Klusums un kauns

Alīna raksta,ka viens no risinājumiem - t.i. vardarbīgas,liekulīgas,netaisnīgas sabiedrības pāraudzināšanā par labo sabiedrību, ir stiprināt dažādas kopienas, ģimenes utt.

Lūk, es domāju,ka svarīgāk un būtiskāk būtu,ja sabiedrība sarunātos. Manā sapratnē Latvijā tas apzināti - korumpēto,zaglīgo politiķu, veco čekistu un jauno sorostitu dēļ, tiek kavēts. Jo trulāka,sašķeltāka sabiedrība,jo to vieglāk aplaupīt. Nu sorosisti levits un ruduša tagad ir varas spicē. Nu kur viņu demokrātijas darbi? Kur? Tik rīda tautas, tirgo amatus un ietekmi, viņu vārdi nesakrīt ar darbiem.

Ltv1 viena tīna vien gandrīz, pusmiljonu notrieca. Un kāpēc nē,ja nav ne sabiedriskas, ne reliģiskas, ne citas kopienas,kura pieprasītu normālu, sabiedrību izglītojošu saturu TV. Tā vietā debilizējošs, manipulējošs saturs.

Piekrītu tam,ka mēs kā sabiedrība , visa Rietumu civilizācija virzamies uz Tumšajiem laikiem.

Un vēl es domāju,ka liela daļa no šī uz elli ceļa bruģētājiem ir vienkārši cilvēcīgi alkatīgi, egoistiski, negodīgi. Ja viņiem būtu pašiem savas idejas par velti,nevis par Sorosa naudu jāaizstāv, nu ....

Nu labi. Miers ar jums un mums.
Mana apņemšanās ir vairs nerakstīt komentārus
Bet vai tas izdosies, nezinu. Centīšos,bet nesolu.

Un redz - 15.decembra kasjauns.lv ir raksts kā lezbiešu pārī mātes draudzene nosit viņas bērnu. Bērna tēvs un citi radi jau sen ziņojuši iestādēm,ka to bērnu sit. Bet tās dāmas atrunājušās,ka viņas apvaino homofobi. Un bērnu nosita.
Ar to gribu teikt,ka viss ir sarežģītāk kā paredz Stambulas konvencija- proti - atcelsim dzimtes un izzudīs vardarbība.

Un vēl -no Pārupa cietusī dāma apgalvo,ka viņš - Pārups arī nicinājis Kates ģimeni. Tad atkal tā sociālā nots.

Un vēl- lasu un brīnos un nespēju noticēt,ka Latvijā sievietes par to pašu darbu ,ko vīrieši dara tiek apmaksātas mazāk.
Lūdzu satori.lv - nosauciet nozares, profesijas varbūt pat uzņēmumus,kur tas notiek. Jo es līdz savam apvārsnim un cauri saviem dzīves gadiem neko tādu neesmu piefiksējusi.

Mums grib iestāstīt,ka padarot vīriešus par nekatro dzimti, iznīcinot tradicionālo ģimeni - cilvēcei sāksies zelta laikmets. Konkrēti es tam neticu.
Tā čekisti ar pistoli pie deniņiem lika ticēt darbļaužu vadošai lomai,tā tagad ES strauji padziļinoties soc. nevienlīdzībai spiež mūs ticēt,ka dzimumu atcelšana, majoritātes iekļaušana minoritātes pasaulē aizvedīs mūs uz laimes zemi.
Nu ne taču.

