Latvijas filma iegūst balvu Eiropas nozīmīgākajā animācijas festivālā

Protams, ka jāpriecājas lasot šādas ziņas.
Bet es apzināti rakstu, ka jāpriecājas , nevis es priecājos.
Jo - šī ziņa ir tikpat abstrakta, tikpat tāla un man tikpat kā neko neizsakoša, kā daudzas jo daudzas citas ziņas par latviešu kultūru. It kā tā notiktu kaut kur paralēli - citā īstenībā, nevis tajā, kurā es dzīvoju.
Pagājušās nedēļas IR bija intervija ar Zilbalodi - izlasīju, uzzināju, ka jau vairākus gadus viņš ir saņēmis vietējo speciālistu un starptautisku atzinību un ka VKKF viņam pāris gados ir izmaksājis ap 50 000 eur radošo stipendiju. Apsveicami, ka šīs naudas ieguldījums ir- ja tā var teikt - rezultatīvs. Bet - tas mans kārtējais jautājums - kāds man no tā visa labums? Jautāšu citādi - kāda atdeva šim kultūras sasniegumam ir latviešu sabiedrībai , tautai, ja mums praktiski nav brīva iespēja šo filmu noskatīties - runāt un spriest par to mums visiem, vai vismaz tiem, kam par to būtu interese.

Lūk, visi latviskie mediji bija asarainas sajūsmas pilni par reklāmas kampanu - I am introvert. Mums tika stāstīts, cik tā ir ģeniāla un kā ārzemnieki no sajūsmas par to raud un ka tai - vēl šodien nesaprotu - kāpēc - bet iedeva Gada dizaina balvu. Es biju redzējusi tikai dažus zīmējumus , kā latvieši bēguļo no cilvēkiem un kā gatavi apčurāties un apkakāties lieku reizi, lai tikai nebūtu jārunā vienam ar otru.
Palūdzu savam Londonas bērnam, lai man to bukletu dabū, lai varu redzēt un izlasīt un spriest.
Dabūju, izlasīju un nospriedu,ka tā ir melīga un virspusēja reklāma par mums latviešiem un mūsu literātiem. Lietas būtība taču nav introvertums, bet gan mūsu posttotalitārisma dziļās traumas, mūsu nespēja runāt, sarunāties. Izlasiet taču jaunās mūsu grāmatas - dzeju, prozu - vieni vienīgi vaidi un ciešanas - nekas vairāk. Visi ir slikti, viss ir slikti. Protams, vīrieši sliktāki vai vissliktākie - tas gan tā uzreiz arī ir skaidrs ....

Tā varētu rakstīt par visu un par daudz ko . Ļoti pozitīvi vērtēju Purvīša balvas piešķiršanu - tur ir darbu izstāde, tur ir diskusijas un visādas kaislības - bet ir. Es eju - klausos , skatos, pētu - nezinu - nevaru apgalvot, ka tapēc esmu gudrāka, skaistāka vai labāka, bet kaut kādā ziņā tomēr jā.
Laligaba - literatūras gada balvas tā arī tiek piešķirtas sabiedrībai nesaprotot - kas tad ir tas vērtīgais , tas labais, kāpēc tas vai cits darbs ir tas labākais, bet kāds cits, pat netiek pieminēts, kaut gan skolā literatūras stundās ir mācīts, ka tieši tas nepieminētais darbs ir literāri un saturiski kvalitatīvs. Kāpēc noklusēts?
Ja par to domā un es mēdzu par to domāt , tad es secinu, ka kultūras nozare ir padarīta par vienu milzīgu korumpatīvu pašapkalpošanās ķēķi, kur pie zupas katliem grozās vieni un tie paši ... kas tur īsti vārās tais katlos - par to mēs dzirdam tikai mediju ziņās - pagaršot - mums lumpeņiem nav lemts.
UN TAS NAV PAREIZI. TAS IR ĻOTI NEPAREIZI. PIEMINIET MANUS VĀRDUS. LŪK.