Mākslu paralēles

Mākslu paralēles
                   
Lielā melnā šķīvī tu pasniedz man baltu tableti sirds formā
labam asinsspiedienam
Es uzdzeru daudz ūdens un turpinu ar brokastīm
no baltajiem šķīvjiem
Griežu radio skaļāk, jo žokļu darbība nomāc tāldzirdes skaņas
Lielā melnā šķīvī guļ balta tablete labam asinsspiedienam
                           mazas sirds formā
Es skaļi gremoju, un diriģents netiek galā ar orķestri
Tas nespēj manu ēšanu nomākt, pat sasitot šķīvjus
Tikai es varu uzgriezt skaļāk – nupat kā Dievs
Visi mūziķi ir pielikuši neizmērojami daudz darba un cītības
lai es, sliņķis, kādu rītu pagrieztu klusāk vai skaļāk
daudz nebēdājot par autortiesībām
Melnais šķīvis un baltā tablete atkal ir tavās rokās
Mēs pārtraucam šo rituālu ar ašiem skūpstiem
Aiz mums skatītāji pārmet, ka mēs tiem traucējot
Nu arī diriģents ir pagriezies pret mums un sirdīgi krata nūjiņu
Viņa dvīņubrālis oficiants nāk cauri rindām ar lielu melnu šķīvi
Visi beidzot ir samierinājušies, ka mēs esam paši galvenie


Sieviete dzestrajā rītā

Vēl Jersikā aug halucinogēnās sēnes
Ja tiešām ies uz galu, būs jāpamēģina
Tu prāto, kad pēc mīksta seksa laidies rīta snaudā
Un sapnī redzi priesteri ar gludu dibenu un glītām kājām
Ar labi nosauļotu ticību kā ziloņādu
Viņš kailām pēdām nāk pa tavu grīdu
Ar mārtiņrozēm, samtenēm pirms salnas, otrā rokā – Svētie Raksti
Un divi asie baznīckalpa skūpsti ... to katram pamēģināt
Bet manai dienai patiesībā būtu jāsākas ar vakaru
Tik sekli slīdoša es esmu rītos
No kafijas līdz stīvā zālē nomestajiem āboliem
Pat suns iet, sausās lapas spārdīdams kā pārakmeņojošos kaisli
Varbūt vēl vari paspēt manīt dienas zvaigznājus, tie ir tik tāli,
Ka redze jāsasprindzina, itin kā lasot sīkos burtus zāļu instrukcijās
Tas solot tuvu ziemu; šie zvaigznāji ir kustīgi
Un ik brīdi veido jaunas mozaīkas un mainās
Atšķirībā no nakts saltajiem un nekustīgajiem
No tiem gan bail: ko gan šie dara ieklīdušai zvaigznei?
Izsper ''ārā”?

„Čau!” – garām paslīd kaimiņš. –  
„Novēlu tev jaukus dienas sapņus!”


Īstenība kalnos
   
Sievietes virs mākoņiem futbolu spēlē
Viņām sandales kailās kājās un melni brunči

Vienai komandai tie ir ar zaļu rakstu lejasdaļā un ar sarkaniem rombiņiem
Tie paši, kuros tās strādā visus mājas un lauku darbus

Te izaug tikai cūku pupas, kartupeļi un mazliet kviešu
Par to pilsētā var dabūt nedaudz sāls, miltus un eļļu

Dienu no dienas tiek ēsti kartupeļi

Viņas trenējas pavisam nedaudz
Pēc lauku darbiem daudz laika neatliek

Vīrieši tikai pēdējos gados atļauj arī sievām spēlēt futbolu
Jo viņas pēc tam ir priecīgākas

Vīri ir lepni, ja viņas uzvar citos ciemos

Tā ir iespēja nokļūt otrā kalna pusē un satikt citas sievietes
Ja vakarā grib tikt atpakaļ, tad jāspēlē tūdaļ pēc smagā pārgājiena

Komandas kapteine pirms spēles izdala kokas auga lapas
Tad visas ir spēcīgākas, dopings visām

Viņām nav ne jausmas par futbolu ārpus Peru Andiem
Tām ne prātā nenāk vilkt bikses vai getras

Tie ir mirkļi, kad viņas visu aizmirst

Cilvēki no zemākiem apvidiem te aizelšas jau pēc piecdesmit metriem
Viņas turpretī spēj skriet kilometriem ilgi

Visas sievietes ir tik izpriecājušās
Ka jūtas tik labi kopā kā vienas lielas priecīgas sievietes miesa

Nekur tik augstu sievietes neskrien pakaļ bumbai
Neviena neatceras, no kurienes tas viss sācies


Iepriekšējās dzīves  pats gals

Tukšā gaisā pakāros todien
Es jums to nevaru parādīt tagad
Jo man pašam ne gaismas nebij`, ne saprašanas
No kādas šķiedras sapīta cilpa
Un nemateriālās karātavas
Kāds gāja garām un, it kā sajutis manu stāvokli
Skatījās augšup, tad tā kā iespurdzās
Un bāza man mutē kaut ko līdzīgu lakricai
Viņš izskatījās pēc pārauguša un garīgi atpalikuša puiša
Dievs, kā man riebjas lakrica!
Nāviniekiem pēdējās vakariņās taču dod, ko tie vēlas
Cilpa jau savilkās, nez no kurienes skaidri zinu, ka neaptaisījos

Tukšā gaisā es pakāros todien
Tikko vēl slīdēja pāri mākoņu sanbernāri


Sadisms ar atkāpi

Vācietis spīdzina vijoli
Krievs dauza bungas
Abi ir īsti maitas
Viens zem deguna bubina Gēti
Otrs – Puškinu
Neviens no viņiem, ne SD, ne KGB virsnieks
Paldies Dievam, nav gadījies rīkļurāvējs
Rīkles kā drošākais instruments paliek, tās drīkst ienest kamerā
No turienes lido pirmsnāves gaviles
    
       
Burdons jeb mise Alšvangas baznīcā

Re, kur nāk Dieva jērs ēēēēēēēēēēēēēēēēēēēēē
Kurš nes pasaules grēku ōōōōōōōōōōōōōōōōō