšējo. Protams, izņēmumi ir visur. Ir situācijas, kur ir labāk pāriet ielu pie sarkanās gaismas, lai nenokavētu darbu, tāpat kā ir reizes, kur bioloģiskā vecāka prombūtne tiešām ir bērna labākajās interesēs. Taču tas nenozīmē, ka luksofori kā tādi ir jāatceļ.

Bet varbūt tas ir kvalitatīvas diskusijas trūkums mūsu informācijas telpā. Cieņpilna (še liels uzsvars – cieņpilna!) saruna joprojām nav notikusi.

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Es piekrītu. Nedomāju, ka kādam ir iebildumi pret to, ka divi pieaugušie cieņpilni izšķiras, bet turpina kopīgi rūpēties par bērniem. Skaidrs, ka tas ir forši un pareizi. Runa jau ir tieši par viena vienīga pareizā ģimenes modeļa varmācīgu uzspiešanu pārējiem. Kaunināšana par to, ka šķirta ģimene nav "īsta" ģimene, precīzi trāpa šajā.
Fiziska un psiholoģiska vardarbība diemžēl visbiežāk notiek tieši ģimenē - palasiet pētījumus vai parunājiet ar ikvienu, kurš ar šiem jautājumiem ikdienā strādā. Tas ir labi, ka likums definē vardarbību, bet ar to vienmēr nepietiek, lai šo vardarbību novērstu. Iespēja šķirt laulību vai pārtraukt kopdzīvi ir viens no skaidrākajiem veidiem, kā šo vardarbību, ja tāda notiek, izbeigt.

juve
pirms 2 mēnešiem
Kā es to vismaz nolasu, tad nekur nesaka, ka šķirta ģimene nav īsta ģimene. Cik saprotu, konservatīvie, atšķirībā no liberāli ievirzītajiem, nošķir "ģimenes" jēdzienu no "ģimenes dzīves" (laikam bija arī piedāvājums par variantu "saimes") jēdziena. Respektīvi, ja tev ar kādu cilvēku ir bērns, patīk tas vai nē, bet jūs tādējādi veidojat ģimeni. Arī tad, ja jūs izšķiraties, jūs trīs joprojām esat ģimene. Arī tad, ja jūs katrs dzīvojat citā saimē, ar šo konkrēto bērnu un šo otru vecāku jūs esat ģimene – jo īpaši šim bērnam. Respektīvi, notiek mēģinājums kaut kā nostiprināt atbildību, kuru par savām bioloģiskajām atvasēm nes konkrēti viņu vecāki – nevis visa saime kopumā (kur tiešām var būt iesaistītas visas iespējamās personas), bet tieši vecāki. Un, goda vārds, man šāda nostāja nešķiet diskriminējoša, bet drīzāk norāda uz pieaugušu cilvēku atbildību par ļoti nopietnām savas rīcības sekām. Un, protams, protams, ir ne tie pozitīvākie izņēmumi, bet vai tas tiešām ir vairums viena vecāka ģimeņu gadījumu? Nezinu. Es domāju, ka diez vai.

Patricija
pirms 2 mēnešiem
Pretestību neizraisa ideja par "vajadzētu kopā rūpēties par bērnu", pretestību izraisa ideja, ka jebkurš cits bērnu aprūpes variants, kurš ietver veselīgas attiecības abu aprūpējošo personu starpā vai vienas personas atbildīgu darbību bērna(-u) aprūpē tiek noraidīts un mēģināts atstāt ārpus likuma un valsts atbalsta.

juve
pirms 2 mēnešiem
Jums nešķiet, ka šeit rodas risks, ka šādus jaunus tiesību aktu grozījumus varētu izmantot ļaunprātīgi – piemēram, kā vēl vienu argumentu, lai neļautu tēviem pavadīt laiku ar saviem bērniem? Situāciju, kurā mātes "labi tiek galā pašas" un bērnus šķir no tēviem visdažādāko iemeslu dēļ (nesaskaņas, aizvainojums, tēva garīgas saslimšanas u.c.) jau tā netrūkst. Var painteresēties par to, ko dara, piemēram, asociācija "Tēvi". Būtu interesanti uzzināt, cik % gadījumu bērnam tiešām otra bioloģiskā vecāka iesaiste ir vairāk nevēlama, nekā vēlama.

Un es nesaku, ka kaut viens teikums likumā būtu manā ģimenē atgriezis otru bioloģisko vecāku, bet es noteikti bērnībā justu lielāku cieņu un aizsardzību no valsts puses, ja tā būtu vismaz mēģinājusi manā dzīvē iekļaut abus vecākus, nevis atstātu visu tādā pašplūsmā, kādā tas tolaik notika.

