Foto: Epa Kubu
 
Aktualitātes
13.02.2018

Latviešu un igauņu mākslinieki iestudē izrādi par lībiešu izzušanu

Komentē
0

Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 15. februārī plkst. 18:00 notiks pirmizrāde latviešu un igauņu mākslinieku kopdarbam "Pirmie, kas aiziet", kas veltīts lībiešu tautas izzušanai.

Satiekoties rezidencē Oleru muižā pagājušā gada aprīlī un sākot strādāt pie kopīgas izrādes, astoņi dažādu jomu igauņu un latviešu mākslinieki meklēja kopīgu tēmu, kas interesētu gan visus iesaistītos māksliniekus, gan skatītājus Latvijā un Igaunijā. "Lai arī abu valstu attieksme pret lībiešiem ir atšķirīga, šai tautai ir bijusi svarīga loma gan Latvijas, gan Igaunijas valstiskuma un dažādu laikmetu ideoloģijas kontekstā. Lībiešu liktenis vienmēr ir bijis kā brīdinājums – nekas šai pasaulē nav nemainīgs un neskarts, bet mazas tautas izzušanas process ir ātrs un nenovēršams. Izrāde analizē to, kā abu valstu politika ir atspoguļojusies lībiešu dzīvē un ko būt lībietim nozīmē šodien. Galu galā tā uzdod jautājumu: "Vai izzušana tiešām ir traģēdija?"" vaicā izrādes veidotāji – komponists Toms Auniņš, scenogrāfes Austra Hauks un Epa Kubu, horeogrāfes Joanna Kalma un Karolīna Poska, vizuālā un video māksliniece Kristīna Normana, dramaturgs, režisors un aktieris Kārlis Krūmiņš un režisors Valters Sīlis.

Izrāde ir daļa no Latvijas Jaunā teātra institūta un Tallinas teātra "Kanuti Gildi SAAL" rīkotās Igaunijas laikmetīgā teātra programmas "Latest", kas Rīgā norisināsies no 15. februāra līdz 18. februārim.

"LATEST" programmā līdzās šim jaundarbam "Pirmie, kas aiziet" iekļautas četras viesizrādes un viena filma - režisora un aktiera Juhana Ulfsaka, dramaturga Ēro Epnera un horeogrāfa Marta Kangro jauniestudējuma "Darbnīca" pirmizrāde, Teātra "No99" izrāde - koncerts "N036 Sapņotāji", aeneliis sepvienības "Lond Malmborg" monoizrādes "10 ceļojumi uz vietu, kur nekas nenotiek" un "Fizika un Fantāzija", kā arī Enelīsas Semperas un Tīta Ojaso filma "No55 Pelni un nauda". Viesizrāžu un kino programma notiks Ģertrūdes ielas teātrī, Zirgu ielas koncertzālē un Kaņepes Kultūras centrā.

"Es domāju, ka izrāde nebūs tik daudz par lībiešiem, cik par atšķirīgiem skatījumiem uz lībiešu tēmu. Laikā, kad Latvija un Igaunija bija tikko dibinātas valstis, tām bija dažādi ideoloģiskie pamati. Latvijai svarīgākais bija apvienot nāciju un dažādās Latvijas teritorijā runātās valodas. Lībiešus ceļā uz valodas un nācijas apvienošanu uzskatīja par marginālu grupu. Igauņiem bija svarīgi veidot piederību plašākai somugru kultūras grupai un lībieši bija daļa no tās, tādēļ Igaunijā lībiešu asimilāciju uztvēra kā traģēdiju. Kultūras darbinieki un politiķi iesaistījās cīņā par lībiešu glābšanu no izzušanas, kas nepatika Latvijas valstij. Izcēlās konflikts ap izcilāko lībiešu folkloras pētnieku Oskaru Loritsu. Loritss vāca un pierakstīja lībiešu tautasdziesmas un apkopoja tās krājumā "Volkslieder der Liven". Tiek uzskatīts, ka tas satur visas lībiešiem zināmās dziesmas. Viena, un tā ir vissenākā lībiešu dziesma, "Tšītšōrlinkizt" skanēs arī izrādē." Kristīne Normana.

"Tas ir interesanti, kā cilvēki cīnās par savas pastāvēšanas tiesībām, kā tas tiek "piegriezts" un kas paliek pāri. Nav jau tā, ka viss izčākst. Nu nav tādu beigu. Tas vienkārši pāriet citā veidolā. Neviens personīgi kultūru nezaudē. Jā, tu vari būt ļoti vientuļš ar savu kultūru, bet tas jau ir cits stāsts", Kārlis Krūmiņš.

"Viena no izrādes tēmām ir par to, kā vairākums cenšas izspiest un padarīt neeksistējošu mazākumu. Problēmu, kas attiecas uz ļoti mazu cilvēku skaitu, var nerisināt, jo tā taču skar tikai 0,5% iedzīvotāju. Aleksandrs Grīns raksta par lībiešu nerentabilitāti, par to, cik finansiāli nepamatota ir šo cilvēku eksistences atbalstīšana. Bet latvieši pasaules kontekstā arī neatmaksājas, kaut vai salīdzinot ar to, cik var nopelnīt, rakstot grāmatu krievu valodā! Argumentu par nerentabilitāti, ko varētu lietot milzīga nācija, lietoja latvieši pret lībiešiem!" Valters Sīlis.

"No vienas nācijas skata punkta izzušana ir traģēdija. Taču kopumā sabiedrībā cilvēku skaits arvien pieaug. Mēs neizmirstam, tātad notiek kaut kas cits. Mana paaudze, 20-25 gadnieki, daudz ceļo, manā lokā daudziem draugs vai draudzene ir no citas valsts. Ko tas nozīmē nacionālas valsts kontekstā? Izrādē būs instalācija par asins sajaukšanos. Es gribu parādīt šo procesu un atrašanos ļoti globālā vidē. Turpat ir jautājums par izvēli un to, cik lielā mērā mēs apzināmies dažādās asins līnijas un mantojumu, ko nesam? Kāpēc izvēlamies norādīt piederību vienai nacionalitātei, bet ne citām?" Joanna Kalma.

"Stāsts nav tikai par lībiešiem. Mēs gribam pievērst uzmanību visam, kas izmirst. Kāds mans draugs, kas dzīvo uz mazas salas Austrālijā, feisbukā ielika ziņu par piecām putnu sugām, kas ir pazudušas no šīs saliņas. Tagad tur visur saviesušās žurkas. Es domāju, ka viss mainās – kāds nomirst, kāds cits stājas vietā. Tas ir dabisks process, dabas cikls." Epa Kubu.

Nākamās iestudējuma izrādes Smiļģa Teātra muzejā notiks 17. februārī plkst. 18:00, kā arī 18. februārī plkst. 13:00 un 18:00. Savukārt Novembrī izrāde tiks rādīta Latvijas skatuves mākslas programmā Tallinā.

Vairāk informācijas Latvijas Jaunā teātra institūta vietnē.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!