Dzeja
19.12.2014

Laiks ir trausls kā ola

Komentē
3

e.571.

12 gadus ilgojos pažmurcīt melnu kaķi
vairāk kā melnu meiteni
un tagad pa mūsu deviņstāvenes kāpnēm
mīļi tipina zvaniņš
melns labsirdīgs mājas runcis
nav mans un mēs pat nepaspējam
tā īsti
apnikt viens otram

gerbera

kas par draņķīgu vārdu
puķei kas izēd decembra tumsu acīs

30. novembris

svētdienas rītā
nav nekā svēta miegs
un dievs lodā pa zeķi uz tīras
palodzes
auksts ir tik ļoti
ka acīs kļūst par šauru
zeme ir kumeļš un kāpostu katls
kūpošu muti

e.569.

šakjamuni sēdēja lauka malā
zemnieki tikko bija beiguši trenkāt rokas arklu
un nu atvelkot elpu ievilka kaut ko kas atgādināja kumisu
saruna kļuva irdena kā krēsla
tad kāds arājs jautāja
viedais
ko tu domā par divu vīriešu mīlestību
šakjamuni bija līdzjūtīgs tādēļ lai neļautu vīriem pārdzerties
iedzēra pats
nožāvājās
un atbildēja
zini es par divu vīriešu mīlestību vienkārši nedomāju
skaiti labāk mantras
bet par divu sieviešu
nelikās mierā ziņkāres vezums
nu
šakjamuni pakasīja bārdu
vai arī zodu
kā kurā tradīcijā
divu sieviešu mīlestība var dziedināt saplēstus sapņus
bet tu tomēr neaizmirsti
izsargāties no karmas

e.565.

muskuļaini īkšķi
lai doma skanētu skaidri
jāatņirdz zobi un jānostiepj lūpas
meitenes
raksta īsziņas
faktiski
ne tikai viņas

svētdiena

laiks ir trausls kā ola
paipalas
viņa ņem un met to pret sienu
un čaumalas
lēni kopā ar dzeltenu gaismu noslīd uz grīdas
pie velna
tās dur un pārvēršas resnos putekļu kuiļos

 

e.539.

kā asari
es tevi iztīriju
galva
un sāku iztēloties sāpes kā spēcīgu straumi
sākumā dedzinošu
vēlāk atbrīvojošu
tomēr dibens bija tik tuvu
un sitās pret akmeņiem
ar tādu rupjību
ka izkāpu krastā
citā vietā

e.535.

man pienāca beigas
ieraudzīja caurumu kaklā
un sakautrējās
bet kaut kas netverams
vilka tās atkal un atkal pie manis

mēs sadraudzējāmies

vjetnamiešu smēre

deg zelta zvaigzne pierē
pēc caurvēja un negulētas nakts

e.529.

visums sažņaudz dūri
un izrādās esmu tur iekšā

septembris

nav ko noņemties ar pateicību un naidu
nav ko uzkarsēt ticības velnu
nav ko lodāt pa gultu
ir
septembrim siltuma lēkme
jāapciemo

e.578.

dzeja
tas ir kā ar plikām rokām dzīties pakaļ leduslācim
un kad sniegs sāk eksplodēt miljonos krāsu
tev
pielec
arī lācim ir plikas rokas
un nu jau tas dzenas pakaļ tev
tikmēr roņi prātīgi ienirst un iznirst
velns
slēpjoties sīkumos
es zinu kur viņš neslēpjas
garlaicībā

dzimšanas vakara pants

ir tikai lietus caursista nakts
gribas vemt
man paliek četrdesmit gadi
no manas sirds grib vemt tie kam to dodu
redzu caur sienām sprāgstošu tumsu
un pats
katru dienu kāds pārtrauc dzīvi
ir pietiekami slikti
lai zinātu
būs vēl sliktāk
bet es smiešos
tikpat melniem un pustrakiem smiekliem
kā nakts
arī tad kad izkritīs zobi
to vietā paliks zvaigznes
un siekalas kopā ar asaru puņķiem
būs vienmēr tepat
mans privātais piena ceļš
sūds ar to visu
man noplīsa telefons

e.521.

tu atpūties brīvdienās?
naktīs?
es atpūšos vīnā
un tad ilgi
ilgi nogurstu
vienīgie mirkļi
kad nejūtu sāpes
un negribas rakstīt

e.514.

tu varētu būt mans tramplīns uz debesīm
bet es zinu cik stiprs ir zemes pievilkšanās spēks
būs smagi krist
varbūt
tu varētu būt kas cits

e.507.

mēness puķes
tavās nakts dzirkstelēs
acīs šalc

žurkas

divas žurkas sarunājās
bet jutās kā viena
tad šī tēma beidzās un sākās
jau no citas perspektīvas
jo vecākā mīlēja pacelt pakaļķepu
un sīki paieskāt ausi
žurkām patika vējš
precīzāk sajūta kad spavas uz purna
sparīgi plivinoties kutināja krunkaino ādu
jaunākā pat atieza zobus un kautrīgi paslienājās
no malas likās ka tās brāzmās
izož medījuma smaku pavedienus bet tā nebija
barokli viņas juta tāpat
žurkas dzīvojās parkā
netālu no soliņa kuru bija iemīļojusi meitene
nu nevis soliņu
bet pasēdēt uz tā un izsmēķēt
savu ikdienas devu divas vogue
un tad kādu dienu
baudā skurinot ķepas žurkas ievēlās zālē
un uzsāka vēl vienu tēmu
divas cigaretes
tā ir stipra
vai vāja rakstura pazīme

attiecības

esmu noguris no cilvēku attiecībām
tas ir tas pats kas smēķēt
tu kļūsti atkarīgs
kalsti
pūt acīs dūmus
un beigās nocopē visādas sāpes
puņķus
tur pat arī vēzis
glūn un klabina spīles
tādēļ lai dzīvo dzīvnieku attiecības

e.494.

nabagiem ir vairāk naudas nekā šarma
bagātajiem šarma nav vispār
trakajiem nav nekā izņemot šarmu

 

Tēmas

Reinis Runcis

Reinis Runcis (1974) ir dzejnieks. Kopš 2011. gada publicējis trīs dzejoļu krājumus – "Healja" (2011), bilingvālo lirikas krājumu "elementi / 分身" (2014) un grāmatu "Gaismas ķermenis" (2016).

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!