Politika
02.06.2017

Ko grib vēlētājs?

Komentē
0

Joprojām neviens vēlēšanu notikums nav pārspējis 7. Saeimas priekšvēlēšanu debates. Tās skatoties, es smējos līdz asarām. Raidījuma vadītāji Mareks Gailītis un Gunta Līdaka kā tādi klases audzinātāji mēģināja saganīt debašu dalībniekus, kas izskatījās kā nepaklausīgi bērni. Studijā bija visu sarakstu pārstāvji – vairāk nekā 20. Gan Ivars Godmanis, Andris Šķēle un vecais biedr(i)s Juris Bojārs, gan arī visādi nullenieki – nelaiķis Gundars Valdmanis, kurš slavas virsotnes sasniedza, ierodoties Saeimas sēdē šortos, gan venerisko slimību ārsts Rubīns, gan Alberts Kauls un Marģers Martinsons ar savu leģendāro ādas jaku un vēl visādi laimes solītāji. Tas bija tik lieliski! Vienā pusē it kā lielie politiķi, kuri izmanto pat argumentus, bet pretī – tāda eksotika. Debates Ivars Godmanis noslēdza ar frāzi, kuru es lietoju vēl tagad: "Var diskutēt ar cilvēkiem, kuriem ir cits viedoklis, bet nevar diskutēt ar cilvēkiem, kuri galīgi neko nesaprot!" Es ceru, ka Latvijas Televīzija beidzot atradīs iespēju šo leģendāro raidījumu darīt pieejamu ikvienam, jo mana nodrillētā VHS kasete ir pazudusi.

Pēc tam es ilgi skumu, jo LTV nolēma turpmāk uz debatēm aicināt vien partijas, kuru reitings pārsniedz noteiktu procentu skaitu. Protams, debatēm parādījās jēga, bet jautrība gan vairs nebija garantēta. Taču nav tik traki! Arī tad, kad lielie mūs ierobežo ar noteikumiem, vēlēšanu kampaņas var sagādāt jautrus brīžus.

Un vispār, kā gan citādi lai cilvēkus ieinteresē balsot? Šodienas pārtikušajā pasaulē aktuāls ir tāds jēdziens kā poppolitika. Neļaušos plašām teorētiskām apcerēm, taču ideja ir tāda, ka cilvēkus politika nogurdina, un to ir pamanījuši politiskās komunikācijas profesionāļi. Tāpēc Solvita Āboltiņa cep kotletes un Māris Kučinskis tviterī sveic sportistus. Es jau manu, kā vēlēšanu kampaņu organizētāji skandē – runā vienkāršāk, vēlētājs tāpat nesaprot! Tad nu agrāko grafiku pieeju, kas raksturīga ar to, ka vēlēšanu kampaņās tiek zīmēti grafiki, kuros uzskatāmi tiek attēlota cīņa starp sliktajiem neprofesionāļiem, ko pierāda slikti grafiki, un labajiem profesionāļiem, ko pierāda labi grafiki, ir nomainījusi stāstu pieeja. Protams, arī grafiks galu galā ir stāsts, taču žanra specifika nosaka, ka šis stāsts balstās uz argumentiem.

Šo paradigmu maiņu izcili pierāda situācija, kurā virkne partiju pat vairs neraksta tā saucamās lielās vēlēšanu programmas (tas ir dokuments, kas apjomā pārsniedz obligāto 4000 zīmju programmu), savukārt mazajās aprobežojas ar jokiem. Tos laikrakstā "Diena" lieliski apkopojušas Inese Liepiņa un Sabīne Bērziņa, kuras arī, cik man zināms, ir vienīgās, kas izlasījušas pilnīgi visu partiju visu novadu programmas. Piemēram, "Eiroskeptiķu rīcības partija", kurai ir saraksti septiņos novados, tai skaitā Rīgā, sola izstāties no NATO. Tāpat šī kolorītā apvienība sola mainīt valsts pārvaldes formu – Latvijai jābūt prezidentālai republikai un jāatgriež apgrozībā lats. Līdzīgi dzied arī Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju""Mēs atceļam karu! Nē, sarūsējušiem NATO tankiem!". Arī sarakstam "Alternative" nepatīk NATO, tāpēc priekšvēlēšanu programmā Ventspilij atrodams brīdinājums, ka "partija sāks sabiedrisku darbu valsts atbrīvošanā no svešām armijām". Kopumā arī Satversmes grozīšana un dalība starptautiskās organizācijas nav nekāds tabu jautājums (Brexit tam ir skaidrs piemērs), taču ir viena problēma – tā ne vismazākajā mērā nav pašvaldību funkcija. Tas ļauj secināt, ka pie noteiktiem vēlēšanu rezultātiem atsevišķas pašvaldības sāks procedūru, lai izstātos no Latvijas un pasludinātu savu neatkarību. Lūk, bet instances tikmēr vien Latgali pēta! Ja pēc intensīvās ekrānu lietošanas ir vēlme veldzēt acis ar asariņām, iesaku palūkoties uz partijas "Vienoti Latvijai" programmu Ludzas novadam. Tā sākas ar lirisku ievadu: "Jūs jautāsiet, kāpēc mūs ir tik maz? Tāpēc, ka mēs esam darītāji, nevis runātāji. Dzīvē pierādījies, ka runātāju daudz, bet darītāju – maz." Programmā rakstīts: "Veselais miesā – vesels gars!" Ko tas nozīmē? Partija piedāvās profesionālu pirtnieku pakalpojumus iedzīvotājiem, teikts dokumentā.