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Neesmu gan dzirdējis, ka kāds grasītos grozīt likumus, lai specifiski definētu "viena vecāka ģimenes pašpietiekamību". Skaidrs, ka ir daudz, daudz labāk, ja ir abi vecāki (un, manuprāt, arī likums tam piekrīt). Pat vislabāko un samērīgāko likumu vienmēr kāds mēģinās izmantot savtīgi, bet likt papildus šķēršļus laulības šķiršanai noteikti nodara daudz vairāk posta nekā labuma. Tiešām žēl dzirdēt par Tavu negatīvo pieredzi, bet, ja runājam par valsts atbalsta trūkumu ģimenēm, tad problēma daudz biežāk ir nevis likumos, bet tajā, ka sistēma ir absolūti pārslogota, bez līdzekļiem, un turas uz darbinieku personīgā entuziasma. Tieši tāpēc uzsit asinis tie, kas cīnās ar imaginārām problēmām tā vietā, lai kaut kā reāli veicinātu reālu bērnu labklājību.

juve
pirms 2 mēnešiem
Man personīgi būs interesanti redzēt, kādus jaunus argumentācijas vingrinājumus izdomās tie cilvēki, kurus būs iedvesmojis ST lēmums tēva atvaļinājumu piešķirt personai, kura nav bērna tēvs. Es tiešām domāju, ka tādu būs daudz – sarunātas ģimenes, auglīgi cilvēki, kuri izmantos donora pakalpojumus, automātiski izslēdzot otru vecāku no vienādojuma u.tml.

Un, manuprāt, runa tiešām šeit nav par pašiem vecākiem. Tās tiešām ir viselementārākās bērna tiesības atrasties starp tiem, kas viņu radījuši, ja šie cilvēki viņam nedara kaitējumu, un šo cilvēku morālais pienākums nedarīt šim bērnam kaitējumu – neatstāt novārtā un bez līdzekļiem. Un zināt, kuri konkrēti ir šie cilvēki. Vecāki var negribēt par to runāt, bet viņu negribēšanai nevajadzētu likt šķēršļus cita indivīda cieņai un tiesībām uz izcelsmi un savu naratīvu. Un savā gadījumā es neredzu, ka tā bija pārslogota sistēma – tā vienkārši bija sistēma, kur tēva vārda vietā bija atļauts ierakstīt kā krustiņu, tā arī neeksistējošu vārdu un uzvārdu, un nevienam nebija pienākums nedz pārbaudīt, nedz atskaitīties par datu pareizumu. Tas nav princips, ko es vēlētos redzēt normalizējamies.

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Nu tad varbūt risinājums ir to nosaukt par vecāka atvaļinājumu un piešķirt to tām personām, kas ikdienā bērnus audzina, nodrošina un par viņiem rūpējas, t.i., ir viņu vecāki? Ja problēma ir tikai semantiska, tad šim vajadzētu strādāt. Un piešķirt šīm personām arī likumisku statusu, neskatoties uz to, ka tās varbūt ir divas sievietes vai divi vīrieši - respektējot to realitāti, kurā ģimenes dzīvo un aizsargājot bērna tiesības uz tiem vecākiem, kas viņam reāli ir.

juve
pirms 2 mēnešiem
Man šķiet, ka būtu bijis pilnīgi normāli, ka, jā, ir viens atvaļinājums, kas pilnīgi dabiski pienākas abiem bērna bioloģiskajiem vecākiem, lai ar viņu dibinātu emocionālo saikni, un tad ir citi saimes dalībnieki, kuri varētu arī lūgt kaut kādu atbalstu, ja viņi vēlas piedalīties bērna audzināšanā, bet nepretendējot uz tiem pašiem pienākumiem un atbildību, kas visupirms izriet no bioloģiskajiem vecākiem (ja tie uz to ir spējīgi).

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Nu paga, skaidrs taču, ka bērna bioloģiskie vecāki un bērna reālie vecāki (nu tie, kas veic vecāku funkciju ikdienā) ne vienmēr ir viens un tas pats. Tā tas nav likumiski (jau šobrīd, bez visādiem grēcīgiem dzīvesbiedru likumiem - ir taču adopcija, mākslīgā apaugļošana utt.), ne arī de facto.
Nedomāju, ka bērna kopšanas atvaļinājuma piešķiršana liks kādam uzņemties tēva/mātes lomu, ko viņš citādi negrasās pildīt, vai atņems bioloģiskajiem vecākiem tiesības uz saviem bērniem. Ja tādi gadījumi ir, tad tie ir super reti. Savukārt valsts aizsardzības trūkums ģimenēm, kurām tas reāli noderētu, bet kuras neatbilst 'pareizības' definīcijām, gan ir pavisam reāla un bieža situācija.

