Šīgada martā biedrība "Ascendum" izsludināja eseju konkursu "Viena diena nākotnei", aicinot jauniešus rakstīt savas pārdomas par vairākiem ar vidi saistītiem tematiem. No vairāk nekā 200 lieliskām esejām žūrija izvēlējusies septiņas labākās, un šajā publikācijā ar prieku piedāvājam izlasīt triju uzvarētāju darbus pamatskolas grupā. Vairāk par konkursa rezultātiem un video izaicinājumu, kurā iespējams laimēt trīs "Bottachia" velosipēdus, var izlasīt šeit, savukārt par vērtīgajām balvām mīļu paldies sakām veikalu tīklam "Sportland" un apdrošināšanas sabiedrībai "ERGO".
Mana zaļā rutīna
Rauls Pakalns, Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolas 7. klase
Mūsdienu lielākā, aktuālākā problēma ir zemeslodes klimata pārmaiņas jeb globālā sasilšana. Un pirmo reizi vēsturē cilvēki, nevis daba ir šo pārmaiņu galvenais cēlonis. Es negribu, lai tā notiek, tāpēc pats daru visu, lai dzīvotu veselīgi un dabai draudzīgi, un to iesaku visiem cilvēkiem uz Zemes – mēģināt apturēt vai palēnināt šīs pārmaiņas.
Mana ģimene nedzīvoja dabai draudzīgi, līdz es ieteicu tai mainīties. Bija lietas, par kurām mēs jau tikām domājuši, bet bija arī tādas, kas bija steidzīgi jāmaina. Pateicoties maniem ieteikumiem, nu visi šķiro atkritumus, vairāk pārvietojas kājām, taupa ūdeni, elektrību, lietas izmanto atkārtoti un nemet ārā, bet atdod citiem. Tagad mana ģimene tuvojas Zero Waste jeb nulles atkritumu dzīvesveidam.
Es bieži braucu uz skolu ar velosipēdu, nevis ar automašīnu, lai radītu pēc iespējas mazāk CO2 Zemes atmosfērā. Es gribētu, lai visa mana skola – gan skolēni, gan skolotāji, gan tehniskie darbinieki – nāktu uz skolu kājām vai brauktu ar velosipēdu, cik vien tas ir iespējams.
Katru reizi, kad eju uz veikalu pats vai ar ģimeni, līdzi ņemu savus iepirkumu maisiņus, parasti auduma (sašūtus no nederīgām drēbēm), lai nebūtu lieki jātērē nauda un lai neradītu atkritumus, jo plastmasas maisiņi ir ļoti kaitīgi videi. Ja līdzi nav paņemts savs iepirkuma maisiņš, mēs nopērkam kartona maisiņu. Ja arī kādreiz tomēr nopērkam plastmasas maisiņu, lietojam to vairākas reizes, līdz tas saplīst. Citreiz no šiem saplīsušajiem maisiņiem mamma gatavo vai dekorē visdažādākās lietas, tās sanāk ļoti skaistas.
Kad braucam pēc degvielas uz "Circle K" vai kādu citu degvielas uzpildes staciju, parasti ņemam arī kafiju, bet savās krūzēs. Kafijai iedod atlaidi, bet mums nav jāņem krūzītes, kas pēc tam ir atkritumi. Mūsu līdzpaņemto krūzi var lietot atkārtoti, un tā ir videi draudzīgāka.
Jau vairākus gadus visus dārzeņus, ko lietojam uzturā, audzējam paši savā dārzā. Zemenes un citas ogas vai augļus pērkam no vietējiem ražotājiem, nevis veikalā.
Drēbes, kuras paliek par mazu, atdodam radu bērniem vai humānās palīdzības vietās. Es ar šujmašīnu pat uzšuvu mājai jaunus paklājus no lietotiem palagiem un pārvalkiem.
