Komentārs
27.03.2013

Labā krieva uzvedības kodekss

Komentē
60

Esmu labais krievs ar daudzu gadu stāžu. Piedzimu krievu ģimenē, bet gāju latviešu skolā. Latviešu valodu zinu pat labāk par krievu. Esmu labi integrēta, dzīvoju komfortabli, nesūdzos. Tomēr pēdējā laikā jūtu, ka kļūstu arvien dīvaināka. Civilizētajā un sakārtotajā pasaules ainā parādās plaisas. Sāk krist acīs dekorāciju trauslums, sāk traucēt vispārējās klusēšanas radītais troksnis. No iepriekš neapzinātām dzīlēm ceļas jokains diskomforts. Parādās destruktīva vēlme vilkt gaismā zem paklāja gadiem ilgi rūpīgi slaucīto un bēniņos noglabāto.

Tās ir nevēlamas, bīstamas, iznīdējamas tendences, apkārtējie man uz to pagaidām vēl maigi, bet nepārprotami norāda. E-pastā un sociālajos tīklos saņemu atgādinājumus par savām tiesībām izrunāties un doties strādāt kūdras purvos. Kolēģi atgādina par paredzamajām grūtībām aizstāvēt doktora disertāciju, ja ar saviem izteikumiem būšu aizskārusi ietekmīgus cilvēkus. Draugu loks sašaurinās. Tādēļ, lai citus pasargātu no pārmetumiem, karjeras satricinājumiem un paziņu novēršanās, esmu nolēmusi publiskot šo nelielo labā krieva uzvedības kodeksu. Tātad – labais krievs:

• atzīst, ka atgriešanās pie 1918. gada Latvijas Republikas 1991. gadā bija vienīgais iespējamais lēmums, nevis politiska izvēle, ko varēja izdarīt un varēja arī neizdarīt. Apzinās, ka no kontinuitātes koncepcijas neizbēgami izrietošais dalījums pilsoņos un nepilsoņos ir visnotaļ liberāls risinājums un varēja taču būt sliktāk;

• nekad publiski neatgādina, ka 1989. gada Augstākās padomes (pārejas posma svarīgākā likumdošanas institūcija) vēlēšanu uzvarētājas Latvijas Tautas frontes programmā bija šāds teksts: "LTF iestājas par to, ka pilsonību iegūst pastāvīgie Latvijas iedzīvotāji, kuri deklarē savu vēlēšanos iegūt Latvijas pilsonību un nepārprotami saista savu likteni ar Latvijas valsti." [1];

• ironizē par "Saskaņas centru" un nicina lindermaniešus;

• 9. maiju pavada kā parastu dienu; 79 metrus augsto obelisku un tai pieguļošo arhitektūras ansambli nekad publiski nesauc oficiālajā – "Piemineklis Rīgas atbrīvotājiem" – vārdā;

• par "krievu kopienas" problēmām neinteresējas, jo tās uz viņu neattiecas; tās ir viņu – slikti integrēto, savu vietu Latvijas sabiedrībā neatradušo neveiksminieku – problēmas;

• neuzdod liekus jautājumus par to, kāpēc valsts pārvaldē absolūtais vairākums (aptuveni 80%) ir latvieši [2]; krievi paši vainīgi, ka viņu tur nav;

• neizrāda, ka viņu aizskar tie neskaitāmie gadījumi, kad vārdu salikuma "Sarkanā armija" vai, teiksim, "staļinisko represiju īstenotāji" vietā saka vienkārši "krievi";

• respektē, ka Latvijā demokrātija un visu iedzīvotāju labsajūta nevar būt svarīgāka par latviešu tautas, kultūras un valodas aizsardzību.

Tikai, lūdzu, nedomājiet, ka šis ir kāds smadzeņu skalošanas mēģinājums. Labais krievs drīkst domāt un pat runāt savos dzīvokļos un draugu lokos pat ļoti atšķirīgi no augstākminētajiem noteikumiem, tie attiecas tikai un vienīgi uz sabiedrisko uzvedību. Virtuves revolūciju žanrs mūsu valstī ir nozīmīgs jau vairākus gadu desmitus, un ir jānodrošina tā aizsardzība, turpināšanās un attīstība nākotnē. Ļoti iespējams, kādreiz tas pat tiks iekļauts kultūras kanonā.

Savukārt šo vienkāršo noteikumu cēlais mērķis ir līdz minimumam samazināt konfliktu un asu diskusiju iespējamību, garantēt stabilitāti un palielināt visu iesaistīto pušu komfortu. Jo viss taču ir kārtībā, integrācija kopumā izdevusies, latvieši un krievi plecu pie pleca izdzīvo Latvijas veiksmes stāstu. Jāatzīst, daži melnumiņi ir gan palikuši, bet tos var atrisināt, aizliedzot referendumus, stiprinot specdienestu varu un ierobežojot informatīvo demokrātiju.

Tomēr mīļā miera labad pieklājīgas politiskās uzvedības normas jāuzņemas ievērot ne tikai krieviem vien. Daži punkti jāņem vērā arī latviešiem, kas neuzmanīgu izteikumu dēļ negrib tikt atzīti par kangariem un liberastiem. Latviešiem jāapzinās, ka, kritizējot latviskas Latvijas vārdā pieņemtos un nākotnē ieplānotos lēmumus, viņi grauj valsti un lej ūdeni uz Maskavas dzirnavām. Satversmes kodols vēl tikai top, katrs neuzmanīgs vārds vai darbība vēl joprojām var ievainot Latviju, padarot to par vieglu upuri nesnaudošajam ienaidniekam. Arī gejiem vajadzētu rūpīgāk sekot līdzi saviem vārdiem un atturēties skaļi paust savas prasības laikā, kad latviešu tauta noasiņo un izmirst [3]. Cilvēktiesības, protams, ir laba lieta, bet tradicionālās latviskās vērtības tomēr svarīgākas. To dēļ ir vērts paklusēt. Visiem citādajiem.

[1] [Bez aut.]. (1990). LTF 2.kogress. Programma, Statūti, Rezolūcijas. Rīga: LTF izdevniecība.
[2] http://politika.lv/article/etnopolitiska-spriedze-latvija-konflikta-risinajuma-meklejumi
[3] http://www.apollo.lv/zinas/vispirms-jaaptur-tautas-noasinosana-tad-jadoma-par-reemigraciju/538052
 

Tēmas

Olga Procevska

Olga Procevska ir komunikācijas zinātnes doktore un stratēģiskā biznesa konsultante. Lielāko daļu laika pavada, domājot par sabiedriskiem procesiem, politiku, ekonomiku un par to, kur palikušas atslēg

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
60

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!