juve
pirms 2 mēnešiem
Es nedomāju, ka no valsts puses notiek intensīva aizsardzība attiecībā uz abu bioloģisko vecāku tiesībām būt pilnvērtīgi klātesošiem sava bērna dzīvē, un situācijas, kurās vienu vecāku izstums no šī vienādojuma, jo būs parādījies cits partneris, kurš, redz, pildīs šo funkciju, paliks tikai vairāk. Principā, ja māte ir nolēmusi, ka bērna dzīvē nebūs, izredžu panākt pretējo principā nav. Zinu gadījumus, kur tēvi cīnās par savām tiesībām uz pusi kontaktlaika, bet viņiem to vienkārši nedod. Gadījumus, kur tēvs nāk tikties ar bērnu, bet mātes slēpj. Vai kur bērns iet tēvu satikt slepus.

Un norādīšu, ka arī adopcijas / donoru gadījumā netiek atceltas bērna tiesības zināt savu izcelsmi un kontaktēties ar saviem bioloģiskajiem vecākiem. Tas, ka pieaugušie bieži vien izlemj, ka būs citādāk, ir cits jautājums.

Ceru, ka saprotat – es nestrīdos. Bet es neredzu viennozīmīgi, ka viss, par ko iestājas konservatīvie būtu kaut kāds absolūtais ļaunums un cilvēku šķirošana derīgos un nederīgos, lai gan, manuprāt, ir daudzi momenti, kuros viņi tiešām kļūdās. Tie ir kaut kādi strīdi par fundamentālām vērtībam, un ir vajadzīgs dialogs. Šausmināšanās par otras puses it kā absolūti nepieņemamo viedokli nekur neved un noteikti neko neuzlabos. Tiem parakstu vācējiem un parakstītājiem ir kaut kādas savas bažas un es teiktu, ka šoreiz tajās ir vērts ieklausīties pat, ja nav iespējams ar tām būt vienisprātis.

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Es nedomāju, ka valsts var kā īpaši palīdzēt, atskaitot alimentu piedziņu, ja kāds no vecākiem izvēlas nebūt ar saviem bērniem. Tas ir skumji, bet tā lielākoties ir brīvprātīga izvēle, un nevienu nevar piespiest mīlēt ar varu. Es esmu redzējis ļoti daudz šķirtu ģimeņu, un lielākoties, ja bioloģiskajam vecākam ir vēlme būtu klāt bērna dzīvē, tad tā tas notiks arī pēc šķiršanās. Protams, ir arī tādi gadījumi, kā Tu piemini, bet es neredzu, kā ierosinātie 110. panta grozījumi palīdzēs tiem mazināties (tāds, cik saprotu, arī nav mērķis) vai kā Dzīvesbiedru likums tos vairos. Kas attiecas uz valsts palīdzību ģimenēm kopumā, tad to daudz lielākā mērā uzlabos labklājības nozares prioretizēšana, nevis viens vai otrs likuma grozījums.
Es piekrītu, ka ir jābūt diskusijai un noteikti neuzskatu lielāko daļu konservatīvo cilvēku par idiotiem. Es arī saprotu, ka jebkuras pārmaiņas ir lēnas un grūtas. Bet jautājums ir arī par formu, kādā šī diskusija notiek. Ir bezjūtīgi apgalvot, ka viena vecāka ģimenes (kā autores rakstā) nav īstas. Vai, ka homoseksuāli cilvēki ir otrās šķiras pilsoņi. Vai, ka cilvēkiem, kas ir vardarbības upuri, būtu ar to jāsamierinās, jo kāds cits ir pārāk pieķēries šauri definētam jēdzienam. Tās nav abstraktas kategorijas, bet īsti cilvēki, kas katru reizi tiek noniecināti.

juve
pirms 2 mēnešiem
*līdz galam NAV saprotams

Krišjānis Lācis
pirms 2 mēnešiem
Kāds sakars Irbes apgalvojumiem ar reliģisko apoloģētiku?

Un jā, laikā, kad tik daudzi "bērnu psihologi, sociālie darbinieki, pedagogi, pieredzējuši sociālās politikas veidotāji" nodarbojas ar demagoģiju un klaju nekompetenci, izplatot aplamus "viedokļus" par ģimenes būtību, varbūt ir vērts ieklausīties arī "reliģiskajos", kuru gadsimtu pieredze un veselais saprāts ļauj skaidri spriest par to, kas ir vai nav ģimene.