Agrāk mana ģimene pie mājas dedzināja atkritumus, taču es vienmēr biju pret to. Tagad vairs tā nedarām, bet šķirojam un izmantojam atkārtoti. Mājās rīkojamies šādi: papīru sadedzinām kamīnā, mizas metam kompostkaudzē, stiklu krājam spainī un tad vedam uz lielo konteineru pagastā. Skārda bundžas saplacinām, un, kad muca pilna, tad tētis ved skārdenes uz Valmieru nodot ZAAO. Pārējos atkritumus, arī plastmasu, vedam pie omes uz lielo, zaļo konteineru. Reiz ar tēti nolasījām no lauka akmeņus un uztaisījām omei ap puķudobi maliņu no akmeņiem. Atkārtoti izmantojam arī plastmasas maisiņus – liekam miskastē, lai nav jāpērk miskastes maisi.
Agrāk, kad gājām vai braucām piknikos, kurinājām ugunskuru, bet tagad vairs tā nedarām, jo tas ir diezgan bīstami un kaitīgi dabai. Visi internetā esam redzējuši vai dabā sastapušies ar mežā atstātiem vai izgāztiem atkritumiem. Manuprāt, par šādu rīcību vajadzētu sodīt ar ļoti lielu naudas sodu. Mežs ir dzīvnieku mājas, un diez vai kādam cilvēkam patiktu, ja viņa mājā izgāztu kravu ar atkritumiem. Ar tēti redzēju šādu skatu mežā, mēs apņēmāmies un visu satīrījām, tiesa gan, vācām ilgi, bet gandarījums bija liels. Tagad, kad mežā dodos garām šai vietai, vienmēr atceros labo darbu un priecājos, ka tagad tur ir tīrs.
Es gribētu, lai cilvēki manā skolā, Gaujienas pagastā, Latvijā un arī visā pasaulē nemet atkritumus zemē, bet ieliek tos miskastēs. Tad uz ielas nemaz nebūtu atkritumu, bet, ja kāds atkritums, piemēram, papīrs, tomēr būtu, cilvēki to paceltu un aiznestu uz miskasti. Ja šādi rīkotos katrs, Latvija būtu tik sakopta kā nekad. Kad redzu uz zemes mētājamies atkritumus, vienmēr tos paceļu un aiznesu uz tuvāko miskasti. Mana viskvēlākā vēlēšanās ir, lai katrs uz šīs pasaules rīkotos tāpat kā es.
Mūsu ģimenē taupa arī ūdeni. Kad mazgājam zobus, ūdeni ielejam krūzītē, nevis tecinām visu laiku. Vārot kafiju vai tēju, kannā ielejam tieši tik ūdens, cik nepieciešams, nevis pilnu. Dārza puķes un siltumnīcu mamma laista ar lietus ūdeni, kas pa notekcaurulēm satek lielajā vannā.
Arī elektrību taupām. Visā mājā, kur vajadzīga gaisma, ir ieskrūvētas LED spuldzes, kas taupa enerģiju. Lampas nav ieslēgtas tajās telpās, kur paši neatrodamies. Kad beidzam lādēt telefonus, atslēdzam tos no rozetēm. Kad dodamies prom no mājām, no rozetes atslēdzam arī televizorus un datoru.
Mani ieteikumi citiem ir šādi:
- Mežā un citur uzmanīties ar uguni, lai sausā laikā nerodas ugunsgrēki un nenodarām pāri dabai un dzīvniekiem. Kurinot ugunskurus, mēs iznīcinām skābekli!
- Nemēslot dabā, bet savākt aiz sevis atkritumus. Kopt Latviju katru dienu, nevis tikai talkas dienā!
- Lietot transportlīdzekļus, kas ir draudzīgi videi, – piemēram, velosipēdus, skrituļslidas, elektriskās mašīnas, elektriskos skrejriteņus, elektriskos mopēdus un citus elektriskos transportlīdzekļus. Veselīgi dabai un sev ir arī iet kājām.
- Būt radošiem un dot mantām otru dzīvi. Pirms pirkt, padomāt, vai to mantu vispār vajag!
- Taupīt visus mūsu resursus!
- Mainīt savu domāšanu un rīcību un dzīvot tā, lai sargātu savu planētu. Mēs nedrīkstam būt vienaldzīgi! Arī papīra pacelšana ir aktīva rīcība!
