Foto: "Unsplash"
 
Sabiedrība
23.02.2021

Laiki mainās, laiki jūk

Komentē
21

Cilvēki, ar kuriem vēl pirms dažiem gadiem apmainījāties domām pie vīna glāzes, nu kļuvuši par jūsu skaudrākajiem oponentiem sociālo tīklu diskusijās. Skatoties uz bijušo kursabiedru tagadējiem viedokļiem, jūs pārņem šausmas. Kas veido un ietekmē sabiedrības polarizāciju? Vai to var un vajag pārvarēt?

Es un mana cilts

Cilšu politika, kurā konfliktē dažādas radikālas grupas, katra ar saviem varoņiem, ideāliem un dzīvesstilu, nonāca sociālo zinātņu uzmanības centrā pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā 2016. gadā. Ne tikai zinātnieki, bet arī publisko procesu komentētāji tajā saskatīja nozīmīgu draudu demokrātijai, kas balstās uz atšķirīgu pozīciju pārstāvju spēju vienoties par vienu, dažādām pusēm kaut cik pieņemamu risinājumu. Obligāts vienošanās priekšnoteikums ir atšķirību leģitimitāte — uzskats, ka man un tev principā ir tiesības uz atšķirīgu politisku pozīciju. Ja nelabums pret cita politiskajiem uzskatiem ir tik liels, ka otrā ir iespējams saskatīt tikai idiotu, kartupeli un necilvēku, produktīva saruna nav iespējama.

Viss kļūst vēl sliktāk, kad vairāku savstarpēji karojošu cilšu vietā paliek tikai divas. Tas notiek, uzskatiem konsolidējoties tiktāl, ka tie kļūst prognozējami pa visu perimetru. Kad sabiedriskajās diskusijās nianses ir izzudušas un palikusi tikai progresīvā vai konservatīvā nometne, tad var diezgan vienkārši paredzēt: ja esat par veloceliņiem un dzīvesbiedru likumu, tad, visticamāk, esat arī pret dzīvniekiem cirkā un aizsardzības mācību skolās. Vai arī — ja esat pret bēgļu uzņemšanu, visticamāk, esat arī pret abortiem un dzimtes lomu šūpošanu.

Izklausās pazīstami? Tas tāpēc, ka — lai cik tālu no progresīvās politikas nebūtu Latvija — polarizācija un tās izraisītie kultūrkari ir kļuvuši arī par Latvijas publiskās telpas raksturojumu. Ja tās efekti paliktu vienīgi tviterī, tā būtu maza bēda. Taču polarizācija mazina faktu, patiesības un argumentu nozīmi kopumā, baro antiliberālu politiku un tādējādi apdraud arī pašu demokrātiju.

Lielais paātrinājums

Sabiedrībā vienmēr notikušas uzskatu un vērtību sadursmes, taču šāda līmeņa polarizācija ir jaunums. Kā to izskaidrot? Visticamāk, lielā mērā pie vainas ir sociālo pārmaiņu procesa nepieredzēta paātrināšanās.

Mūsu kolektīvie priekšstati par vēlamo un nepieļaujamo mainās nepārtraukti, un, atskatoties atpakaļ, var labi redzēt, cik radikālas šīs pārmaiņas mēdz būt. Neļaut vēlēšanās balsot sievietēm? Tagad tas izklausās kā kaut kas no citas planētas, tomēr pirms gadsimta tā bija vispārpieņemta norma. Piespiedu kārtā sterilizēt sievietes, lai nodrošinātu "pareizo" sabiedrības ataudzi saskaņā ar eigēnikas principiem? Norma pirms 80–90 gadiem. "Ārstēt" homoseksuālus cilvēkus ar elektrošoka palīdzību? Norma Rietumeiropas sirdī vēl pirms 60 gadiem. Taču agrāk sociālās normas mainījās pilnīgi citā tempā nekā tagad. Mūzikas valodā runājot, no moderato esam nonākuši līdz prestissimo. Kāpēc tas ir svarīgi?

Pārmaiņu temps šajā gadījumā nav tikai tehnisks raksturojums — tas maina parādības būtību. No industriālā laikmeta sākuma līdz pat nesenām dienām sociālo un kultūras pārmaiņu ātrums aptuveni atbilda paaudžu nomaiņas ātrumam. Tas nozīmē, ka pirms kādiem 50 gadiem cilvēks varēja paļauties uz to, ka sociālās normas un konvencijas, ko viņš būs iemācījies un piesavinājis divdesmitgadnieka vecumā, saglabāsies vairāk vai mazāk stabilas visu viņa darba dzīvi.

Pēc kādiem 30 gadiem tās sāka lēnām mainīties, bet mūsu iztēlotais varonis varēja atļauties par to sevišķi nesatraukties — tāpat drīz jāiet pensijā. Nāks jauna paaudze, paziņos, ka vecie neko no dzīves nesaprot, un darīs lietas pa savam. Lai dara! Mazbērni rauks degunu par to, kā bija pieņemts, bet tā jau dzīvē notiek. Tā bija normāla lietu kārtība Eiropā, Lielbritānijā, ASV un pārējās attīstītajās demokrātijās, taču patlaban tā ir mainījusies.

Protams, arī agrākajos laikos bija daži izņēmumi — "vēstures sabiezinājuma" periodi, kad īsā laikā notika īpaši radikālas pārmaiņas. Piemēram, piecgadē no 1965. līdz 1970. gadam ASV izpratne par rasu segregāciju mainījās pilnībā. Taču arī tas notika paaudžu nomaiņas rezultātā — tad pie politiskās teikšanas nonāca pirmā pēckara paaudze.