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Kas tu, draudziņ, esi, lai spriestu par augšminēto speciālistu kompetenci vai viedokļu aplamību? Šis nav retorisks jautājums, bet es labprāt atbildēšu tavā vietā. Tad, lūk, tu nestrādāsi pie publiskā iepirkuma ministrijā, ja tas ir ārpus tavu kompetenču loka. Tu neveidosi valsts ārpolitiku, ja neesi diplomāts, kvalificēts ierēdnis, u.tml. Tu nelabosi manu dzerokli, ja neesi zobārsts. Un tieši tāpat tu sekulārā valstī sēdēsi biksēs, kad zinošāki (un droši vien jau arī daudz iejūtīgāki) speciālisti lems par ģimeņu labklājību. Tu nedarīsi nevienu no šīm lietām. Pat, ja tev ļoti, ļoti gribētos. Un, ja tev liksies, ka tomēr skaļi kaut kas jāpasaka - nu, tā, lai kāds nepadomā, ka esi galīgi dumjš - tad, bingo, tā arī būs tā tumsonības un naida apoloģētika.

Krišjānis Lācis
pirms 2 mēnešiem
Un es tev arī, draudziņ, paskaidrošu, ka mēs pagaidām vēl dzīvojam rietumos, nevis kaut kādā rigīdā kastu sistēmā vai ķīniešu distopijā, kur būtu kaut kādas mistiskas cilvēku grupas, kurām ļauts izteikties noteiktos jautājumos un kurām tas nav ļauts. Informēju, draudziņ, ka pie mums rietumos ir tā, ka jebkurš kaut cik ar veselu saprātu apveltīts cilvēks var novērot un paklausīties, ko dažādi "eksperti" saka un pats izdarīt veselā saprāta spriedumos balstītus secinājumus, vai šie ekspertu viedokļi ir pamatoti un vispār, kā saka, "tur ūdeni". Tā kā vairums minēto ekspertu darbojas ar fundamentāli aplāmiem, tātad arī nezinošiem antropoloģiskajiem pieņēmumiem, ir tikai normāli, ka parasti ģimeniski pilsoņi apšauba šo pašiecelto ekspertu kompetenci vai nereti tīšo ļaunprātību. Protams, sekulārā valstī var mētāties ar tādiem skaļiem un dusmīgiem saukļiem kā "tumsonības un naida apoloģētika", tomēr pat sekulārā valstī nāksies rēķināties, ka parasti ļaudis uz šādām ķengām atbildēs ar "jo?", "kāpēc?", "pamatojiet, lūdzu!", "nu un?", pirms skatīties pār plecu un meklēt pieglaimīgu atbalstu no kādiem "naida un tumsonības" ekspertiem. Galu galā, pat sekulārā valstī var runāt par pamatotu un nepamatotu ekspertīzi.

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Paga, paga, tu gribi sev piedēvēt pamatotu ekspertīzi ģimenes labklājības jautājumos - vienlaikus apgalvojot, ka cilvēki, kas actually IR eksperti šajos tematos, nodarbojas ar aplamībām un demagoģiju? Es domāju, ka, lai nāktu klajā ar šādiem apgalvojumiem, tev ir vai nu jāpamato pašam sava kompetence (un nē, apelēšana pie radikāli šauras "veselā saprāta" definīcijas šeit neiet cauri) vai ilgstoša interese par labklājības jautājumiem, vai vismaz elementāri cieņpilna attieksme pret autores stāstu par savu ģimeni. Ja neviena no šīm trim nav, tad tu, protams, drīksti izteikties, bet tavu izteikumu svars ir tik pat liels kā tavs viedoklis par stomatoloģiju vai gruntsūdeņu kartēšanu, proti, tuvs nullei. Jo "ģimene" nav ētisks jēdziens, par kuru katrs wannabe filosofs var flexēt savu wannabe sixpacku, ģimene ir reāli cilvēki, kuriem var palīdzēt (vai kuru dzīves var bendēt) konkrētos veidos.
Un wow, vecīt, rietumi?! Tu te vienā citā komentārā nepiesauc grēku? Es pat nevaru izdomāt gana absurdu salīdzinājumu, lai šo komentētu.

Krišjānis Lācis
pirms 2 mēnešiem
Vēlreiz, ir pamatoti un nepamatoti eksperti ģimenes jautājumos. Ja kādam pašpasludinātam ekspertam ir aplami pieņēmumi par cilvēka dabu (no kuras un ap ko izriet ģimenes institūts), tad viņu ir grūti nosaukt par ekspertu - tas ir nepamatots eksperts jeb eksperts tikai vārda pēc, nevis pēc būtības (kā redzi, es rādu uz pirkstiem, lai tu nepārprastu). Kas nodarbojas ar cilvēka dabu?
Filozofi, baznīcēni, arī jebkurš pietiekami godprātīgs cilvēks no ielas, kam ir veselais saprāts, jo - vēlreiz - runa nav par slēgtām kastām, jebkurš cilvēks var nonākt šādā eksperta kategorijā, ja pareizi vēro un spriež. Ja reiz vēlies nosaukt konkrētas autoritatīvas grupas, kurām šāda ekspertīze varētu būt, tad lūdzu - (labi) morāles filozofi, baznīca un daudzās NVO, kuras iestājas par normālo un dabisko ģimeni. Kāpēc NVO? Jo tās sastāda cilvēki, kuriem ir laba pieredze ģimenes jautājumos, gan personīgi (ikdienas ģimenes dzīve normālās vai disfunkcionālās ģimenēs), gan konceptuāli.



