Foto: Unsplash.com
 
Aktualitātes
24.04.2020

Kultūras darbinieki atklātā vēstulē brīdina par nebijušu krīzi nozarē

Komentē
16
Saglabā

Kultūras organizācijas vērsušās pie likumdevējiem ar atklātu vēstuli, kurā brīdina par visaptverošu krīzi kultūras nozarē un aicina Saeimu lemt par atbalsta pasākumiem, lai palīdzētu nozarei pārdzīvot ārkārtas stāvokli.

"Covid-19" pandēmijas draudu ēnā noteiktie ierobežojumi smagi skāruši teju visas kultūras jomas. Lai pievērstu sabiedrības un likumdevēju uzmanību krīzei, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija un Radošo savienību padome izsūtījusi atklātu vēstuli, kurā iezīmē krīzes postošo ietekmi uz nozari un piedāvā rīcības plānu, kā tās sekas mazināt.

Piedāvājam iepazīties ar pilnu vēstules tekstu:

 

Latvijas Republikas Saeimas deputātiem

Rīgā 2020. gada 24. aprīlī
Nr.2_2020

Atklātā vēstule par krīzi kultūras nozarē

Kopš Pasaules Veselības organizācijas 11. martā izsludinātās "Covid-19" pandēmijas zaudējumus piedzīvo ne tikai tūrisma, transporta un aviācijas kompānijas – visaptverošas un nebijušas krīzes priekšā atrodas arī visa Latvijas kultūras nozare. Ar valdības izsludināto ārkārtas situāciju ir aizliegti jebkādi publiskie pasākumi un pulcēšanās. Šis aizliegums izraisījis piespiedu pilnu vai daļēju dīkstāvi vairāk nekā 32 tūkstošiem cilvēku – saskaņā ar "Euorstat" 2018. gada Darbaspēka apsekojuma datiem kultūras nozarē strādā 3,5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Prognozes nav iepriecinošas – paredzams, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ierobežojumi publisku pasākumu rīkošanai tiks saglabāti un plašāka pulcēšanās nebūs iespējama pat līdz 2020. gada beigām. Šī ir bezprecedenta situācija – kultūrai ir pilnībā slēgts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais noieta tirgus – šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi neviena tautsaimniecības nozare.

Kultūras darbinieki ar lielu atbildību, izpratni un solidaritāti atbalsta valdības lēmumu prioritāri rūpēties par mūsu visu fizisko veselību un labklājību. Viņi iespēju robežās ir snieguši savu artavu ārkārtas situācijas pārvarēšanai un sabiedrības gara uzturēšanai – kopš ārkārtas situācijas sākuma bez vai par simbolisku atlīdzību sabiedrībai tiešsaistē padarīti pieejami teātra izrāžu ieraksti, tiek atskaņoti koncerti, īstenoti dzejas un prozas lasījumi un citas aktivitātes. Tomēr, saglabājoties ierobežojumiem, vēl nebijušā krīzes situācijā nonāks viss nevalstiskais un privātais sektors, kas kultūras nozarē ir būtiski papildinājis valsts nodrošināto minimālo kultūras pakalpojumu grozu ar daudzveidīgu saturu, un galvenokārt – pateicoties līdzfinansējumam, kas veidojies no biļešu un citiem ieņēmumiem.

2008. gada ekonomiskās krīzes "jostas savilkšanas" politika būtiski iedragāja sabiedrības uzticību valsts pārvaldei – tūkstošiem bez darba un atbalsta iespējām palikušo iedzīvotāju ekonomisku iemeslu dēļ strauji emigrēja uz bagātākām valstīm, lai nodrošinātu savu ekonomisko labklājību. Ar šīs krīzes sekām cīnāmies vēl šodien – īstenojot reemigrācijas plānus un veidojot integrācijas un kultūras programmas diasporas tautiešiem. 2020. gada krīze draud ar vēl vienu Latvijas humāno katastrofu – paliekot bez valsts atbalsta, zudīs arī pēdējais iemesls, kāpēc atgriezties Latvijā, – tās kultūra.

Lai nepieļautu jau iesākušās krīzes tālāku padziļināšanos un kultūras nozares pilnīgu bankrotu, aicinām valdību un Saeimu ieviest ārkārtas situācijas noteiktos risinājumus kultūras nozares krīzes pārvarēšanai:

  1. Veidot valsts pasūtījumu kultūras nozarē 2020. un 2021. gadā, lai nodrošinātu stratēģiski svarīgu kultūras institūciju (gan valsts, gan nevaldības) saglabāšanu pēckrīzes laikam, kā arī lai nodrošinātu darbu kultūras profesionāļiem ārkārtējās situācijas laikā – to iespējams īstenot, piešķirot papildu finansējumu jau esošajām programmām Valsts kultūrkapitāla fondā, kā arī izstrādājot jaunas mērķprogrammas speciāli krīzes periodam.
  2. Palielināt kultūras nozares budžetu Latvijā 2020. gadā un daļēji segt negūtos ieņēmumus, kā to dara citas Eiropas valstis – piemēram, Igaunija kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva - vairāk nekā 12 miljonus eiro. Izveidot atbalsta instrumentus ārkārtējās situācijas krīzes radīto seku mazināšanai.
  3. Kopējā tautsaimniecības atjaunošanas stratēģijā integrēt kultūras atbalsta pasākumus, stiprinot radošās industrijas ekonomisko pienesumu un veidojot jaunus kultūras produktus sociālās distancēšanās laikmetā – investēt radošo inkubatoru un digitalizācijas programmās LIAA.
  4. Iekļaut kultūras nozares nevalstisko organizāciju un uzņēmumu pārstāvjus darba grupās, kas izstrādā krīzes situācijas pārvarēšanas mehānismus.

Kad krīzi piedzīvo lauksaimnieki, neviens neaicina viņus mainīt profesiju, jo zina, ka zemnieku darba augļi ir mūsu maize. Kultūras darbinieki nodrošina sabiedrības sociālo un garīgo asinsriti, bez kuras nevienas valsts pastāvēšana nav iedomājama. Aicinām jūs uz proaktīvu rīcību: pagājušajā gadsimtā prezidenta Rūzvelta "Jaunā vienošanās" no Lielās depresijas izveda Amerikas Savienotās Valstis – strādāsim kopā, lai Latvija turpinātu veiksmes stāstu, kopā pārvarot arī 2020. gada krīzi.

 

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija
Radošo savienību padome

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
16

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!