Latviešu fotogrāfa, mākslinieka un ceļotāja Jāņa Krēsliņa (1865–?) fotogrāfijas un zīmējumi, kas tapuši divās etnogrāfiskās ekspedīcijās 1894. un 1895. gadā, joprojām ir viena no senākajām un apjomīgākajām attēlu kolekcijām, kas ļauj spriest par to, kā aizpagājušā gadsimta beigās izskatījušies, ko valkājuši un kur dzīvojuši Latvijas novadu iedzīvotāji. Krēsliņa atstātais mantojums ir apkopots un pagājušā gada nogalē darīts pieejams interesentiem Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijā un apgāda "Neputns" izdotajā grāmatā "Jānis Krēsliņš. Latvijas tradicionālo kultūras vērtību izzinātājs". Mēs tikāmies ar šī iespaidīgā albuma sastādītāju un Jāņa Krēsliņa pētnieci Sanitu Stinkuli, lai parunātu par Krēsliņu kā sava laika etnogrāfijas entuziastu un avantūristu. Intervēja Ilmārs Šlāpins, video – Ģirts Raģelis.
Vai "izslēgšanas kultūra" tiešām pastāv? Vai šis no Rietumiem nākošais apzīmējums ir aktuāls situācijai Latvijā? Ja jā, kādā ziņā tā ir vai nav problēma? Diskutē Artis Svece, Alise Zariņa, igors Gubenko, Vents Zvaigzne un Jānis Joņevs.
Laikmetīgo mākslu nereti redzam kā galvaspilsētas fenomenu, kas viļņveidīgi sasniedz pārējās Latvijas pilsētas. Kā laikmetīgo kultūru redz paši reģiona kultūras dzīves spēlētāji, un kāda loma procesos ir atsevišķu indivīdu, nevalstiskā sektora, pašvaldību un valsts iesaistei?
Kādas ir un kādām jābūt attiecībām starp likumdošanu un sabiedrības viedokli? Vai tiešām Latvijas sabiedrība "nav gatava" pārmaiņām, un ko vispār nozīmē būt gatavai? Vai homofobijas dažādajām izpausmēm ir līdzīgi vai atšķirīgi cēloņi, un kādi tie ir?
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
PierakstiesTev vēl nav Satori konta un vēlies to izveidot?
Reģistrējies
Jau esi reģistrēts Satori lietotājs?
Pieraksties!Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.
Paldies!
Diskusija:
0
Patīk:
0