No žurnālistu izpētītā mana vismīļākā tomēr ir Rucavas novadā kandidējošo "Domubiedru" programma. Darba autori izmanto retāk pielietotas valodas spēles, lai piešķirtu tekstam dinamiku un savdabīgu ritmu. Programmā rakstīts: "Pamatojoties un godā turot, to novadnieku pieredzi, kas pārdzīvojuši divas izsūtīšanas, karu un totālu kolektivizāciju. Un savas saknes un pārliecību nepazaudējuši. Balstoties uz novadā aktīvi strādājošo saimnieku un saimnieču darbu un devumu novada izaugsmei. Par Mūsu novadu, ar ko lepoties un par ko pastāvēt! Spēks ir paaudžu pārmantojamībā, tradicionālajā ģimenē: "Tas, dēls, reiz būs tavs – audz saimnieks savam novadam!"

Pavisam lakoniska ir uz Ķekavas novada domi kandidējošās Apvienības "Iedzīvotāji" 4000 zīmju programma: "Nerimstoša cīņa par taisnību" Nu, protams, ka cīņa ir ilgstoša, jo vienīgais saraksta pārstāvis Jānis Levits to solīja arī pirms četriem gadiem.

Plašu rezonansi gan šie poētiskie sacerējusi neiegūst. Citādi ir ar Svetku jeb Svetlanu Lonsku, kura partijas "No sirds Latvijai" sarakstā kandidē uz Daugavpils domes kandidāta vietu un savu vēstījumu pārvērtusi ritmiskā dejā. Es gan ne reizi neesmu šo video noskatījusies, jo man ir kauns, bet tā jau ir mana personīgā problēma. Taču, ja šo video apspriež uz ielas, kafejnīcās un 15. trolejbusā, reklāma ir nostrādājusi. Portāls "Kas Jauns" acīmredzot pat paguvis veikt pētījumu, jo apgalvo: "Latvija ir "uz pauzes" – politisko reklāmu no Daugavpils nepārspēs neviens." Tomēr muzikālais vēstījums iedvesmojis arī Nila Ušakova atbalstītājus un (it kā) Dānijā tapusi roķīga dziesmiņa par vīrišķīgo un iesirmo Rīgas mēru.

Sirmums vispār tagad, šķiet, ir "jaunais melnais". Ušakovs nosirmojis, Ķirsis nosirmojis, Bondars nosirmojis. Vai viņiem visiem ir viens frizieris?