Pagātne tagadnes gaismā

Pārmaiņas, kas agrāk aizņēma 20–25–30 gadus, tagad notiek burtiski pāris gadu laikā. Atceraties 2015. gadu? Cik daudz enerģijas tad mēs Latvijā veltījām polemikai par klimata neitralitāti? Par #BlackLivesMatter un koloniālisma ēras vadoņu statuju demontāžu? Necik. Šīs tēmas, kas bija tik karstas un polarizējošas 2020. gadā, piecus gadus iepriekš vienkārši nebija aktuālas.

Ja pārmaiņas turpināsies patlaban uzņemtajā tempā (un nav iemesla gaidīt sabremzēšanos), tad, ļoti iespējams, tas, kas mums šķiet pilnīgi OK šodien, 2021. gadā, tiks uzskatīts par novecojušu un neadekvātu uzskatu vēl pēc pieciem gadiem — 2026. gadā. Mēs vienīgi nezinām, tieši kuras pozīcijas un kuros jautājumos var tikt radikāli pārskatītas.

Lai gan sociālo normu izmaiņas precīzi paredzēt īsti nespēj pat zinātnieki, sabiedrība tās sākusi pielietot "ar atpakaļejošu datumu". Tieši tas notika ASV Augstākās tiesas tiesneša Breta Kavano apstiprināšanas laikā. Uzmākties sievietēm alkohola bagātinātās ballītēs — Kavano jaunības dienu laikā tas nebija nedz retums, nedz pārāk nosodāma rīcība. Tomēr mūsdienās tas ne pa jokam apdraud reputāciju.

Pretošanās pārmaiņām

Vai kaut kas no tā attiecas arī uz Latviju? Pirmajā acu uzmetienā — ne mazākajā mērā. Mēs neesam tikuši pat līdz civiltiesiskam attiecību regulējumam viendzimuma pāriem, rasistiski komentāri un uzmākšanās pie mums nenozīmē neatgriezenisku reputācijas zaudēšanu, vien sīkas nepatikšanas. Arī vēsturnieks Harijs Tumans, kuru, viņaprāt, no Latvijas Kultūras akadēmijas atlaida "feministu anonīmo kļauzu" dēļ, netraucēts turpina darbu Latvijas Universitātē. Sevišķi, ja esat aktīvistu vidū, tad šķiet, ka pārmaiņas Latvijā notiek gliemeža, nevis ātrvilciena tempā.

Aktīvisti vienmēr ir ieinteresēti, lai pārmaiņas notiek iespējami ātri. Taču plašākas sabiedrības spēja akceptēt pārmaiņas ir ļoti atšķirīga — daži cilvēki tās tver, kā pieredzējis beisbola spēlētājs ķer mazu, baltu bumbiņu, citiem pārmaiņas ir mokošas. Tas lielā mērā ir atkarīgs no katra mentālās konstitūcijas — tādiem parametriem kā prasības pēc kontroles, kognitīvās elastības, īstermiņa/ilgtermiņa domāšanas. Visbiežāk tie ir iedzimti un ar gribasspēka palīdzību grūti ietekmējami raksturlielumi.

Ja pārmaiņas notiek ātri un strauji, cilvēki, kas savas mentālās konstitūcijas dēļ tām ir mazāk gatavi, tās izjūt kā uzspiešanu un apdraudējumu. Savukārt apdraudējums (īsts vai uztverts) pieprasa aizsargreakciju. Apvienošanās līdzīgi domājošo kopienās un tam sekojoša viedokļu radikalizācija ir populārākā no atbildes reakcijām.

Turklāt atvērtība pārmaiņām nebūt nenozīmē gatavību jebkurām pārmaiņām. Ja ticam tam, ka cilvēkiem var būt īstas, apzinātas politiskas pozīcijas, nevis tikai apstākļu (kognitīvo īpatnību, sociālās vides, mediju diskursu) izraisīti uzskati, tad ikvienam pilsonim ir tiesības pateikt: es pieņemu šīs pārmaiņas, bet tās — noraidu, jo tās nesaskan ar manu pārliecību. Ja es gribu domāt, ka mani politiskie uzskati un vērtības vismaz kaut kādā mērā ir mana izvēle, ka es neesmu tikai pasīvs savas vides un pieredzes produkts, tad man nav pamata šo principu neattiecināt arī uz citiem. Arī uz tiem, kuru uzskatiem es ļoti, ļoti nepiekrītu.

Plaisu padziļināšana starp karojošām nometnēm ir efektīva īstermiņa taktika atbalstītāju mobilizācijai, tāpēc to tik čakli piekopj politiķi (un ne jau tikai konservatīvie). Taču sabiedrības ilgtermiņa interesēs tomēr ir neatrasties nesamierināmā kara stāvoklī citam ar citu. Bet to iespējams realizēt, tikai kultivējot sevī spēju redzēt un kāpt pāri cilšu robežām. Tas nemaz nav tik vienkārši un kļūst arvien sarežģītāk.

Tēmas

Olga Procevska

Olga Procevska ir komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante. Lielāko daļu laika pavada, domājot par sabiedriskiem procesiem, politiku, ekonomiku un par to, kur palikušas atslēg

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
21

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!