Liene Rumpe
pirms 5 gadiem
Piekrītu recenzijas autoram par albuma žanru un noskaņu daudzveidību, bet nepiekrītu, ka neviendabība
būtu mīnuss. Tas, kas šo albumu atšķir no iepriekšējā ir tas, ka Mantas skaņā vairs nejūt Hospitāļu ielas (fantastiska grupa, tikai neatdzīvināma) paliekas, kas, man šķiet, ir riktīgi forši.
"Karaliene Anna" drīzāk ir tāds harmoniski palēlināts, skumjš "Queen is dead", tikai bez Moriseja, kurš uztvertu sevi pārāk nopietni.
Man kaut kā šis albums ir radījis jaunu pieredzi, refrencējot ļoti pazīstamo, šajā gadījumā Baušķenieku, mūža nogales Boviju, Depeche Mode, Kartāgu, un vispār ir tīri labi iepaticies.
Man šķiet, ka Ansamblis Manta šobrīd aug, izmantojot savu bērnības simboliku, ne tikai formālā, bet
diezgan ķermeniskā līmenī. Mūzikas grupas pārejas posmos vispār izstaro unikālu ķermenisko ievainojamību,
un tas ir baaaigi interesanti.
Elīza Meredita Dombrovska
pirms 5 gadiem
Henriks Eliass Zēgners
pirms 5 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Roberts Vilsons
1Vienkārši kā 1, 2, 3
Un tomēr Palomars ļoti līdzinās baložiem. Viņa knābāšana ir apcere, un pētersīļu kastes vai gazāniju vietā viņa prāts pievēršas te strazdu baru haotiskajam lidojumam Romas debesīs, te pludmalē guļošas sievietes nosauļotajām krūtīm, dažāda izmēra čību pāra problemātikai, senajai tolteku kultūrai vai izsmalcinātu sieru šķirnēm.

0
Ik pēc septiņiem gadiem nomainās visas šūnas. Saruna ar Juri Simanoviču
Domas par nāvi uzlabo manu dzīvi – piemēram, mazina uztraukumus par ikdienišķiem sīkumiem. Es gribētu būt kā samurajs – gatavs mirt jebkurā brīdī, bet, jo vecāks es kļūstu, jo vairāk attālinos no šī mērķa… un, paradoksāli, tuvinos nāvei.

Recenzija
11.05.2017
4
Laba manta, slikta manta