Komentārs
20.01.2020

Krievija: "atkušņa" nebūs

Komentē
1
Saglabā

Lai gan Saeimas 16. janvāra sēdē izskanēja viedoklis, ka Vladimira Putina režīms "nav mūžīgs", man šķistu pareizāk rēķināties ar to, ka vismaz vēl tuvākajos desmit gados tas nemainīsies.

Rakstīt par Krievijas politiku ir sarežģīti. No vienas puses, kaimiņvalsts tiešā un pastarpinātā ietekme uz Latviju ir neapšaubāma. No otras puses, kaimiņvalsts ir tik savdabīga, ka rodas cilvēciski saprotama vēlme šo atšķirīgumu interpretēt kā kaut ko tik lielu, ka "tas uz mums neattiecas". Raugoties no šādas pozīcijas, Krievijas prezidenta 15. janvāra publiskie izteikumi par plānoto konstitucionālo reformu un Krievijas valdības demisija neizraisa milzu interesi, bet secinājumi apkopojami īsi: "Arī pēc prezidenta amata atstāšanas 2024. gadā Putins varu neatdos." Pārdalīs pilnvaras tā, lai varu saglabātu citā statusā, bet neatdos. Nu, un kas te jauns?

Viens no interesantākajiem nonfiction segmenta jaunumiem Krievijā ir Jevgeņija Dobrenko apjomīgais darbs "Vēlīnais staļinisms". Minu to ne tādēļ, lai paspēlētos ar jēdzienu "vēlīnais putinisms", bet saistībā ar kādu interviju. Tajā darba autors saka: "Mana galvenā ideja, ko noformulēja jau Annāļu skolas pārstāvji, ir tā, ka vēsturē nozīmīgais norit tieši tad, kad nekas nenotiek, nevis kataklizmu periodā. Dziļais un fundamentālais mainās nevis acīmredzamu kolīziju līmenī, bet periodā, kad nekas nenotiek. To, kas nogulsnējas šādā periodā, vēlāk pastumt malā nav iespējams." Man nešķiet būtiski, kurš kļūst par Krievijas jauno premjeru, vai Putins nolēmis piešķirt sev brīvas rokas, lai atteiktos no Krievijas starptautiskajām saistībām, vai tiek īstenots Kazahstānas piemērs varas "tranzītā" utt. Svarīgāk man šķiet saprast, vai šī cilvēka un viņa kolēģu izveidotā sistēma ir Krievijas sabiedrību pārveidojusi tik lielā mērā, ka "Putina laikā" pieredzētais turpināsies arī pēc fiziskā Putina. Proti – kas notiek sabiedrībā, nevis autoritārās sistēmas virsotnē?

Uzreiz jāsaka: versijas būtiski atšķiras. No vienas puses, cilvēki joprojām nebaidās televīzijas kameru priekšā paust savu nepatiku pret varu. Ir aptaujas, kas liecina: par Putinu prezidenta vēlēšanās Krievijā balsotu tikai 38 % – tas ir zemākais atbalsta līmenis kopš 2014. gada. No otras puses, situatīva neapmierinātība ("Sīrijā tērējam miljonus, būtu labāk pensijas palielinājuši!") nenozīmē, ka ideoloģiskais vīruss sabiedrībā nav paspējis iedzīvoties (atvainojiet par akadēmiski nekorekto salīdzinājumu). Nesen žurnāls "Novoje Ļiteraturnoje Obozreņije" publicēja vēsturnieku diskusijas materiālus, un tās ietvaros patiešām cienījamās nevalstiskās organizācijas "Memorial" pārstāve stāsta par kādu jaunu tendenci: cilvēki piesakās organizācijas grantam, lai pētītu Staļina laikos represēto savas dzimtas pārstāvju dzīves stāstus, un turpat blakus represiju ieskicējumiem saraksta šablonus tipiska urrāpatriotisma stilā. Citiem vārdiem sakot – pat ja Putins ar savu kompāniju pārskatāmā nākotnē nebūs tik nežēlīgs pret opozīcijas piketiem vai mazāk izmantos hakerus, lai jauktos citu valstu iekšpolitikā, tas nenozīmē, ka divdesmit gadu periodā īstenotās manipulācijas ar sabiedrības kolektīvo atmiņu un pašidentifikāciju nav nesušas augļus. Mēs to nezinām, tādēļ loģiski būtu izvairīties no vispārinājumiem, vienalga, vai tie būtu par Krievijas sabiedrības neapmierinātību vai, tieši otrādi, par atbalstu Kremlim.