"Jo "ģimene" nav ētisks jēdziens, par kuru katrs wannabe filosofs var flexēt savu wannabe sixpacku, ģimene ir reāli cilvēki, kuriem var palīdzēt (vai kuru dzīves var bendēt) konkrētos veidos. " - protams, vispirms ir ģimene, kas balstās cilvēku iedabā un realitātē pēc būtības, un tikai pēc tam ir labāki vai sliktāki mēģinājumi definēt, kas ģimene ir, tai skaitā ētiski, jo ētika ir ieausta realitātes pamatos, ir vajadzīgs tikai pietiekami godīgs veselais saprāts, lai šos pamatus un principus atpazītu, nolasītu un nestu tālāk. Un vēlreiz - tāpēc ne obligāti vajag būt filozofam ar diplomu. To zina jebkurš paštuns, kurds vai ingrs.

A. Augstroze
pirms 2 mēnešiem
Klau, nu bet vai tad tu pats neesi tas pašpasludinātais eksperts ģimenes labklājības jautājumos? Atkal - nevaicāju retoriski. Jebšu tiešām ir kāds cits, kas tevi par tādu ir pasludinājis? :) Kas attiecas uz tevis noniecinātajiem "ekspertiem-demagogiem", tad viņi vismaz uz šo var atbildēt apstiprinoši. Kas daudz svarīgāk, liela daļa no viņiem ir arī veltījuši nozīmīgu daļu savas dzīves, satiekot īstas vardarbības upurus, domājot par viņu konkrētajiem stāstiem un mēģinot viņiem palīdzēt.
Nu tiešām, tai tavai baznīcēnu takai nav ne vainas (kaut gan tas nepaskaidro, kāpēc citi cilvēki ir domājuši par šiem jautājumiem un nonākuši pie pilnīgi citām atbildēm), bet pamēģini arī to empīrisko pusi! Aizej kādu mēnesi brīvprātīgo darbā ar vardarbības upuriem. Kaut vai ar pusaudžiem no "nelabvēlīgām" ģimenēm. Paklausies, ko viņi saka par dzīvi vardarbīgā vidē. Vakar Pārdaugavā bija lasījumi no dokumentāliem stāstiem, kur sievietes stāsta par piekaušanām, izvarošanām, psiholoģisku pazemošanu ģimenē. Šodien varbūt arī ir, nezinu - ja ir, aizej, paklausies! Un padomā, kā tas sakrīt ar tavām idejām par jēdzīgu dzīvi, morāli, kaut vai kristietību.
Jā, un par tiem paštuniem (neesmu gan drošs, cik labi šitais piemērs iet kopā ar tiem taviem rietumiem...). Viņi tiešām ir viena no konservatīvākajām grupām uz zemes, bet pat viņu pashtunwali laika gaitā, jaunu ideju un dažādu apstākļu iespaidā, ir visu laiku nedaudz mainījies. Tāpat kā kurdi nav mūžam nemainīgi, un pat ne kristieši. Nemainīga ir tikai stūrgalvīga.

Krišjānis Lācis
pirms 2 mēnešiem
Tiešām nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgs kāds sertifikāts, lai cilvēks DRĪKSTĒTU izteikties par to, kas ir vai nav ģimene. Manā gadījumā - ja reiz tāda neparasta interese - balstos personīgā pieredzē, veselā saprāta spriedumos un tūkstošiem gadus atzītās autoritātēs un šo autoritāšu skaidrotājos par to, kas tiešām ir ģimene pēc būtības. Grūti gan saprast, kāds šajā lapā neskaitāmas reizes emocionāli drillētajai "vardarbības" tēmai sakars ar to, kas ir vai nav ģimene. Nav dzirdēts, ka kāds konservatīvais, t.i., klasiskās, normālās, dabiskās ģimenes aizstāvis teiktu, ka vardarbība ģimenē ir normāli. Līdz ar to nesaprotu šo argumentācijas līniju no sērijas "ir disfunkcija vai novirze no normas, tātad norma ir aplama, nepatiesa, maldīga". Neviens taču nesaka, ka alkoholisms ir normāls vai ka no alkoholisma vai dažādiem intoksifikācijas paveidiem vajadzētu apšaubīt "skaidruma" stāvokli. Labi, pamēģināsim empīrisko pusi. Pieņemsim, es aizeju uz visiem tiem pasākumiem, uzklausu ciešanu stāstus un dažādās nebūšanas sabiedrībā utt, bet tik un tā vēl vairāk secinu, ka a) tradicionālā morāle ir patiesa; b) kristietība ir patiesa; c) ģimene ir viena vīrieša un vienas sievietes ilgstoša, noturīga savienība ar bērniem un ka ir jādara viss, lai šādu savienību saglabātu un bērni uzaugtu dabiskā, t.i., īstā ģimenē. Protams, ka lietas mēdz mainīties. Vai nu uz labu, vai arī uz sliktu, vai nu patiesības, vai nepatiesības virzienā. Mainība notiek ap konstantēm un attiecībā pret tām. Stūrgalvība ir apgalvot, ka pastāv tikai flux.