Kurš cits, ja ne tu pats, sāks rūpēties un sargāt šo planētu? Visa dzīvība uz zemeslodes ir apdraudēta cilvēka rīcības dēļ. Es gribu, lai mani bērni redz skaisto dabu, lai viņi elpo nepiesārņotu gaisu, nevis dzīvo tuksnesī – lai viņi zina, kas ir sniegs. Es viens to nespēju paveikt, tāpēc MUMS ir jārūpējas par dabu. No dabas nedrīkst tikai ņemt, tai ir jādod atpakaļ, un nevis sliktais, bet vislabākais! Sāksim dzīvot par labu Zemei, dzīvniekiem, dabai un, galvenais, paši sev! Sargāsim un kopsim savu pagalmu, pagastu, savu Latviju un mūsu kopīgo pasauli!
Mazo lietu spēks klimata pārmaiņu novēršanā
Normunds Buntovskis, Mārupes pamatskolas 7. klase
Kādā vēsā pavasara vakarā nonācu līdz domai, ka jābeidz slinkot un jāizdara kāds no vairākiem iekrātajiem darbiem. Liekas, tādu ir jau tūkstošiem, bet jāpaveic vismaz viens. Izvēlējos rakstīt eseju par klimata pārmaiņām. Ļaudis šajā jautājumā ir alu cilvēku līmenī – skan skarbi, bet reizēm tā šķiet. Un vienīgā doma, kas nāk prātā: "Drīz pienāks pasaules gals!" Esmu izbrīnīts, ka esejas rakstīšanas gaitā nonācu līdz kārtējai krīzei, tomēr jau biju sācis darbu, lai aicinātu rīkoties klimata labā.
Sākt novērst klimata pārmaiņas varētu ar sen dzirdētām un zināmām darbībām, ar mazajām lietām – atkritumu šķirošanu, nelielu attālumu šķērsošanu bez auto, iepirkšanos ar saviem maisiņiem, koku stādīšanu, mazu un lielu talku rīkošanu, papīra pacelšanu, ja tas nokritis. Tās ir mazas lietas, bet tajās ir spēks, un tas ir pirmais, kas nāk prātā, dzirdot par klimata pārmaiņu risināšanu. Bet iespēju ir daudz! Kuru izvēlies tu? Kāda būtu tava atbilde uz jautājumu: "Kā lai glābjam dabu? Kuras mazās lietas spēku izvēlies?"
Kāds saka: "Vajag padomāt, iedziļināties tajā, kas notiek ar dabu un no kā rodas piesārņojums." Es gribu teikt: "Ilgi domājam! Vajag rīkoties! Vajag sākt tūlīt! Vajag uztvert palīdzību dabai kā ikdienas pienākumu!"
Es esmu jauns, man ir 14 gadu, man patīk mūzika, dungoju meldiņus, apgūstu ģitārspēli, reizēm prātā pazib vārdi kādai dziesmai. Mūzika spēj padarīt ikdienu priecīgāku. Nu, padariet ikdienu priecīgāku! Mums taču patīk apmeklēt koncertus? Patīk! Bet kā izskatās, kad koncerts ir beidzies? Nenomet drazas, aiznes tās uz paredzēto vietu! Dungo dziesmu un aiznes! Tas ir mazas lietas spēks, kas padara dabas saudzēšanu jautrāku. Dungojiet kādu meldiņu, izdomājiet kādu vārdu mežģi: papīrs te, stikls – tur, plastmasa vēl citur! Iespējams, ka tad darbs veiksies ātrāk. Nebūs tik mokošs. Mēs domājam: "Lai citi dara, es ne. Es jau neko! Tas jau tikai viens papīriņš. Tā tikai viena bundžiņa. Tā jau tikai košļene. Tā jau... Tas jau..." Nē! Katrs pats aiz sevis savāc to, ko atnesis. Skaisti, vai ne?
Ja ģimenē aug mazi bērni, iemācīt mazās lietas, piemēram, atkritumu šķirošanu, ir viegli. Var pārvērst šķirošanu par aizraujošu spēli, iesaistot ģimenes locekļus un iedalot katram savu šķirojamo atkritumu veidu. Bērniem tas īpaši patiks. Viņi jutīs lielu atbildību, darīs to nopietni. Vecākiem tikai jārāda piemērs.
