Komentārs
03.08.2015

Lakstīgala, nedziedi?

Komentē
1

Iespējams, viens no zināmākajiem šādiem gadījumiem literatūras vēsturē ir Franca Kafkas darbu liktenis. Jūtot nāves tuvošanos, ar neizdziedināmu diloni sirgstošais Kafka savam draugam Maksam Brodam atstāja smalkas norādes, kas un kā būtu darāms ar viņa sarakstīto. "Dārgais Makss, un te būs mans pēdējais lūgums: viss, ko pēc sevis atstāšu [..] dienasgrāmatas, rokrakstus, vēstules (gan manas, gan man sūtītās), uzmetumus un tā tālāk, ir jāsadedzina nelasītus."

Brods šo lūgumu nepildīja un drīz vien pēc Kafkas nāves sāka rakstnieka atstāto ne vien lasīt, bet pat publicēt. Arī Kafkas pēdējā iecerētā līgava Dora Diamanta nabaga rakstnieka vēlēšanos neņēma vērā un saglabāja gan viņa vēstules, gan dienasgrāmatas.

Šā gada februārī no ASV pa visu pasauli strauji izplatījās ziņa, ka drīzumā tikšot izdots jauns amerikāņu rakstnieces Hārperas Lī romāns. Nē, gluži tas tomēr nebūšot pilnīgi jauns, jo patiesībā tā būšot 1960. gadā pirmoreiz iznākušā romāna "Kas nogalināja lakstīgalu" pirmā, pēcāk ievērojami pārstrādātā versija. Līdz šim "Kas nogalināja lakstīgalu" tika uzskatīts par Lī vienīgo romānu, par to viņai tika piešķirta Pulicera prēmija, un dažādas atzinības viņa turpināja saņemt visu mūžu. Šo gaidpilno ziņu un par jaunās/vecās grāmatas iespējamo saturu izteikto minējumu fonā gan ieķērkājās arī pa kādam melnam krauklim, kas atgādināja, ka jau pirms četriem gadiem bija nācis gaismā, ka šogad 89 gadus vecā rakstniece dzīvo specializētā veco ļaužu aprūpes mītnē, pēc insulta vairs neceļas no ratiņkrēsla, ir daļēji neredzīga, nedzirdīga un cieš no atmiņas zuduma. Ja vien var ticēt tam, ko kundze šādā stāvoklī bija teikusi vietējam mācītājam, viņa vairāk nevienu romānu neesot uzrakstījusi jau "Lakstīgalas" iznākšanas laikā pārciestā reklāmas un publicitātes stresa dēļ, kā arī tāpēc, ka romānā spējusi pateikt visu, ko vēlējusies pasaulei pasacīt.

Saskaņā ar tagad publiski pieejamo leģendu aptuveni tajā pašā laikā Lī advokāte, caurskatot rakstnieces privāto seifu, bija atradusi manuskriptu un pēc apspriešanās ar pašu Lī uzticējusi to viņas aģentam, literatūras aprindās labi zināmajam Edrjū Nirnbergam. Piedevām pērnā gada novembrī esot nomirusi par tādu kā rakstnieces sargeņģeli uzlūkotā viņas māsa Alise.

Un tagad jūlija vidū apgādā "HarperCollins” 2 miljonu tirāžā ir iznācis vairāk nekā 300 lappušu biezais romāns "Ej, noliec sargu" (grāmatas nosaukums ir atsauce uz Jesajas grāmatu Bībelē: "Sataisa galdu, izliek sargus, ēd un dzer. Celieties, valdnieki, ieziediet vairogus! Jo tā Tas Kungs man teica: "Ej, noliec sargu! Lai viņš ziņo, ko viņš redz!" 21:5-6). Vēl pirms iznākšanas interneta grāmatnīcā amazon.com romāns esot kļuvis par iepriekšpasūtinātāko grāmatu kopš Harija Potera seriāla pēdējā sējuma, bet cietzemes grāmatnīcas nepacietīgo jaunās grāmatas pircēju priekšā durvis esot bijušas spiestas vērt vaļā jau pusnaktī.

