Foto: Wikipedia
 
Komentārs
13.06.2022

Kurš to visu izstrēbs?

Komentē
1

Ņemot vērā ekonomisko situāciju, nebūtu jābrīnās, ka iespēja iekļūt nākamajā valdībā partijas patiesībā nesajūsmina.

Lai gan 4. jūnijā Latvijā sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, vismaz pagaidām "procesa vērotāji" piesardzīgi klusē. Jāatzīst, ka pamatoti. Lai gan cilvēkiem ir raksturīgi pārsteigties ar vārdkopas "unikāla situācija" lietošanu, šogad patiešām ir pamats teikt, ka apstākļi ir īpaši.

Es personīgi uzdrošinātos izteikt tikai divus pieņēmumus. Pirmais – šajās Saeimas vēlēšanās vēlētāju aktivitāte būs lielāka nekā iepriekšējās. Ja samērā mierīgos laikos pilsonis var diezgan viegli atrast sev attaisnojumu vēlēšanu dienā pie urnas nedoties, šogad emocionālā gaisotne vairāk noskaņo "nepalikt mājās". Otrais pieņēmums saistās ar to, ka sabiedrības lielākā daļa kaut intuitīvā līmenī nojauš problēmu apjomu tuvākā gada laikā un arī to, ka pat prasmīgas politikas gadījumā šo problēmu risināšanai būs nepieciešami ļoti lieli valsts naudas resursi. Tas savukārt nozīmē, ka elektorāts vēl skeptiskāk nekā līdz šim uztvers solījumus, kuru izpilde ir attālināta vairāku gadu perspektīvā, toties vēlētājus daudz vairāk interesēs konkrēts laika nogrieznis – "kā pārziemosim?". Tādēļ partijām – ja vien to mērķis nav kaitināt ļaudis – nāksies ideju piedāvājumu sašaurināt un vienlaicīgi konkretizēt. Formulēšu citādi, turklāt nezobojoties – "miera laikos" ir tikai normāli, ja partiju piedāvājums skar daudzas jomas žanrā "par visu labo, pret visu slikto" –, lai vismaz kaut kas būtu pateikts par ikvienu puslīdz svarīgu tēmu. Skaidrs, ka ekonomiski sabaidītu (turklāt pamatoti) vēlētāju daudz mazāk interesē piedāvājums kaut ko izdarīt x gadu laikā; viņš vēlas zināt, kas notiks tuvāko 6 līdz 8 mēnešu laikā.

Jāatzīst gan, ka fokusa sašaurināšana nenozīmē lielāku domas kvalitāti, tādēļ arī uz jautājumu "kā pārziemosim?" var sagaidīt bezatbildības ziņā apbrīnojamas idejas (piemēram, dažādas variācijas par cenu vai rentabilitātes "griestiem"). Tomēr kopumā vismaz pagaidām es lielāku problēmu redzu citā aspektā. Fragmentāri paklausoties amatpersonu teikto (piemēram, 8. jūnija LTV diskusijā "Kas notiek Latvijā?"), rodas iespaids, ka gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji pietiekami labi apzinās problēmu apmēru – vismaz jautājumos par cenu kāpumu un enerģētiku. Tas, ko viņi, šķiet, savukārt neapzinās, ir nejaukā īpašība, kas piemīt laikam – tas rit ātri tieši tad, kad gribētos otrādi. Rodas sajūta, ka politiķi vai nu cer, ka līdz rudenim kaut kas būtiski uz labu mainīsies Ukrainā vai kaut ko labu izdomās kolektīvā Brisele. Pēdējo cerību pat var saprast – pandēmijas kontekstā Rietumi pieņēma lēmumu problēmu, kā saka, aizbērt ar naudu (ASV gan, šķiet, pārcentās), un mūsu politiķi varbūt klusībā lolo domu, ka līdzīgi notiks arī ar krīzi, kas saistīta ar inflāciju un enerģētiku. Respektīvi, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm tiks atļauts vēl vairāk palielināt to parādu apjomus. Domāju, ka tā nenotiks, jo situācijas ir pārāk atšķirīgas. Kaut vai tāpēc, ka jau uzkrāto parādsaistību apjoms ir gana liels. Citiem vārdiem sakot, problēma ir ne tik daudz situācijas izpratnes trūkums, cik vilcināšanās, sakāmvārdu "rīts gudrāks par vakaru" atkārtojot ik vakaru pēc kārtas.

