Foto: Wikimedia Commons
 
Politika
10.09.2021

Lai dzīvo taisnība, kaut pasaule iet bojā

Komentē
4
Saglabā

1991. gada 25. decembrī beidza pastāvēt Padomju Savienība – Rietumu liberālā demokrātija bija guvusi tik neapstrīdamu uzvaru ideoloģiju cīņā, ka paklīda baumas par vēstures kā ideoloģiskas cīņas galu. Taču 2001. gada 11. septembrī šim apgalvojumam tika pielikta trekna jautājuma zīme – teroristiskais grupējums "Al Qaeda" nolaupīja četrus "Boeing 767" pasažieru lainerus, no kuriem viens nogāzās pa ceļam uz mērķi, otrs ietriecās Pentagonā, savukārt divi atrada mērķi Ņujorkas Pasaules tirdzniecības centra torņos. Šajā dienā vardarbības monopols izslīdēja no valsts rokām, un pirmo reizi daudzos simtos gadu par sev cienīgu pretinieku lielvalsts izvirzīja nevis otru lielvalsti, bet gan kaut kādu nevalstisko organizāciju kaut kur Tuvajos Austrumos.

Tiešs rezultāts šim lēmumam bija NATO 5. paragrāfa (uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzbrukums visām) aktivizācija – te jāatgādina, ka NATO eksistenciālā jēga bija pasargāt alianses dalībvalstis no globāla kodolkara un iespējamas okupācijas, nevis no teroristiska grupējuma, kas tiešā veidā nevarēja apdraudēt pat mazāko alianses dalībvalstu suverenitāti. Šo divdesmit gadu laikā suverēnas valsts cīņa pret nevalstiskiem, teroristiskiem grupējumiem kļuvusi par normu, kas izplatījusies arī ārpus ASV un NATO robežām.

Šīs ir bijušas divas asiņainas desmitgades – Afganistānas konfliktā kritušie 3 500 koalīcijas karavīri nav mazs skaitlis. Lai gan pašlaik sabiedriskā doma, šķiet, nosliekusies nosodīt ASV vadītās koalīcijas spēku izvešanu no Afganistānas, pavisam nesen izskanēja aizvien skaļāks nosodījums šai ASV īstenotajai "imperiālistiskajai" intervencei. Lielā mērā šī nekonsekvence  cēlusies no tā, ka sabiedrība ir aizmirsusi, kāpēc vispār bija nepieciešama intervence Afganistānā.

11. septembris nebija vienkāršs teroristu uzbrukums. Lai gan terorakti notika arī iepriekš (piemēram, Beirutā un Teherānā), tās parasti bija vai nu savdabīgas partizānu kara epizodes ar mērķi padarīt konflikta turpināšanu uzbrucējiem pārāk dārgu (cīņas Afganistānā un Palestīnā), vai arī vietēja mēroga krimināla rakstura cīņa ar pastāvošo sociālekonomisko vai politisko kārtību (RAF un IRA cīņas Vācijā un Ziemeļīrijā).

Traģiskie uzbrukumi radīja ķēdes reakciju, bet lokāla pretošanās organizācija pārvērtās par globālu spēlētāju, kam tika pieteikts karš – reakcija uz 11. septembra uzbrukumu šajā ziņā bija sociāls lūzuma punkts un pirmais indikators tam, kā grīļojas uz starptautiskiem līgumiem veidotā pasaules kārtība. Jāņem vērā, ka radās ne tikai jauns starptautisko attiecību mehānisms, bet mainījās arī tas, kā sabiedrība uztver karu vispār. Cīņa pret terorismu savā raksturā atgādina nevis mūsdienu starpvalstu konfliktus, bet gan viduslaiku krusta karus.

Šāda kara ienākšana Rietumu pasaules pagalmos radīja neslēptas šausmas un paranoju Rietumu sabiedrībā – lidostas pārvērtās par stingri kontrolētiem cietokšņiem, sabiedrību aizvien vairāk ierobežoja dažādi novērošanas un kontroles mehānismi (te jāatceras "WikiLeaks" skandāls). Kopš Otrā pasaules kara beigām tik tieši ar apdraudētības sajūtu bija saskāries reti kurš – arī globālajā kodolkarā parastam pilsonim bija atstāta pasīva loma. Atmaksa bija un ir būtisks ASV politikas aspekts – par to liecināja arī sabiedrības reakcija uz Osamas bin Ladena nogalināšanu.

Atmaksas alkas bija vilnis, kas pārrāva sabiedrības un starptautisko organizāciju izvirzītās vērtības – šī gadsimta sākumā no ASV atriebības nebija pasargāts neviens. Ko līdzīgu pasaule varēja vērot, kad Izraēla īstenoja operāciju "Dieva dusmas". Reti kurš paredzēja, cik daudzi Rietumu izveidotie starptautiskie principi tiks pārkāpti un cik daudz resursu un savas labklājības Rietumu demokrātijas būs gatavas ziedot šajā cīņā ar lozungu "Kas nav ar mums, ir pret mums".