To, ka grafiki vairs nav modē, parāda arī ekspertu un viedokļu līderu vidū valdošais sapīkums par izvēlētajām tēmām, ar kurām tiek parādītas sacensības par varu Rīgā. Ir Nils Ušakovs un "Saskaņa", kuri pirmie iesāka priekšvēlēšanu kampaņu, pēc iespējas ātrāk nobļaujoties, ka ir iedevuši bezmaksas labumus, bet tās labējās partijas grib nākt un tos atņemt. Gudrs gājiens, jo pārējiem atliek vien spēlēt pēc jau izkliegtajiem noteikumiem vai, piemēram, sekot Svetkas piemēram. Ja bez jokiem, es sākumā gaidīju, kā tad valdības partijas, kuras ik pa laikam norādījušas uz Rīgas domes nesaimniecisko politiku, argumentēs pret šiem labumiem. Taču, sākoties priekšvēlēšanu laikam, visi šie saprāta balss argumenti ir aizmirsti, un arī valdības un/vai labējās partijas ir pārņēmušas labumu došanas taktiku. Visiem visu! 100 eiro zālēm, bezmaksas pusdienas, bezmaksas sabiedriskais transports, bezmaksas veselības apdrošināšana pensionāriem, un pirms dažām dienām Latvijas Radio organizētajās debatēs, uz kurām tika aicinātas partijas, kam, visticamāk, nespīd iekļūšana Rīgas domē, tika solītas arī "sievu algas" no pašvaldību budžeta, jo bērnu dārziņā varot laist tikai sievietes, kuras grib tikt vaļā no sava bērna (idejas autors bija Roberts Klimovičs). No šiem dažiem piemēriem jūs redzat, ka deputātu kandidāti vismaz publiski demonstrē, ka viņi nesaprot, kāda ir atšķirība starp valsts un pašvaldību funkcijām.

Iedziļinoties dažādās politiskās komunikācijas teorijās, tostarp vēlēšanu komunikācijā, vairums teorētiķu norāda uz to, ka komunikācija notiek ap partijas ideoloģiju, pamatprogrammu, vērtībām u.tml. Es domāju, ka šī, lūk, ir sociālo zinātņu joma, kur Latvijā varētu rasties kāds grands (varbūt pat tā slavenā "Nokia"), jo klasiskās teorijas te neder. Ir jārada pašiem sava. Kuru interesē pamatvērtības? Svarīgi ir tas, ko grib vēlētājs. Partijas regulāri pasūta dažādus sabiedriskās domas pētījumus, lai cita starpā noskaidrotu arī to, ko no pašvaldības sagaida vēlētājs. Viena no aktuālākajām problēmām, ko šie pētījumi uzrāda, – pašvaldībai būtu jārisina arī veselības aprūpes problēmas. Tāpēc arī parādās veselības apdrošināšanas pensionāriem, 100 eiro pabalsti par zālēm un pat solījumi veidot pašvaldību aptiekas. Tikai tāds sīkums – tā atkal nav pašvaldības funkcija.

Ja programmas vairs nav būtiskas, var spēlēt uz skaistumu. Jau minētās dejas, dziesmas, koncertiņš Lucavsalā, sirmie mati. Var, protams, lepni paziņot, ka tas nav svarīgi, un, kā "Jaunā konservatīvā partija" Rīgā, runāt vienkāršu valodu – par zagļiem un silēm –, tomēr atsvaidzinošs šķita "Latvijas Reģionu apvienības" un "Latvijas attīstībai" Jūrmalas mēra kandidāta Gata Zamura videovēstījums ar ikonisko Raini peldkostīmā. Taču tas neļauj pilnībā aizmirst Zamura pārlieku nopietno atbildi uz slavenās komiķes Elīnas Kolātes jautājumu – vai viņš ir gatavs sēdēt cietumā? Politiķim humora izjūta ir vēl svarīgāka par matiem!

Ir jau daudz dažādu – pat skaistu – video. Tas šajā skumjajā laikā, kad reklāmas televīzijā ir aizliegtas, priecē un šķiet pozitīvi tas, ka industrijā ieplūst papildu nauda. Tiesa, man kā vēlētājam videoklipi datorā un telefonā nepatīk, jo visbiežāk es negribu, lai citi redz un dzird, ko es skatos. Kad bērns ir sadzirdējis, ka tev rokās ir telefons, tas kļūst pat bīstami. Ja reiz visi ir vienojušies dziesmā, ka programmas nav būtiskas, kur, piemēram, ir asprātīgi plakāti, bildes un komiksi?

Labā ziņa ir tāda – ja programmām nav nozīmes, savu sarakstu var izvēlēties pēc citiem kritērijiem. Nu, piemēram, dažādos virzienos ejošais skaistums (no iekšas vai no āras) vai arī draugu skaits sarakstā. Ir gan arī kopīga lieta, par kuru vienisprātis vismaz publiski ir visas partijas, – mājās palikt nedrīkst!

 

 

Sarmīte Kolāte

Sarmīte Kolāte ir sociāli aktīvs cilvēks. Interesē politika.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!