Liene Rumpe
pirms 5 gadiem
Piekrītu recenzijas autoram par albuma žanru un noskaņu daudzveidību, bet nepiekrītu, ka neviendabība
būtu mīnuss. Tas, kas šo albumu atšķir no iepriekšējā ir tas, ka Mantas skaņā vairs nejūt Hospitāļu ielas (fantastiska grupa, tikai neatdzīvināma) paliekas, kas, man šķiet, ir riktīgi forši.
"Karaliene Anna" drīzāk ir tāds harmoniski palēlināts, skumjš "Queen is dead", tikai bez Moriseja, kurš uztvertu sevi pārāk nopietni.
Man kaut kā šis albums ir radījis jaunu pieredzi, refrencējot ļoti pazīstamo, šajā gadījumā Baušķenieku, mūža nogales Boviju, Depeche Mode, Kartāgu, un vispār ir tīri labi iepaticies.
Man šķiet, ka Ansamblis Manta šobrīd aug, izmantojot savu bērnības simboliku, ne tikai formālā, bet
diezgan ķermeniskā līmenī. Mūzikas grupas pārejas posmos vispār izstaro unikālu ķermenisko ievainojamību,
un tas ir baaaigi interesanti.
Elīza Meredita Dombrovska
pirms 5 gadiem
Henriks Eliass Zēgners
pirms 5 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Rita Ruduša
0Kara mozaīka
Pārmest žurnālistiem, ka viņi mīl karu, ir tāpat, kā pārmest logu tīrītājiem, ka tie mīl lietu. Diemžēl karš, tāpat kā lietus, ir neizbēgams. Kara žurnālisti strādā, lai padarītu skaidrāku mūsu skatu uz pasauli, tāpat kā logu tīrītāju slotiņas strādā, lai padarītu skaidrāku skatu pa automašīnas logu.

0
Miks Magone: Tu pasaki man – kāpēc tik skumji?
"Vieglais žanrs neatspoguļo šodienu, un tā nav māksla, kas mēģina runāt par rītdienu. Bet tas ir tas, ko prasa vairākums un pūlis." Saruna ar koncertu rīkotāju Miku Magoni – par izaicinājumu, padomju estrādes sentimentu, putras dūķiem un skaistu mūziku.

Recenzija
11.05.2017
4
Laba manta, slikta manta