Anna Auziņa
pirms 2 mēnešiem
Cēloņi ietver heteroseksuālas ģimenes un ilgstoši pierastā dzimtes lomu dalījuma ekonomisko izdevīgumu. Ideoloģijas, kas glorificē ģimeni kā pavardu un patvērumu skarbajā pasaulē, bieži maskē šādas mājsaimniecības patieso ekonomisko nozīmi. Sievietes neapmaksātais darbs, tostarp šajā esejā minētais modelis "vīrs mežā vai firmā, sieva mājās, bērnudārzi slēgti", ir (bija) nepieciešams kapitālisma, šai gadījumā tobrīd ļoti nabadzīgas valsts, ekonomikai. Īsi pirms neatkarības un pirmajos neatkarības gados tas tika maskēts ar ideju par jaunu latviešu dzemdēšanu un mātes sūtību ieaudzināt bērniem latviskumu un garīgas vērtības. Simptomātiski, ka tagad vērojami radniecīgi centieni.

Dažiem ir ļoti izdevīgi pasludināt par atbalstāmu ģimenes formu vienīgi šādu savienību.

Krišjānis Lācis
pirms 2 mēnešiem
Ekonomiskais/materiālais determinisms ir grēks un aplams uzskats. Faktam, ka bērni dzimst viena vīrieša un vienas sievietes savienībā nav nekāda sakara ar kapitālismu vai komunismu. Dabiskā ģimene ir pirms jebkādām ekonomiskajām attiecībām. Oikos kā morāla un ekonomiska vienība (šie abi ir nesaraujami, lai ko arī marksisti vai kapitālisti jums augstskolās melotu) dibinās laulībā, kurā tiek radīts bērns.

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
Dārgā Jana, Jums tāpat kā daudziem nav izpratne par Satversmes Likuma 110. panta grozījumiem!
Jūsu gadījumā Jūs esat ģimene tāpēc ka esat asinsradniecībā ar bērniem.
Es sekoju Telosam un "cepienā" par/ap Satversmes grozījumiem A.Irbe tos pieņēma patreizējā redakcijā - tāpēc var teikt to, ka cilvēks ir mainījis savas domas. Pieņemiet to, jo savādāk Jūs reaģējat uz cilvēku, kurš tāds vairs nav!!!
Valstij ir jāceļ goda vietā ģimenes, kurās ir tēvs, māte un bērni. Valstij nekādā mērā nav jāatbalsta pieaugušo egoistiskā vēlme šķirties... tici, laicīgi pirms šķiršanās, kopīgi strādājot pie attiecībām - mīlu var atgūt!
Valstij nav jāveicina vai jāatbalsta tādas "ģimeņu" formas vai dzīves pavērsieni, kurās bērns zaudē savu tēvu un/vai māti.
LGBT+ un ST pazemoja tēva jēdzienu - pretīgi... Kad vajadzēja cīnīties par to, lai jebkura pesona, kura atbalsta jauno māmiņu pirmajās dienās - varētu ar valsts palīdzību to realizēt. Bet vajadzēja tač paplašināt ģimenes jēdzienu, par jebkuru cenu, bet paplašināt - pat ignorējot Civillikumu!
Tātad LGBT+ un ST ir tas agresīvais sācējs un tādēļ cīņa ir sākusies.

Agnese Irbe
pirms 2 mēnešiem
Nav tiesa. Tādu Satversmes pantu, kādu es atbalstītu, vienkārši nav iespējams panākt; tāpēc jāatbalsta labākais dotajos apstākļos iespējamais.