Jautrs veids, kā palīdzēt dabai, ir atkritumu "medīšanas" talka. Tā atgādina paslēpju spēlēšanu, tomēr paslēpēs atkritumu vietā tu medī draugus, kas arī domā, ka šķirot atkritumus ir forši. Jā, draudzīga kompānija spēs padarīt atkritumu medīšanu jautru, tomēr šobrīd organizēt talku ir ļauts tikai tuvāko ģimenes locekļu lokā. Dažādās vietās medījot atkritumus, katru reizi var nonākt līdz jaunu, iepriekš neapzinātu ielu un pilsētu izpētei, turklāt vēlāk varēsi draugiem palepoties, ka iepazīsti tuvāko pilsētu ģeogrāfiju, paplašini savu redzesloku, esi zinošāks. Tāpat, nododot savāktos atkritumus, var sakrāt kādai mantai vai tērēt ieguvumus kā kabatas naudu.
Mazā lieta – pastaiga! Pastaiga ir veselīga, to zina katrs pieaugušais. Bet nelielu attālumu šķērsošanu bez auto vajadzētu aktualizēt dažāda vecuma autobraucēju vidū, kā arī ģimenes lokā. Vai aizdomājies, ka pārvietošanās bez auto ietaupa naudu, kura tiktu iztērēta degvielai? Varēsi nopirkt kādas krosenes... Šāds dabas glābšanas veids var kļūt par labu ierosmi nodarboties ar sportu, turklāt tā ir iespēja salīdzināt rezultātus ar draugiem un paziņām, pārvēršot šo nodarbi par sacensībām, un ar laiku palielināt distances.
Ja vēlies ietaupīt sīknaudu, kas var noderēt vienmēr, uz veikalu ieteicams doties pašam ar savu maisiņu. Esi radošs – izveido dizainu un uzšuj pats kādu stilīgu iepirkšanās somiņu! Bet, ja vēlies ierakstīt sevi dabas glābšanas vēsturē, iestādi kādu koku un vēro, kā tas, gadiem ejot, aug! Pats izaudz un noveco kopā ar to! Atceries, ka koki palīdz attīrīt gaisu, ko ikdienā piesārņojam, pat neaizdomājoties par sekām!
Ir jādara viss iespējamais, lai paglābtu pasauli no klimata pārmaiņām. Visiem zināms – vienmēr jāsāk ar sevi, ar mazām lietām. Kurš gan cits, ja ne tu pats, spēs mainīt pasauli un samazināt klimata pārmaiņu draudus? Tā tu vari iedvesmot citus rūpēties par dabu, jo rūpēšanās par to var kļūt arī par īpašu hobiju. Klimats mainīsies, tā būs! Bet klimats var mainīties skaisti un klimats var mainīties arī postoši. Kādu dabu vēlies redzēt tu?
Domāt un darīt nākotnes dēļ!
Kāpēc mana paaudze izglābs pasauli?
Paula Minkēviča, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas 7. klase
Pasaule ir mainīga, tā nestāv uz vietas, un katrai paaudzei tā ir cita. Dzīves ritējums iekārtots tā, ka ik nākamā paaudze saņem mantojumā pasauli tādu, kādu to izveidojušas iepriekšējās paaudzes, iegūstot jaunas zināšanas, izdarot atklājumus, pielāgojot tos civilizācijas vajadzībām, izgudrojot un ieviešot jaunas tehnoloģijas un likumus, mainot dzīves vidi un ietekmējot dabu. Katra nākamā paaudze turpina šos procesus pēc saviem ieskatiem un prioritātēm un ir atbildīga par pasaules saglabāšanu, uzlabošanu un nodošanu tālāk.