Tomēr, kā lasāms tūlītējās atsauksmēs, ne visi par šo pasākumu ir gatavi sajūsmā "sataisīt galdu, ēst un dzert". Un ne jau vienīgi tie, kas "Lakstīgalas" paliekošā iespaida varā savus 60. gadu hipiju laikos vai vēlāk dzimušos bērnus bija nokristījuši romāna varoņa Atikusa vārdā, bet, izlasījusi "Ej, noliec sargu!", atklāja, ka viņš tomēr ir bijis rasists. Kritiķis Adams Gopniks žurnālā "The New Yorker" raksta, ka romāna iznākšana ir "ambiciozs izdevējdarbības pasākums, kuru veido striptīzveidīga informācijas nopludināšana presei, iepriekšēja sākuma nodaļu publiskošana un satraukta grāmatas pirmiznākšanas kņada, sagaidot, ka visa pārējā literatūras mašinērija, kritiķus ieskaitot, būs gatava pakalpot, ko tā arī čakli darīja". Šāda līmeņa autora vārda ekspluatācija, piepeši izvelkot dienasgaismā šaubīgas izcelsmes darbu, neesot piedzīvota kopš tiem laikiem, kad Hemingveja mantinieki daudzus gadus pēc rakstnieka nāves sāka pasauli aplaimot ar šķietami pabeigtiem viņa darbiem, raksta Gopniks. Ņemot vērā ārkārtīgi skopo informāciju par šī izdevuma tapšanu, kritiķis pieļauj iespējamību, ka romāna sākotnējais manuskripts tāds arī bijis, taču neizslēdz varbūtību, ka tas ir jau vēlāk pārstrādāts agrīns "Lakstīgalas" uzmetums, mēģinot sarakstīt "rasu attiecībām veltītu romānu", jo šādu nodomu Lī reiz esot minējusi. Un tad, ļoti iespējams, izdevējus ne tik ļoti ir nodarbinājušas rakstītā literāri poētiskās kvalitātes, cik vēlme nopelnīt uz ziņās, diskusijās, daudzviet uz ielas un tiesu zālēs vēl vienmēr aktuālās dažādu rasu un varas nevienlīdzīgo attiecību tēmas rēķina.

Žurnālists Džo Nokera ir skarbāks un "The New York Times" publicētajā komentārā notikušo nodēvē vienkārši par krāpšanu. Lai gan Lī pārstāvošā advokāte Tonja Kārtere tagad apgalvo, ka manuskriptu atradusi tikai pērn un jau pēc Hārperas Lī māsas Alises nāves, viņš atgādina, ka manuskripts jau bijis pieejams 2011. gadā, un tā vien izskatoties, ka vienkārši tikusi gaidīta rakstnieces māsas Alises nomiršana.

Lai kādi arī būtu izdevēju, redaktoru, juridisko pārstāvju un visu pārējo pakaļpalicēju patiesie nolūki, šis notikums ir labs pamudinājums aizdomāties par mirušu vai pašiem par savu darbu likteni vairs īsti lemt nespējīgu autoru atstāto. Kafkas gadījumā viņa literārā mantojuma eitanāzija viņam tika liegta. Stāsts par Hārperas Lī romānu, iespējams, atgādina mūslaiku medicīnā tik bieži sastopamos gadījums, kad pacienti – vai šajā gadījumā manuskriptā palikuši darbi – tiek uzturēti pie dzīvības par katru cenu. Vēl, protams, ir sen mirušu autoru lasītāju iemīļoti darbi – sākot ar romāniem par Džeimsu Bondu un beidzot ar "Vējiem līdzi" –, kam kādā brīnišķā dienā izdevējiem vai autoru mantiniekiem rodas vēlme klonēt pēcnācējus. Un tad ir visi tie jau mirušie un pretoties nespējīgie autori, kas atstājuši arī pulka nepabeigtu darbu, – kaut vai Kafka ar savu "Pazudušo cilvēku" ("Amerika") vai mūsu pašu Rainis ar iesāktu vai tikai ieceres stadijā palikušu lugu kalnu. Var krustot un lipināt visādus frankenšteinus atsperdamies. Vārdu sakot, iespēju ir daudz, vienīgi nav skaidrs, vai tās visas būtu jāizmanto. Kā jums šķiet?

Tēmas

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!