Jānis Georgs Praviņš
pirms 3 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
Lūk, klausos un skatos, kas notiek un domāju, ka nākamajām paaudzēm klimata izmaiņas būs galvenais eksistences pārbaudījums. Ka tās sabiedrības, kā piemēram, zviedri, kuri spēj organizēties un lemt un spriest, šo izmaiņu negatīvās sekas samazinās, tās sabiedrības , kurām ir grūti lemt - kā Latvijas cilvēki, tiem arī būs grūti, un tad būs tādas sabiedrības, kuras pašas neko nerisinās , bet bēgs no savām mājām un prasīs palīdzību un atbildību no pirmajām un otrajām valstīm.
Konkrēti Latvijā mani satrauc izpostītie , izcirstie meži. Izcirtumi nav meži, ja neprātīgo izciršanu turpinās, kungiem , nevis skolotājiem būs vairāk naudas, bet mums vēl postošāka vide.
Mani traumē nenormālie rapšu lauki - tie ir kā skaista nāve - koši dzelteni , bet nedzīvi. Ja to skaits palielināsies, tad arī tāda skaisti nedzīva Latvija - palielināsies.
Mani satrauc , ka ignorējot cilvēkus - mūsu beztiesiskumu, apdzīvoto vietu tuvumā tie celti vējaparki un mēs tiekam pabaroti un nomierināti ar apgalvojumiem, ka zinātnieki strīdās , cik tas ir vai nav kaitīgi.
Lūk, ja mēs kā sabiedrība būtu sarunāties spējīga, solidarizēties spējīga, ja mēs kā sabiedrība būtu nevis politiķu ķīlnieki, bet viņu padomdevēji - vismaz tik daudz, tad varētu cerēt uz kādu gaišumiņu nākotnē.
Tagad - arvien vairāk rapšu lauku, arvien vairāk "nekaitīgu" vēja parku, arvien vairāk izcirstu mežu un degradētas lauku vides. Arvien vairāk ogļu putekļu un sāļu smilšu putekļu Rīgā, arvien lielāks transporta haoss Rīgas ielās, arvien atsvešinātāka un represīvāka valsts vara ....nu goda vārds - jābūt ļoti trenētam uz pozitīvismu , lai šajā apokaliptisko ziņu jūrā smaidītu
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Andris Hiršs
0Pirmais latviešu filozofs intelektuālās vēstures "baltajā troksnī"
Ja kādreiz tiktu uzrakstīta latviešu (nevis Latvijas) filozofijas vēsture, tad viena no pirmajām nodaļām ietvertu Jēkaba Oša filozofiskās sistēmas izklāstu. Taču šāds sākuma punkts lasītājam, kuram nav priekšzināšanu par 19. gadsimta filozofiju, varētu kļūt par nopietnu izaicinājumu.

Juka Lājarinne
0Sirgstošā miesā sirgstošs gars
Esam ieraduši domāt par sevi, citiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem kā indivīdiem: viens gars vienā miesā, vesels vai slims – viens organisms. Šādu domāšanas veidu vajadzētu apšaubīt. Ķermeni apdzīvo un tā funkciju regulēšanā piedalās ne tikai tā nominālais īpašnieks, bet arī daudzi citi organismi.

Artis Svece
0M3gana iet uz skolu
Kamēr mēs baidījāmies no robotiem, kuri pārkāps Azimova trīs likumus, mākslīgais intelekts iemācījās rakstīt esejas. Diemžēl mēs varbūt zinām, ko darīt, ja robots mums uzbrūk ar dzelzs gabalu, bet neesam gatavi situācijai, kad tas uzraksta eseju vidusskolēna līmenī.

Mihailo Minakovs
0Rekviēms postpadomju periodam
Padomju Savienības sabrukums aptuveni trīs desmitgades ietekmēja to, kā attīstās nācijas Eiropas austrumos un Ziemeļeirāzijā. Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka postpadomju impulss vairs nedefinē to, kā nācijas dzīvo šajā pasaules daļā. Te sāk veidoties jauni laikmeti un reģioni.

0
Jauna pasaules kārtības arhitektūra. Matvijčukas Nobela Miera prēmijas runa
Tiesības ir dzīva matērija, kas visu laiku attīstās. Mums jāizveido starptautisks tribunāls un jāsauc pie atbildības Putins, Lukašenka un citi kara noziedznieki. Jā, tas ir drosmīgs solis. Taču mums jāpierāda, ka tiesiskums funkcionē un taisnīga tiesa pastāv, pat ja tā nenotiek uzreiz.

Vide
31.07.2019
2
Lai dzīve būtu zaļa un skolotājiem alga