Lediņš savos Rietumos

es, šķiet, uz visiem laikiem arī pazaudēju jebkādu interesi par latviešu "vieglā žanra" mūziku
http://balticshorts.com/ineseverina/kodek-all-i-wanna-do/

"Taču tad pavērās reālie Rietumi, un ar tiem bija jāspēlē pēc viņu noteikumiem."
=================================================================================
Un tie noteikumi (neo-liberālisms) jau nu nekādu tur polittehnologu bieži piesaukto "demokrātiju", "plurālismu" vai "viedokļu dažādību" nemaz neparedzēja. Par to spēcīgi pateica G.Repše viesojoties Saeimā:
"Situācija latviešu literatūrā šodien ir līdzīgai tai, kādu to aprakstīja Kārlis Skalbe pēc 1. Pasaules kara. Viņš secināja –izpostīta nacionālās rakstniecības druva. Pēc 100 gadiem mēs, protams, lietojam citus vārdus un arī postītāju ir smagi nosaukt par ienaidnieku, kaut arī valsts tieši tā ir rīkojusies, nīdēdama pati savas pastāvēšanas pamatus."
http://www.delfi.lv/news/comment/comment/gundega-repse-pec-rakstnieku-vizites-saeimas-komisija.d?id=42140554#ixzz3Vxu1xoUN

"Un te nu nākas uzdot jautājumus par vēsturiskā konteksta nozīmi mākslas darbu radīšanā un uztverē."
=================================================================================
Nākas jau, jo noliegt acīmredzamo nav saprātīgi:"...– tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos – deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi." I.Kalniņš (NRA,18.01.2013.)
Tas "reālais komunisms" (A.Zinovjevs) baigi pateicīgo vidi māksliniekiem radīja:
" ....Dažu mēnešu laikā tiek radīta pilnīgi jauna sabiedriskā iekārta, kurā mākslai un māksliniekiem ierādīta izcila loma. Visi, kam laba griba, aicināti strādāt. (..) Jaunais laiks daudziem no mums pavēra neredzētas iespējas. (..) Bija sakustējies ledus." Marģeris Zariņš, komponists un rakstnieks (viņa lielisko Viltoto Faustu atkal izdod atkārtoti)

" Taču pievērsiet uzmanību: vēsturiski raugoties, kad top šie lieliskie darbi, tas ir vissmacīgākais Andropova un Čerņenko laiks. "
=================================================================================
Salīdzināsim ar Zatlera un Bērziņa laiku, kad lielākoties tapa "pus-fabrikāti":
"Pēdējos gados notikušās izmaiņas narkotiku lietošanas paradumos ļauj secināt, ka jauniešu vidū marihuānas lietošana ir kļuvusi par normu, kas saistīta ar priekšstatu, ka tās smēķēšana nav kaitīgāka par cigarešu smēķēšanu vai riskantu alkohola lietošanu, secinājusi Iekšlietu ministrija (IeM)."
LETA, 2015. gada 27. janvārī.

Tēze/jautājums par smacīgā laika un radošuma saistību ir interesants, bet, varbūt, tas vienkārši sakrita ar NSRD radošo pīķi? Piem., vai Pals, Credo vai Kalniņš šajā periodā ar kaut ko izcēlās?
PS Par Čerņenko laiku jauki izteicās Sudņiks no ZGA - http://www.naba.lv/zinas/t/30252/.

Par Andropova laiku -sagadīšanās. Laiks, kad vieni audzēja tulpes, citi nodarbojās ar dīvainām lietām, ko paši nodēvēja par aptuveno mākslu.
Lediņš, viņa un kolēģu dažādie projekti un NSRD pašlaik tiek sajaukti vienā putrā. Bolderājas gājieni nav NSRD.

90. gados Hardijs praktiski bija palicis viens pats -draugi -cits viņā saulē, cits aizgājis savu ceļu. H. bija liels iedvesmotājs, darītāji bija citi, kad to vairs nebija, viss apstājās.