Šī Janas Egles eseja ir iezīmīga ar to, ka pierāda tieši pretējo tam, ko autore domā, ka tā pierāda.
Aprakstītie divi bērni neuzauga "ģimenē"! Viņi uzauga tikai ar māti (skat. pēdējo daļu ierosinātajos 110. panta grozījumos), māti, kura bija spiesta visu dienu strādāt, atstājot bērnus veselībai bīstamos apstākļos. Priekšstats, ka šis būtu modelis, ko valstij vajadzētu atbalstīt vai neierobežoti tolerēt (lai nevienu pieaugušo neaizvainotu!), man šķiet pilnīgs absurds. Ir jādara viss iespējamais, lai nākamajā paaudzē bērnu, kas aug šādos apstākļos un šādā modelī, būt, cik vien iespējams, mazāk. Valstij ir pienākums par to rūpēties. Un galvenais paņēmiens, manuprāt, ir metodiski stiprināt laulības institūtu, dodot skaidru signālu, ka vecāku attiecību iziršana un bērnu pamešana netiks atbalstīta ne morāli, ne emocionāli, ne materiāli. Tiks materiāli atbalstīts tas vecāks, kurš palicis viens, bet ne šis modelis. Un, nē, tēvus vai mātes nav vēlams aizstāt ar kaut kādām citām, trešajām vai ceturtajām, personām pēc palikušā vecāka vēlēšanās. Tēvs un māte ir nereducējamas bioloģiskas un morālas un attiecīgi civilas un politiskas kategorijas. Kad tiks beidzot saprasts, par ko iestājas konservatīvie, visā "debatē" tiks panākts milzīgs progress.

Tie, kuriem ir interneta banka, var parakstīties par referendumu šeit: https://latvija.lv/pv [lapas apakšā].

Linda Kusina
pirms 2 mēnešiem
Agnese, izlasīju Janas rakstu, Jūsu komentāru, un man ir piedāvājums, tā kā jau vācat parakstus Satversmes atvēršanai un labojumiem. Vajag pieņemt vēl vienu papildinājumu. Ierakstīsim Satversmē, ka valsts īpaši aizsargā fiziski un garīgi veselus cilvēkus, jo tas ir ideāls, uz kuru katram jātiecas. Nav svarīgi, vai trauma / slimība / invaliditāte iedzimta vai iegūta nelaimes gadījumā dzīves laikā, nav svarīgi, vai tā ir atgriezeniska vai neārstējama, jo valstij vērtība ir tikai veseli cilvēki. Un nē, skolās nevajag skaidrot, kā saglabāt veselību, vajag tikai stāstīt, cik tas ir svarīgi.
Es gan nezinu, vai uztverat ironiju; spriežot pēc "Telos" rakstiem drīzāk šķiet, ka ne, tādēļ katram gadījumam paskaidrošu: pilna ģimene ir gluži kā vesels cilvēks, proti, visaizsargātākā sabiedrības daļa. Kā Jums šķiet, nepilnās ģimenēs augošie bērni neuzzinās, ka viņi - saskaņā ar Jūsu izpratni par ģimeni un iecerētajiem labojumiem Satversmē - ne tikai nav "vērtīga" ģimene, bet pat vispār nevar tikt uzskatīti par ģimeni? Kādēļ bērniem bez stresa, ko rada šķiršanās, vēl papildus jācieš par vecāku grēkiem? (Tas, protams, ir samērā kristīgi, tur par tām septiņām paaudzēm un tamlīdzīgi, tikai man gan nešķiet, ka valsts pienākums ir veicināt šādu situāciju.) Kā Jums šķiet, kurš pieaugušais iznesīs kaunu par savas dzīves nepilnvērtību? Tas, kurš aiziet prom, nerūpējoties par bērniem, un kaut kur citur nodibina citu (vismaz uz to brīdi "vērtīgāku", jo pilnu ģimeni), vai tas, kurš paliek un rūpējas par bērniem? (Nav pat tik svarīgi, vai tā ir māte vai tēvs, kaut gan Latvijas realitāte neapšaubāmi liecina, ka biežāk bērni paliek kopā ar māti.) Ir nenopietni piedāvāt labojumus Satversmē, vienlaikus nepiedāvājot mehānismu, kā panākt, lai 1) cilvēki, īpaši jaunieši, īpaši sociālo riska grupu jaunieši izvērtē lēmumu kopīgi radīt bērnus (jo tas patiesi nereti notiek visnotaļ neapdomīgi), 2) ģimenes locekļi var atveseļot attiecības arī tad, ja nevar atļauties maksāt par psihoterapeita pakalpojumiem, 3) tad, ja kāds dzīves apstākļu vai citu iemeslu dēļ kļūst vardarbīgs, pārējie šajā ģimenē no vardabības tomēr būtu droši pasargāti. Vienvārdsakot, varbūt aizejiet un parunājieties ar pieciem, desmit ģimenes psihologiem par reālo situāciju un problēmām, kuras piedzīvo ģimenes Latvijā, un pēc tam vēlreiz skaidru aci paskatieties uz saviem priekšlikumiem.

Līva Kukle
pirms 2 mēnešiem
Jūs tiešā tekstā pasakat cilvēkam, ka viņa ģimene nav "ģimene", kaut arī tas ir tīrākais semantikas jautājums un Jums nav nekādu tiesību tā teikt.