Ir viedokļi, piemēram, tādu pauž Mārcis Bendiks, ka nākamā Saeima varētu būt vēl sadrumstalotāka, kas automātiski tiek saprasta kā slikta vēsts. Šāda prognoze, cik saprotu, balstās pieņēmumā, ka Saeimā varētu iekļūt "Progresīvie" un "Latvijas Krievu savienība" (LKS). Šādai prognozei ir zināms pamats. Ja "Progresīvo" līdzšinējā darbošanās Rīgas domes valdošajā koalīcijā neko dižu nav sasniegusi, tad jāatzīst, ka partijas piedāvātie kandidāti ministru posteņiem ir visnotaļ interesanti – tas var atdzīvināt noteiktas vēlētāju daļas interesi par šo partiju un rezultātā sagādāt problēmas "Attīstībai/Par!". Ar LKS ir sarežģītāk tā banālā iemesla dēļ, ka partija, šķiet, balansē uz aizliegšanas robežas, par ko ieminējies pat izteikumos piesardzīgais, amatā nule kā pārapstiprinātais KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Es, protams, varu tikai minēt, tomēr domāju, ka te daudz kas būs atkarīgs no tā, kā – formulēsim pieklājīgi – LKS nolasīs savu sabiedroto vēlmes ārpus Latvijas robežām. Ja tās tiks interpretētas kā pamudinājums uz vēl lielāku "uguņošanu", tad rezultātā sekos partijas aizliegums. Ja mērķis būs nonākt parlamentā, tad gan jau LKS gādās, lai juridiski neapstrīdama iemesla aizliegumam nebūtu.

Tomēr kopumā – pretēji vispārpieņemtajam viedoklim, ka daudz frakciju ir a priori slikti – man šoreiz nešķiet tik būtisks nākamajā Saeimā pārstāvēto "listu" skaits (tikpat, vairāk vai mazāk nekā šajā). Sarežģītāks man šķiet jautājums – cik vispār ievēlētie gribēs uzņemties atbildību un izveidot jaunu valdību, nevis "ievilkt garajā" koalīcijas veidošanas sarunas cerībā, ka visus pārmetumus vēl saņems šis Ministru kabinets ar Krišjāni Kariņu priekšgalā. Vēlreiz: ir pieņemts uzskatīt, ka politiķi ir cilvēkveidīgo atzars, kuri vēlas varu jebkuros apstākļos. Nav tik vienkārši. Mēs kaut pēdējo mēnešu laikā esam redzējuši citās valstīs – Libānā, Šrilankā u.c. –, ka, ja situācija ir patiešām draņķīga, tad vēlme krīzi pārlaist, sēžot maliņā, var būt stiprāka par ambīcijām. Par zināmu apmulsumu politisko censoņu vidē liecina arī jau pieminētajā intervijā ar Bendiku iezīmētais it kā neloģiskais klusums no partiju puses. Es domāju ­– un atkal jāpiezīmē, ka nezobojos –, ka partijas īsti nezina, ko piedāvāt "pārziemošanas" tēmā. Pareizāk sakot, piedāvājums ir diezgan skaidrs, tomēr kuram gan patīk kaut ko tādu teikt. Ļoti vienkāršotā formā tas skan tā: lai būtu nauda dažādiem kompensācijas mehānismiem mājsaimniecībām radikāli lielāku izdevumu segšanai (un runa ir par desmitiem miljonu eiro), nekādu palielinājumu izdevumu pozīcijās vismaz 2023. gada budžetā nebūs. Lai kas iepriekš būtu solīts, lai cik prasības (profesionālo grupu, infrastruktūras projektu utt.) būtu pamatotas. Politiķi ir viņiem nekomfortablā un neparastā situācijā: tā gribētos pēc apnikušā kovida mundri runāt par to, kā "mēs palielināsim, ieguldīsim, attīstīsim", bet to darīt būtu mānīšanās.

Ja esam reālisti, gan jau tāpat runās un solīs, jo nejauksim kopā divas lietas – nokļūšanu Saeimā un darbu valdībā. Pārstāvniecība parlamentā ikvienai partijai ir būtiska, jo tas banāli atvieglo organizācijas pastāvēšanu. Savukārt pēc ievēlēšanas iesaistīties arī koalīcijā jau ir cita situācija.

Tuvāko mēnešu laikā mēs īgņosimies gan par šajā tekstā iezīmētajiem, gan citiem jautājumiem, tomēr man vēl vairāk nepatīk cits aspekts. Daudz titulētāki personāži par mani ir atzinuši, ka pandēmijas kontekstā būtiski palielinājās politisko lēmumu pieņēmēju ietekme uz citu cilvēku dzīvi. Runa ir gan par dažādiem ierobežojumiem, gan par to, ka valsts bija tā, kas dalīja dažādus atbalsta maksājumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Labi, tā bija specifiska situācija, tomēr likās, ka šī palielinātā valsts ietekme ir terminēta laikā. Spriežot pēc visa, nekā tamlīdzīga – mūsu atkarība no valsts nemazināsies, un, lūk, mums joprojām nākas ar, tēlaini izsakoties, aizturētu elpu satraukti gaidīt, ko kaut kādi onkuļi un tantes (iespējams, pat tikai labu griboši!) nolems. Noteikts apjoms ar zināšanām par vēsturi man neļauj klaigāt, ka valsts a priori ir kaut kas slikts un nevēlams. Tomēr jāsecina, ka mēs varam piepūst vaigus un runāt par informācijas un ietekmes decentralizāciju ("ikviens var būt medijs!" un līdzīgas blēņas) 21. gadsimtā, bet, kā saka, dienas beigās vienalga valsts ietekme, izrādās, ir tikpat būtiska. Un tad savukārt viss atkarīgs no tā, kādi konkrēti cilvēki konkrētajā teritorijā aiz nosaukuma "valsts" "stāv". Var paveikties, bet var arī nepaveikties.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!