Mācīšu jums domāt pareizi

normāli skolotāji katru dienu stundās savus skolniekus mudina analizēt,vērtēt utt.dažādas parādības,izpausmes,notikumus,faktus,pakāpeniski veidojot kritisko domāšanu kā tādu. Nelaime tā, ka vienai daļai cilvēces pēc definīcijas nepatīk nodarbināt smadzenes ar domāšanu,jo vienkāršāk ir sekot stereotipiem, un nekāda mācīšana te nepalīdzēs. Ja runā par mediju sniegtās informācijas kritisku vērtēšanu,tad lieti noderētu izpratne par to,kā tad notiek informācijas vākšana,apstrāde,garnēšana,lai pasniegtu lasītājam Tomēr baidos,ka tādā veidā mediju jomas darbinieki iešaus paši sev kājā,jo sanāks līdzīgi kā ar desu ražošanu-labāk,lai tauta nezin.

Labi, ka vismaz kāds atgādina, ka ir tāds jēdziens kā kritiska domāšana. Jo Informācijas blīvums, pretrunīgums un diemžēl pat melīgums ir jau kā akmens pie kucēnu slīcināmā maisa - tas iedzen panikā, tas iznīcina pašu vēlmi domāt, kur nu vēl kristiski.
Te viens saka: ..``bet .. jāņem vērā, ka sabiedrība ir ļoti dažāda, un nevar prasīt, lai visi akceptētu šādu (kādu ? - .. dabzinātņu un eksakto zinību mācīšanu skolā, kas ietver kritisku attieksmi?) domāšanas veidu kā tādu. Noliegt reliģijas komponenti sabiedrībā ir strupceļš.``
Nav skaidrs, kādā sakarā te vispār vieta reliģijai.
Kaut gan - kad KR (Kristīgais Radio) reliģijas augšgala runas vīri (Tālbergu ieskaitot) čalo par to, cik būtu svētīgi Dziesmu svētkus bezmaz ar buldozeru no Mežaparka izslaucīt, un no kanceles stāsta sieviņām, jo baznīcēnu pulkā vīriešus reti ieraudzīsi, cik grēcīgi ir Dievu par Dieviņu dēvēt, ir skaidri redzams, ka reliģijas komponente arī visnotaļ centīgi sabiedrību bīda strupceļā.