Mana paaudze, pateicoties iepriekšējo paaudžu ieguldījumam, dzīvo tehnoloģiju un informācijas sabiedrībā. Tieši informētība par sabiedrības un vides problēmām nosaka, kādas izmaiņas pasaulē ir prioritāras. Mūsdienu sabiedrība kļūst arvien atvērtāka dažādiem dzīvesveidiem un iespējām, cilvēku attiecībās pakāpeniski zūd rases, reliģijas un dzimuma nozīme. Pasaule ir nonākusi tuvāk izpratnei, ka neviens cilvēks nevar būt laimīgs, ja citi ir nelaimīgi. Mēs apzināmies, ka varam mainīt pasauli, domājot par citiem, nevis uztraucoties tikai par to, ko saņemsim pretī.
Diemžēl izmaiņas ir ne tikai pozitīvas. Visiem dzīves līmeņa uzlabojumiem, pēc kuriem tiekušās iepriekšējās paaudzes, ir arī negatīvas sekas. Nepārtraukti saskaramies ar informāciju par kariem, slimībām, nabadzību, piesārņojumu, globālo sasilšanu. Ir skaidrs, ka turpmāk mums jāspēj celt dzīves līmeni visai cilvēcei, padarot pasauli par labāku vietu katram tās iemītniekiem.
Bet, lai padarītu pasauli labāku, tai jāpastāv, tāpēc galvenā prioritāte, kurai šobrīd jāpievēršas, ir vides problēmas. Bez strauja to risinājuma mūsu planēta un dzīve uz tās ir apdraudēta, līdz ar to var zust jēga visam, ko cilvēce sasniegusi savas pastāvēšanas laikā un varētu sasniegt nākotnē. Pasaulei var vienkārši nebūt nākotnes.
Tomēr viss nav tik bezcerīgi. Pāreja uz jaunu, videi un cilvēcei draudzīgāku pasauli var šķist kā milzīgs, nesasniedzams mērķis, taču patiesībā tas ir paveicams, ikvienam iesaistoties kopējos centienos un sniedzot savu, kaut nelielu ieguldījumu pastāvošo problēmu novēršanā. Neviens no mums nevar vienatnē mainīt pasauli, bet, veicot nelielas izmaiņas savā dzīvē un mudinot citus rīkoties tāpat, rodas sniega bumbas efekts, kas ar laiku var ietekmēt visu planētu.
Lielākā daļa mūsdienu cilvēku saprot, cik svarīgi ir ievērot zaļu, ilgtspējīgu dzīvesveidu, lai celtu gan savas dzīves kvalitāti, gan arī pasargātu un saglabātu apkārtējo vidi. Un, lai gan daudzi pagaidām aprobežojas tikai ar ekoloģisku produktu iegādi un daļēju atkritumu šķirošanu, ekoloģiska dzīvesveida principi pakāpeniski iesakņojas sabiedrībā. Manai paaudzei jau tagad ir pašsaprotami centieni ierobežot negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas, cilvēkiem apmierinot savas vajadzības. Mēs skaidri zinām, ka negatīvo ietekmi var samazināt, pievēršot uzmanību savam dzīvesveidam un ikdienas darbībām. Domāju, ka nākotnē mana paaudze, pieņemot lēmumus, rēķināsies ar tādiem vides draudiem kā CO2 izmešu apjoms, izniekotās pārtikas daudzums, plastmasas un citu ķīmiski ražotu materiālu piesārņojums. Noteikti aktuāli būs centieni izmantot pēc iespējas mazāk neatjaunojamo resursu, maksimāli samazinot, piemēram, fosilā kurināmā patēriņu. Skatoties uz šobrīd valdošo jaunatnes nostāju dabas aizsardzības jautājumos, liekas droši, ka nākotnes sabiedrība pievērsīs uzmanību savu lēmumu sekām, ne tikai mirklīgajiem ieguvumiem.
Un nav jau tā, ka mēs ar aizsietām acīm staigājam pa bezdibeņa malu. Cilvēcei jau ir viss nepieciešamais, lai padarītu pasauli dzīvībai drošāku un nākotni – labvēlīgāku. Tāpēc es ticu, ka mana paaudze uzlabos situāciju un varēs tālāk nodot jau pilnīgāku pasauli, kurā turpināsies attīstība un pilnveidošanās.
Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds.
0