Ģimenes salidojums. Ģimenes filmas. Mēģināt ierāmēt vārdu 'ģimene' tikai un vienīgi pirmās pakāpes asinsradniecībā ir tas pats, kas uzstāt, lai visi vārdu "mājas" lieto tikai, runājot par deklarēto adresi. Un runājot par pašu komentāra saturu - spiesti visu dienu strādāt var būt arī abi vecāki, tas neko neizsaka par ģimenes leģitimitāti.

Krišjānis Lācis
pirms 2 mēnešiem
Ja reiz par semantiku, vai jūs vēlaties pateikt, ka vārdiem un jēdzieniem nav nozīmes un ka vārdi ir atkarīgi no to patvaļīga lietojuma?

Patricija
pirms 2 mēnešiem
Aprakstītie bērni uzauga valsts absolūti neatbalstītā ģimenē. Šobrīd viena vecāka ģimenes situācija nav ideāla, tomēr nesalīdzināmi labāka nekā deviņdesmitajos, taču ģimenes šaura definēšana, atstājot šādus bērnus "ārpus ģimenes" un draudot ar šī ģimenes modeļa neatbalstīšanu, nav bērnu interesēs. Tā ir atpakaļrāpulība.

Dzintars A
pirms 2 mēnešiem
God. Agnese,
Patreizējā Satversmes Likuma 110.panta redakcija nekādā mērā nemazina ideālās ģimenes izpratni. Nu nevajag Satversmē atšifrēt visu! Ar jauno redakciju joprojām turpinās eksistēt sekojošas ģimenes formas:
* pozitīva dabiska ģimene laulībā;
* nelabvēlīga ģimene laulībā;
* šķirta ģimene;
* civillaulība;
* atraitnes un atraitņi.
Tur mēs esam 100% vienisprātis par to, ka valstij ir jāveicina pozitīvais...

God. Anna:
* Jūs risinat sekas;
* konservatīvie cēloņus.
Tas ka bērni ikdienā zaudē vecākus, kuri ir dzīvi - tas ir pieaugušo savtīgā egoisma rezultāts. Valstij nav jāstimulē/jāapbalvo pieaugušo egoisms.

juve
pirms 2 mēnešiem
Tomēr gribētos norādīt, ka šķiet, ka tik lielam pesimismam mūsdienu Latvijā nav pamatojuma. Ģimenes, kurās tēvi vienkārši paceļ cepuri un aiziet pavisam prom, ir kaut kāda Padomju un agrīno deviņdesmito, bet ne mūsdienu Latvijas klasika – acīmredzot ar saviem iemesliem un sava laika īpatnību dēļ. Manu vienaudžu vidū (30+ gadīgi cilvēki) šāda rīcība šķiet neiedomājama un netiktu atbalstīta arī no apkārtējo puses.

Bet es tomēr varu saprast A. Irbes un citu konservatīvo domātāju iebildumus, jo īpaši pēc Satversmes tiesas lēmuma – nav runa par to, kādu dzīvi vēlāk izvēlas dzīvot pieaugušie (arī, ja viņiem savstarpējo nesaskaņu dēļ ir jāšķiras), runa ir par to, ka jebkurā gadījumā jebkura pieaugušā likumīgais pienākums būtu gādāt par sevis radīto bērnu un būt klātesošam – tas, ka realitātē notiek citādi, nenozīmē, ka šis pienākums būtu atceļams no juridiskā viedokļa. Es un daudzi man zināmie cilvēki savus abus bioloģiskos vecākus nav satikuši ne tikai tāpēc, ka vecāki savā starpā nemācēja komunicēt, bet arī tāpēc, ka pat valsts (un institūcijas) no viņiem to gluži vienkārši tā nopietni nemaz neprasīja. Tēva atvaļinājums, manuprāt, bija liels sasniegums un pozitīvs signāls, kuru varbūt tomēr nevajadzēja kustināt. Varēja ieviest alternatīvu atvaļinājumu, bet ne dot signālu, ka tēva atvaļinājums ir kaut kas, ko var izņemt arī kāds cits. Pat, ja pilnībā nevaru atbalstīt konservatīvo nostāju daudzos punktos (īpaši dramatizēšanu, ka viena vecāka bērni izaug druscīt neveiksmīgāki kā abu vecāku ģimenē augušie) un izmaiņas parakstīt negrasos, man tā tomēr ir saprotama.

Anna Auziņa
pirms 2 mēnešiem
Bērns tika atstāts viens ne jau tāpēc, ka māte bija viena, bet gan tāpēc, ka 90. sākumā atjaunotā valsts metodiski slēdza bērnudārzus, lai sekmētu mātes palikšanu mājās ar bērniem!
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!