Otrs aspekts, kas šajā procesā salauza iepriekš noteiktos morāles principus, ir islāma fundamentālistu cīņas universālais raksturs. Pēc Aukstā kara ASV un tai sekojošā Rietumu pasaule kļuva par nenoliedzamu pasaules hegemonu. ASV rīcībā bija tik grandiozs ekonomiskais un militārais potenciāls, savukārt PSRS sabrukums – tik pilnīgs, ka visa pasaule tiecās vai vismaz ārēji centās tuvoties uzvarētāja tēlam. Lai gan mūsdienās arī Krievija un Ķīna grib pārskatīt pasaules kārtību, šo valstu revizionisms ir klasisks mēģinājums atrast savu vietu vecajā sistēmā, nevis to radīt pilnīgi no jauna. Krievija un Ķīna vismaz nomināli ir līdzīgi starptautisko attiecību dalībnieki, bet Islāma valsts – ne.

Šajā ziņā "Al Qaeda" un Islāma valsts Rietumiem bija daudz bīstamāki pretinieki – tā nebija kārtējā demokrātiskās idejas interpretācija vai pat apzināts tās kropļojums. Islāma fundamentālisms ir ideja, kas pretendē uz universālismu, turklāt – visai pasaulei par šausmām – Islāma valsts Tuvajos Austrumos vienubrīd pat puslīdz normāli funkcionēja. Tai bija sava ekonomika un sava ideoloģija, kas nemaz nepretendēja uz savienojamību ar pārējo, pie suverenitātes un savstarpēja respekta pieradušo pasauli. Islāma valsts, runājot par paredzamo ("pareģoto") uzvaru pār neticīgajiem, lietoja frāzes, kas līdzīgas nacistiskās Vācijas runām par "Tūkstošgades Reihu" un galīgo uzvaru – tā bija pilnīgi cita taisnīguma un kārtības izpratne, kas balstīta nevis sociālekonomiskās teorijās par demokrātiju vai komunismu, bet reliģiskā fundamentālismā.

Rietumu pasaulē aizvien samazinoties reliģijas nozīmei kā sabiedrību vienojošam faktoram, veidojies vienkāršu, pievilcīgu un universāla rakstura ideju vakuums. Lielu daļu teroraktu veikuši pilsoņi, kas attiecīgajās valstīs dzīvojuši vismaz otrajā paaudzē – tie ir cilvēki, kas uzauguši līdz ar mūsu pasaules vērtību sistēmu. Tiem, kam vēstures beigas nelikās pievilcīgs vērtību komplekts, cīņa islāma fundamentālistu rindās bija pievilcīga un pat romantiska iespēja kļūt par daļu no organizācijas, kas, maza un slēpta, cīnās pret lielvalstu imperiālismu. Rezultātā uz Tuvajiem Austrumiem plūda gan nauda, gan brīvprātīgie. Šajā kontekstā cīņa ar globālo terorismu bijusi ne tikai revanšistiska misija pretinieka teritorijā, bet arī cīņa par Rietumu vērtību izdzīvošanu pašu mājās un to drošību pasaulē. Tie ir vēstures aspekti, kurus nevajadzētu aizmirst, arī domājot par situāciju, ko aiz sevis atstājam Afganistānā šodien, pēdējiem ASV karavīriem pametot Kabulu. Šie divdesmit gadi aizvadīti "cīņā pret terorismu", nevis "cīņā par Tuvo Austrumu demokrātiskumu".

Pozitīvo gaidu teorija nosaka – kara sākumā abas tajā iesaistītās puses paredzamos rezultātus vērtē daudz optimistiskāk nekā beigās. Rietumu pasaule šobrīd ir vīlusies un šokēta – neņemot vērā mūsu militāri ekonomiskos resursus, pēdējo divdesmit gadu laikā zaudēts daudz vairāk laika, dolāru un dzīvību, nekā iepriekš tika paredzēts. Šajā teorijā iekļaujas arī Rietumu šoks par izglītībā un infrastruktūrā ieguldītajiem miljardiem dolāru, kuru reālais iespaids uz reģiona demokratizēšanu un tā sabiedrības liberalizāciju bijis niecīgs. Mūsu sabiedrībā, kurā labklājība, demokrātija un vienlīdzība ir nenoliedzamas vērtības, grūti pieņemt, ka kaut kur tā varētu nebūt. Vjetnama, Koreja, Irāka, Afganistāna – tie visi ir konflikti, kas pierādījuši vienu: demokrātisku sabiedrību nevar radīt mākslīgi, līdz patiesai demokrātijai sabiedrībai jāizaug pašai.

Nobeigumā jāuzdod jautājums – kāpēc tik ātri sabruka divus gadu desmitus būvētais Afganistānā? Kāpēc jaunā paaudze tur neaizstāvēja savas tiesības uz vārda brīvību, dzimumu vienlīdzību un taisnīgumu? Ja kontrolētos apstākļos nespējam "pārdot" savas vērtības, objektīvi rodas šaubas par mūsu spēju šīs vērtības iedvest valstīm, kas apzināti tās kropļo, viltojot Valsts Domes vēlēšanu rezultātus vai likvidējot žurnālistu arodbiedrības. Iespējams, tā ir mācība, ko esam aizmirsuši un kas pašiem jāapgūst – mūsu vērtības nav dāvinātas un mums jābūt gataviem tās aktīvi aizstāvēt pret visiem, kas tās apdraud.

Tēmas

Roberts Rasums

Roberts Rasums ir Latvijas Universitātes politikas zinātnes bakalaurs un vēstures maģistrs, kas specializējies Latvijas Neatkarības kara un civili militārajās attiecībās.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!