"Лишь бы не было войны"

Neviens iebrucējs un laupītājs karu negrib, tāpēc tajā nav vainojams. Laid mani, kur gribu, dod, ko prasu, dari, ko lieku un miers drošs, neviens to netraucēs. Karošanu uzspiež briesmoņi, kuri tādām prasībām vardarbīgi pretojas. Aicinājums uz mieru ir jebkura agresora interesēs, tāpēc pacifists – viņa uzticamākais sabiedrotais.
Brīnumdaiļi kara un miera attiecības formulējuši krievi, iebrūkot Gruzijā - “prinužģēnije k miru” (latviski grūti tulkojums, “miera uzspiešana” nav precīza) Panākt mieru ir iebrucēja galvenais, var pat teikt – vienīgais - mērķis.
Miera balodis ir divgalvainā maitasputna draugs, biedrs un brālis.

Kaut kāds savārstījums ar krievisku virsrakstu kā agresīvu izaicinājumu. It kā latvisks virsraksts neskanētu gana labi. Nav miera šovinistiem.
Krievija uzbrūk, nogalina. Karš ir slikts, ukraiņi aizstāvas - nogalina,karš ir slikts. Viss, punkts, basta. Karš ir slikts.
Vai tiek tiesāts un sodīts cilvēks,kurš nogalinājis aizstāvoties? Netiek. Tāpēc arī Ukrainu un ukraiņus neviens netiesā, bet slavē. Jo viņi aizstāvas.
Visi uzbrūkošie kari ir drausmīgi, bet Iebrukums Ukrainā ir jo īpaši zemisks. Es gribēdama nevaru atrast nevienu pašu pat pusdzīvu attaisnojumu šai agresijai, šai masveida slepkavošanai.
Es lasu Bībeli un lūdzos. Tā, atveru pēc nejaušības principa lasu un lūdzos,lai notiktu brīnums un krievu karaspēks no Ukrainas tiktu izvests,lai Ukraina atgūtu Krimu. Lai ļaunums tiktu aprurēts.

Paldies, labs raksts.
Manuprāt, attaisnot jebkuru karu - ir noziegums!
Katram karam ir pamatojums - tā rašanās iemesli. Vislabāk/ātrāk karu var pārtraukt, ja risina iemeslus - tāpēc tos ir svarīgi saprast un attiecīgi risināt.

Piemēram: 2.pasaules kara pamatiemesls bija ideoloģijas rašānās, kura sludināja āriešu rases pārākumu. Iemsls tam ka šādu ideoloģiju tauta tik viegli pieņēma bija 1.pasaules kara uzvarētāju nespēja piedot zaudētājiem, bet to sodīšana ar pazemojošām kara kontribūcijām.

Piekrītu Edgaram. Doma, ka nekas nav cilvēka dzīvības un ciešanu vērts, ir saprotama, taču jāatceras, ka Kremļa režīms ļoti tiešā veidā iznīcina arī savas valsts cilvēku dzīvības un sagādā tiem ciešanas. Un pazemojumu.

Paldies par rakstu! Vienkāršā atziņa, ka "nekas nav cilvēka dzīvības un ciešanu vērts" šķiet acīmredzami nepatiesa. Vai tiešām Jums nav nekas, kā dēļ Jūs upurētu savu dzīvību? Nav nekādi nosacījumi pie kuriem labprātāk mirtu, nekā turpinātu dzīvot? Būtu gatava melot, krāpties, dzīvot zemisku dzīvi, lai tikai saglabātu savu dzīvību?

Turpinot domu, cilvēkiem ciešanas ikdienā izraisa visnenozīmīgākās lietas - piemēram mīļākās hokeja komandas zaudējums. Vai būtu jāatsakās no hokeja, jo tas izraisa cilvēku ciešanas? Vai arī runa iet par ciešanu kategorijām un tikai lielas ciešanas nekādā gadījumā nav pieņemamas? Kur sākas lielās, nepieņemamās ciešanas?