Kino
16.10.2020

Labrīt, skaistulīt! Par "Riga IFF" filmu "Resno fronte"

Komentē
1
Saglabā

Sadarbībā ar Rīgas Starptautisko kino festivālu, kas šogad tiešsaistē un klātienē notiek līdz 25. oktobrim, uzsākam īsrecenziju ciklu par festivāla filmām. Kā pirmā – Jana Kukaine par dokumentālo filmu "Resno fronte", kas festivālā skatāma šodien, 16. oktobrī.

Filmā pētītas attiecības starp resnumu un sievišķību, un tās atklātas caur galveno varoņu – vairāku jaunu sieviešu – personiskajiem stāstiem un pieredzi. Tie izgaismo virkni negatīvu stereotipu, ar kuriem jāsaskaras sievietēm, kam ir "liekais" svars, kā arī parāda, kā viņas ar to mēģina sadzīvot un kādas kritiskas pretošanās stratēģijas izmanto. Tādējādi filmā atradīsiet gan izmisumu, ēšanas traucējumus, naidu pret sevi un savu ķermeni, ģimenes un draugu attiecību problēmas, izstumšanas un neiederības sajūtu, gan iejūtību, prieku, triumfu, drosmi un atļaušanos, patiesu sirsnību un pieņemšanu.

Skatoties filmu, rodas iespaids, ka tās veidotāji savu kritisko potenciālu galvenokārt pievērsuši resnuma kā sociālas fobijas atmaskošanai, reizē atsedzot tās atstātos emocionālos nospiedumus cilvēku dzīvē, savukārt sievišķības standartiem, kas ir vieni no filmas un tās galveno varoņu centrālajiem atskaites punktiem (lai arī tie nekad netiek piesaukti tiešā veidā), kritiskas uzmanības pietrūcis. Tāpēc var rasties jautājumi gan par izvēlētajām sevis pieņemšanas tehnikām, gan izvirzītajiem mērķiem. Vēlme izcīnīt savu legālo teritoriju modes laukā, tāpat kā kļūt par iekārojamu objektu vai sociālo tīklu zvaigzni iezīmē gluži atšķirīgu un brīžiem paradoksālu mūsdienu feminisma trajektoriju, ko kopumā raksturo rezervēta un skeptiska attieksme gan pret skaistuma industrijas valdzinājumiem, gan pret skatīšanās politiku un tajā ietvertajām varas attiecībām. Izmantoto argumentu ziņā filmas pozīciju var raksturot kā piederīgu tā sauktajam "lūpu krāsas feminismam" (lipstick feminism), kas uzskata, ka tradicionālās sievišķības ārējās izpausmes, kas ietver izskatu, kosmētiku, drēbes u.tml., var būt sievieti spēcinošas un ka sociālie mediji ir viena no vietām, kur notiek 21. gadsimta revolūcijas (keyboard activism).

Spēcināšanas (empowerment) motīvs tik tiešām caurvij filmas naratīvu – pašapziņas celšana notiek gan kolektīvi, gan individuāli (piemēram, piestiprinot pie spoguļa uzrakstu "Labrīt, skaistulīt!"). Svarīgākais, protams, lai izmantotās stratēģijas būtu iedarbīgas. Tomēr klasiskais iebildums pret šādām (reizēm mazliet naivām) tehnikām ir tāds, ka spēcināšana bieži vien izpaužas vien kā mirkļa spēka izjūta ("Es jūtos skaista un seksīga"), bet tās izredzes atstāt paliekošas sekas sabiedrībā ir visai niecīgas (filmā gan parādīts, kā pirmais spēj novest pie otrā). Tikmēr pārdomas raisa jautājums – kāpēc skaistums un seksīgums arvien jāsaglabā kā mērķi, uz kuriem tiekties? Abas idejas ir vēsturiski veidotas, un šobrīd tām ir stabila vieta gan neoliberālās tirgus ekonomikas preču apritē, gan medijos un modes industrijā. Vai iespējams skaistums un seksīgums, kas nebūtu kapitālisma vai kādas citas ideoloģijas sulaiņi?

Iespējams, šādi radikāli domas kūleņi vēl ir priekšā, jo (paš)terapija, tāpat kā sociālas pārmaiņas ir mazu soļu secīga virzība noteiktā virzienā. Varbūt mājienu šādām revolucionārām nākotnes vīzijām iespējams saskatīt filmā ietvertajos dabas skatos un sieviešu ķermeņu mijiedarbībā ar tiem. Kalni un ielejas, meža biezoknis, ezeru tumšais ūdens un klinšu bluķi ļauj ieraudzīt ķermeni citā – ne instagrama fotogrāfiju filtru – gaismā, atklājot tajā ietverto kluso pašpietiekamību, monumentālo spēku un dzīvīgo mežonību ārpus ierastajām vērtēšanas kategorijām. Iespējams, arī šāda pozīcija ir panaiva un problemātiska, taču ekofeministisks skatījums uz miesu kā materiālu dabas stihiju, kas atstāta savā vaļā, šobrīd šķiet daudzsološāks par lūpu krāsas kliedzošajiem toņiem, kas izdziest līdz ar ekrāna izslēgšanu.

Jana Kukaine

Jana Kukaine raksta par mākslu, paturot prātā Lūsijas Lipardas teikto: "Ja mākslinieks var darīt jebko un saukt to par mākslu, tad es varu darīt jebko un saukt to par kritiku".

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!