Latvijas PEN rīko zibakciju ieslodzīto rakstnieku atbalstam

Raiņa dzimšanas dienā, 11. septembrī, jau trešo gadu notika Latvijas PEN rīkotā zibakcija, kurā dzejnieki un atdzejotāji lasīja to dzejnieku darbus, kuri cieš no varmācības savās valstīs.

Tāpat kā citus gadus, akcija norisinājās pie Raiņa pieminekļa Esplanādē. Kā stāsta rīkotāji, šī vieta izvēlēta, jo arī Rainis cietis no varas aizdomīguma par savu darbību un tādēļ ticis izsūtīts trimdā, kur viņam līdzi devās arī Aspazija.

Šogad akcijas fokusā bija kurdu dzejnieks Ilhans Čomaks, ugandiešu dzejniece Stelle Njanzi, kā arī notikumi Baltkrievijā.

Ilhans Čomaks pēdējos divdesmit sešus gadus pavadījis cietumā, kur sarakstījis astoņus dzejas krājumus. Viņu apcietināja 22 gadu vecumā, kad viņš vēl studēja Stambulā, un piespieda parakstīt atzīšanos, ka nelikumīgās Kurdistānas Strādnieku partijas vārdā uzsācis meža ugunsgrēku. Viņa atzīšanās tika panākta pēc 19 dienu ilgas spīdzināšanas. Ilhans joprojām uzstāj, ka nav vainīgs viņam izvirzītajās apsūdzībās. Ilhana Čomaka atdzejojumus latviešu valodā lasīja Inga Gaile, Dainis Deigelis, Ieva Lešinska un Aivars Eipurs, bet krievu valodā – Dmitrijs Kuzmins.

Stella Njanzi ir Ugandas akadēmiķe un dzejniece, kura raksta "radical rudeness" ("radikālās rupjības") stilistikā. Sociālajos medijos publicēta dzejoļa dēļ, kur Njanzi, izmantojot provokatīvus salīdzinājumus un lāstiem līdzīgas formulas, vērsās pret Ugandas prezidenta Juveri Museveni diktatūru, viņu apcietināja un piesprieda 18 mēnešus ilgu cietumsodu.

"PEN International", t.sk. Latvijas PEN, pievērsa pasaules sabiedrības uzmanību Stellas Njanzi lietai, atdzejojot viņas dzejoļus un rakstot viņai uz cietumu vēstules, kuras viņai neļāva paturēt, bet tikai apskatīt.

Šobrīd Stella Njanzi ir atbrīvota. Kā norāda Latvijas PEN, cietumā viņa ir spīdzināta. Savā liecībā par cietumā pavadīto laiku viņa sacīja, ka tad, kad sāpes kļuvušas neizturamas, viņa mēģinājusi atcerēties arī tos labos vārdus, kurus viņai rakstījuši cilvēki no visas pasaules. Pasākumā Stellas Njanzi dzejoļu atdzejojumus nolasīja Ilmārs Šlāpins un Inga Gaile.

Savukārt Dainis Deigelis un Ieva Lešinska akcijas laikā raksturoja situāciju Baltkrievijā. Ieva Lešinska runāja par baltkrievu nācijas izveidošanos un nepieciešamību atbalstīt viņus pašnoteikšanās cīņā, kā arī nolasīja baltkrievu dzejnieka Aļesa Razanau dzejoļa "Iebildumi" atdzejojumu.  Dainis Deigelis minēja, ka Eiropas cilvēktiesību organizācija fiksējusi jau 450 ar liecībām apstiprinātus miermīlīgo protestētāju spīdzināšanas gadījumus.

"Pat visdrosmīgākais cilvēks var salūzt, ja nesaņem atbalstu, varmācībai palielinoties," runājot par akcijas mērķi, stāsta Latvijas PEN vadītāja Inga Gaile. "Tāpēc arī ir jēga tajā, ka mēs sniedzam šiem cilvēkiem atbalstu, kaut vai mazu. Turklāt es ticu, ka mūsu darbs palīdz arī mums pašiem tajās situācijās, kad vara mūs mēģina ierobežot un kontrolēt. Iespējams, tas notiek citā mērogā nekā Ilhana vai Stellas gadījumā, bet tomēr. Tāpat es ticu, ka šis darbs arī iedrošina mūs pašus iestāties par sevi un savu brīvību būt tiem, kas mēs esam."

Ar atdzejotājas Ingas Gailes atļauju publicējam Stellas Njanzi dzejoli:

Kāpēc sieviete, kuru izvaro, vaid.
15. augusts, 2020

Meija Endželu iemācīja mums svarīgu lietu.
"Es zinu, kāpēc iesprostots putns dzied," viņa teica.
No viņas es mācījos pētīt apspiesto apstākļus.
Es mācījos, kā dziedāt būrī.
Es dejoju, kaila ieslēgta vieninieka mitrajā kamerā.
Es sarakstīju 160 dzejoļus, ieslodzīta visstingrākā režīma cietumā.
Es svilpoju, kad mana dzemde zaudēja mūsu bērnu cietumā.
Es protestējot noplēsu sev drēbes, kad miertiesnesis mani notiesāja.
Es vairākkārt tās tiesas laikā pacēlu savu vidējo pirkstu.
Es nebaidoties pacēlu vidējo pirkstu un kliedzu:
"Piedrāzt tiesu sistēmu!"
"Piedrāzt korumpētus tiesnešus, kas kalpo diktatoram!"
"Piedrāzt diktatoru!"
Un redzi:
Es zinu, kāpēc sieviete, kuru izvaro, vaid.
Es zinu, kāpēc kode plivina spārneļus ugunī.
Es zinu, kāpēc stirna metas šķērsot lielceļu tumšā naktī.
Es zinu, kāpēc ar varu drāzta sieviete skaļi izelpo.
Es zinu… Es zinu, es zinu, kāpēc izvarota sieviete smejas.
Viņas vaidi, izelpas un smiekli nav baudas liecība.
Tā ir atteikšanās  rādīt izvarotājam savas sāpes.
Viņas izelpas ir pretestība, kas pierāda, ka viņa nav salauzta.
Es zinu, kāpēc apspiestie ugandieši izelpo un ieelpo.
Mūsu elpa ir izaicininoša atteikšanās padoties.
Mūsu eksistence, par spīti visam, ir cerības zīme.
Zīme tam, ka reiz mēs būsim brīvi no važām,
Kādu dienu mēs būsim brīvi no diktatora izvarotāja.
Un tad Muzeveni būs tikai tāla, neskaidra, izbalējusi atmiņa.