Liberālo vērtību sardzē

Ja par piemēru ņem Somiju Ziemas karā tad protams ja somiem nebūtu iepriekš obligātajā dienestā sagatavoti rezervisti tas somu puiši un meitenes mirtu badā Kolikas raktuvēs. Nekāda demogoģija, tikai fakts. Un sagatavot rezervistus kad sarkanarmijas pūlki nāk virsū ir tā kā par vēlu. No otras puses obligātais dienests nav tikai demokrātisko valstu prerogatīva, nu nekādi. Un vēl, nav jēgas no armijas valstī kur puse no iesaucamajiem sauks šo rakstu par demogoģiju.

Paldies! Spožs vingrinājums demagoģijā. Joka pēc, lasītāji, pielaikojiet katru no raksta argumentiem obligātā dienesta praksei bijušajos, esošajos un topošajos totalitārajos režīmos.

Izglītojoši, paldies.

Rakstā ļoti labi aprakstīts sfērisks zirgs vakuumā. Un salīdzināts pirksts ar kādu citu, intīmāku, ķermeņa daļu, lai gan, lai cik tas nebūtu dīvaini, tie abi tiek dēvēti par locekļiem.

Tas par to tautu un varu ir ļoti patiesi. Tautai ieročus uzticēt nevar, jo nav vairs īstas pārliecības vai šaus grāvim pāri, vai gluži pretēji apgriezīsies un mēģinās pamedīt resnos runčus.

Kāpēc?
Nekas netraucē demokrātiskai valstij būt mobīlai un rīkoties saskņā ar apstākļiem. Ja miera laiks, tad miera laiks, ja karš, tad karš, ja aizsardzība, tad aizsardzība, nevis kaut kāds viens mistisks modelis cauri laikiem, par spīti apstākļiem. Tieši tāpēc demokrātiskā Somija pārdzīvoja karu ar PSRS. Nevis, ja X, tad uzreiz totalitārisms. Tā spriest ir mīksti un tuvredzīgi.