Jāņem vērā arī tāds faktors kā inerce. Piemēram minēšu situāciju ap Krievijas un Ukrainas sarunām t. s. Šteinmeiera formulas ietvaros. Pat pieņemot nedaudz konspiroloģisko versiju, ka jaunais Ukrainas prezidents ir gatavs no Ukrainas viedokļa nepiedodami plašiem kompromisiem ar Krieviju, varētu likties, ka tādā gadījumā paša Kremļa interesēs nebūtu Zelenski dzīt stūrī, turpinot pret Ukrainu vērst melus un rupjības Krievijas televīzijas kanālos. Putins pat esot devis mājienus, ka propagandu vajadzētu mīkstināt. Bet tas, kā liecina analīze, nenotiek, jo propagandas mašinēriju apkalpojošie acīmredzot ir pārāk apraduši ar iepriekšējo naratīvu. Uzkurināt histēriju nav grūti, bet vēlāk to izkliedēt – gan. Tādēļ es skeptiski izturos pret visnotaļ cienījamu, demokrātiski orientētu Krievijas ekspertu pieņēmumiem, ka Putina 15. janvāra runa liecinot par vēlmi vairāk pievērsties sociālajiem jautājumiem, kas it kā nozīmētu mierīgāku ārpolitiku (pēc principa "gan naudas nepietiks"). Ja režīma leģitimizācijai nepieciešams ārējais ienaidnieks, tādu piemeklēs, un tiks lietoti varbūt lētāki, bet ne mazāk agresīvi citu valstu ietekmēšanas instrumenti.

Izteikt drūmas prognozes par Krieviju ir tik ierasta prakse, ka tā jau kļuvusi banāla, un es labprāt izvairītos no štampiem. Ja runa ir konkrēti par Putina pausto 15. janvārī, tad – pieņemot, ka eksperti Krievijā nekļūdās – labā ziņa būtu Kremļa potenciālā atteikšanās no idejas "apēst" Baltkrieviju "padziļinātas integrācijas" ietvaros. (Starp Putina iezīmētajiem variantiem nav tāda, kurā kāds – lasi: viņš pats – varētu kļūt par Krievijas un Baltkrievijas savienības vadītāju.) Neesmu Lukašenko režīma fans, tomēr Baltkrievijas faktiska izzušana ģeopolitisko situāciju noteikti pasliktinātu. Tāpat ir skaidrs, ka Putins sevi var pasludināt kaut par monarhu, bet Krievijā joprojām būs radoši, savu viedokli aizstāvēt griboši zinātnieki, mākslinieki un, kā dažkārt saka, vienkāršie cilvēki. Krievijas sabiedrības, tēlaini izsakoties, apbērētāji, manuprāt, par zemu novērtē interneta nozīmi informācijas pieejamībā un cilvēku pašizpausmē. Ja sabiedrība mūs interesē vairāk nekā Kremlis, svarīgi ir tas, kā attīstīsies režīma centieni internetu ierobežot, veidojot t. s. suverēno internetu. Jau pavisam drīz, martā, Krievijā sāksies atbilstošas mācības, kuru deklarētais mērķis, protams, ir vienīgi un tikai kiberdrošība, nevis pilsoņu "atslēgšana" no režīmam netīkamas informācijas, tomēr diez vai kāds tic, ka deklarētais mērķis ir vienīgais. Lūk, šie vingrinājumi gan būs ievērības cienīgi, tāpat kā Krievijas cilvēku reakcija uz tiem.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!