Foto: "Unsplash"
 
Komentē
0
Saglabā

***

papīrfabrikas aknās cilpo naksnīgi rosīgu kāju pirkstu šauru vēzienu inscenēts caurvējš svilpo mūsu aizvēsturiski siltos mugurkaulu tiltos un neapdzīvotos pakrūtīšu mikrorajonos joprojām rit elpināšanas darbi tehniski sarežģīti noberzt svētdienas muguras mazgāšanas brīžus sāļos vannas krastos un miklos grāmatu stūrīšos aizvien atrodas pa kādam pēc pasūtījuma pussprāgušam nepieskaršanās zvērubērnam svētceļojumā uz kautuves puķainiem mūrīšiem airē uz vēdera naivās pirkstu laivās rindā pēc nepiedošanas par stilistiski pareizi izpildītu sevis apmierināšanu grantētu zemes skaņu celiņu aizsegā jāšus uz pašiem muguras ziemeļiem kur staipīšanās bedrītēs mums slejas pieminekļi no pāri palikušajiem skriemeļiem 

 

***

starp tumši remdeniem hruščova krūšu kabatu logiem no kastaņkrāsainas rupjmaizes ķieģeļiem aizmūrētas durvju apakšas smaržo piededzināta pāri ekrāna malām izkāpusi jūra rāpo pa dzīvokļa grīdu balto skropstu melanholisku strīdu atskaņu pavadījumā tu apseglo uz vakariņām atkaulotus kara putnus un mēs jāšus ap virtuves galdu krāpjam viens otru ar citiem dieviņiem par piemiņu viens otram mums būs būt jāt visus dvēseļu ciemiņus abiem pēc kārtas kā tas nākas gaļas lopiņiem kuri pēc būtības dod arī pieniņu ja tos drukā uz modes žurnāla vākiem un laizāmās sāls reklāmas stabu dienvidiem 

 

***

tas pats cits varbūt 
droši vien nekad pārāk 
piekodināts sekss pēc
smēķēšanas atmešanas
kristu zābaku zārciņos
krietni pagājušovasar 
piepīpētos piesienašķūnīšos 
krustītām ribiņām dzistu
zemes krūšu pienašķūnīšos
debess maliņas svārciņos
bristu izkāsti melleņjūrā 
siltumnīckustības visu
meteoseksuālie partizāni
sašņorēti muguras smadzeņu 
zaros un saknēs ganīties
neapskautos mežos 
lapsēni žāvē kažociņus
skrienot uzbudinātām 
acu zīlītēm pa apli

 

***

1

Viņa negrib būt par cilvēku un es par viņas perfektajām vētrām 
konstruktīvi šaubos. Mēs sēžam karotītē zem virtuves galda,
slēpjamies no guļamistabas. Tur šodien līst un gulta ir mežā, un 
mežs šodien ir jūras dzelmē. Peldēt nogrimušā mežā. Ilgi neticu tam, ko domāju, 
ka šādi esam labāk piemēroti tikai vakariņām un brančiem zem jostas vietas
pietiek ar stiprām roku kontūrām uz apseglotiem pleciem. Viņa neko neatbild,
kad komentēju viņas mirgojošo prombūtni. Kad neredzu, viņa no modes žurnāliem 
izgriež atombumbas un tumsas aizsegā organizē mazus uzbrukumus. 
Pēc mikroskopiska sprādziena uz vakariņu šķīvja nokrīt kūpošs zila lapsēna līķis.
Pēc brīža zila ir visa virtuve. Nevaru atrast kājas, trīcu, bet turpinu 
sēdēt taisnu muguru un izlikties, ka skolā neviens ar slapju zivi nesita, 
kad izlikos rakstām ar kreiso roku. Viņa mīl brīžus, kad es domāju, 
ka mīlu brīžus, kuros viņa mani mīl vairāk nekā negribēšanu būt par cilvēku.

2

Negribēšana būt par cilvēku bija pāraugusi gribēšanā būt vairāk par cilvēku.
Es turēju viņas kāju īkšķus, čukstus skaitīju tēvreizes, kad viņa iespiedzās
un kļuva par dievu. Nekas daudz nemainījās, vien viņas biroja stundas kļuva garākas
un mums vairs nebija seksa ar skaņām. 

 

***

sapinies siltā halvas elpas azotē meklē mākslīgai elpināšanai telpu zilbju metināšanas ražotnē stāviem alvas mīlas matiņiem pats viņiem pazodē salodē kāpņu telpināšanai galotnēs smeltus skatienus kur apaļos kaktiņos no kailas rītausmas aizdomas krīt uz tausti jau tā nodauzītiem patskaņiem lauz valodas kaulus un skrāpē stereotipus caur paskaļiem trauku retināšanas koncertiem vannasistabā plēs kaimiņā jokus par daudz atsities pret savu plaukstu vai pieri un spogulī dzēs gaismiņu nost kliedz miers kūsā un roku kraujās uzvāri asaras kafijai pie Gaujas brokastīs gultā līst pelnu pārsliņas bez garšas apēd nogulēts vējš jo tu bļauj uz slapju zāli un žāvē portatīvos zārciņos stutē pa nakti un pļauj vārdus nepāra zārdiņos mutē pārtinot ļauj plati acis sārtinot lūpu kaktiņus un žūpu akniņas spļauj izlietnē rūgtas atmiņas jo tev patīk maldināt un rakt viņas no jauna rakstīt tās pašas taciņas kaldināt pa spalvai pilnus maciņus līdz griestiem galvu piesietu pie virtuāliem iepirkumu ratiņiem kačing atminies palīgā līdz paģītim ar palīgriteņiem skan izvadīšanas zvani mīļā zvani ēst aicina kost lai pēc tam pēc tam pēc hlora ož 

 

***

uz no piena ceļa puses padzeltējuša saburzītas padomju piezīmju propelleru papīra lidmašīnas pieliekamās pakaļējās astes pēc nolaišanās pa nakti uz pastieptiem priekškāju pastaigu pirkstgaliem pieskaņotiem tavu rakstisku zīlīšu lēkāšanas ātrumam laikmetīgas vilcienspotinga laika vilcināšanas nolūkos atkorķētām ananāsīm smaržojot sēklu plūkšanos zālē pakritušiem kauslīgiem pretpolu priedēkļiem plaukstās pēdīgi sažņaugta straumēta bērna pakaļdzīšanās cukurvatētas starplogu burito sedziņās sildītas pagātnes pagalmu svinīgas puslitra pudeles smilšu pulkstenī plūstošu pelnu piedošanas plūkšanai pusceļos pakritušam puišelim kuru sarkanās armijas plukšķošas siksnas zvaigznes gar acīm dažreiz deportē kosmosā aiznes pēc desas un maizes uz parāda ar pogu caurumos paslēptu piesarkušu parastas pasaules nesaprašanu pilnām acīm pietiek parāda divdesmit četrus kadrus sekundē ar skropstām glaudīt pieneņu plauktus

Andris Hercbergs

Dzejnieks.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!