Un Pārupam jau nu sods jāsaņem,bet bez čekistu laiku paraugprāvām. Lai tiesu sistēma saņemas ...bet nu tas gan laikam naivi gribēts

Uzaugu ģimenē, kur pieredzēju visa veida varmācību- psiholoģisko, fizisko un seksuālo. Bet, tiklīdz biju apzinātā vecumā, meklēju veidus, kā darīt galu vīrieša despotismam ģimenē, un nevarēju saprast, kā mamma varēja būt tik gļēva un ļaut, lai ar sevi tā apietas.
Savā pieaugušajā dzīvē neesmu ne uz sekundi pieļāvusi, ka pret mani varētu izturēties vardarbīgi. Tas ir pašcieņas jautājums. Nedrīkst ļaut kāpt uz galvas, tas prasa emocionālu briedumu un situācijas, otra cilvēka izjušanu. Ja vīrietis iedomātos kaut kādā veidā mani apzināti aizskart, dabūtu pa olām vai nu tiešā, vai pārnestā nozīmē :)

Vai nav ironiski, ka vienā rindkopā ar apgalvojumu “mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā autovadītājs drīzāk nobrauks gājēju, nekā piebremzēs” turpat seko moralizēšana “diskursam, kuru pienāktos veidot ar ķirurga vai juveliera uzmanīgo precizitāti, mēdz pārbraukt pāri ar traktora iejūtību”?

Vai Satori visiem rakstiem šāda līmeņa komentāri seko? Paldies autorei un ceru, ka dzīvē ir pietiekoši daudz atbalsta vārdu un plecu, lai nobalansētu troļļu un skeptiķu nievāšanu komentāru sekcijā. 

Es iesaku izlasīt punctummagazine.lv Katrīnas Rudzītes rakstu Feminisms ir domāts visiem.
Atkal tā reize,kad kāds cits ļoti precīzi ir formulējis un uzrakstījis manas domas.

Ja jau autore savu personīgo pieredzi vispārina kā statistiku par vīriešiem, tad atļaušos atgādināt sociālo zinātņu pētījumus par diviem vispārīgiem riska faktoriem šādām ieilgušām toksiskām attiecībām: 1. tēva loma bērna sociālemocionālajā attīstībā; 2. kopdzīves riski.
Pietiekami labs (ne obligāti ideāls) tētis attiecībās ar māti sniedz zēnam pirmo priekšstatu, kādas ir cieņpilnas attiecības ar pretējo dzimumu, kā normālā veidā risināt konfliktus, kā vīrietim novadīt agresiju veselīgā veidā utt. Meitas, kas ir drošās, atbalstošās un sarunām atvērtās attiecībās ar saviem tēviem, ar mazāku varbūtību uzsāks pāragru dzimumdzīvi, paliks stāvoklī tīņu gados. Viņas biežāk veido emocionāli piepildītas un dziļas attiecības ar vīriešiem. Studiju gados šīs meitas daudz biežāk savos boifrendos meklē emocionālo atbalstu un mierinājumu, bet ar mazāku varbūtību pierunājamas uz seksu.
Par tēvu iesaisti/neiesaisti apspriesto indivīdu agrīnajā dzīvē nevaru spriest, bet, ja situāciju vispārina, un to tagad mediji arī dara, tad ir jārunā par konkrētiem riska faktoriem, ko sociālās un citas zinātnes ir jau identificējušas. Un nevajag pūst miglu, ka galvenā problēma ir sabiedrība, kas tolerē vardarbību. Jā, tā varētu būt problēma, bet daudz lielāka nozīme ir tam, kas notiek ģimenēs, no kurām nāks jauni upuri un jaunas varmākas.
Dzīvošana kopā nelaulātībā ir papildus risks, tostarp lielāks risks piedzīvot vardarbību no partnera puses. Kā vecāks es sirsnīgi iesaku izlasīt sociālās zinātnēs balstītos ieteikumus jauniešiem (trīs ar pus lpp): https://ifstudies.org/ifs-admin/resources/education/how-to-lower-your-risk-of-divorce-advice-to-singles-family-studiesfamily-studies.pdf

Es domāju,ka būs tikai sliktāk- varmāku kļūs vairāk un varmācība - nežēlīgāka.

Lasu,kā Latvijas valsts izlēmusi "risināt" Naukšēnu bērnu problēmu- ieviešot fleksiblāku sodu sistēmu. Man to izlasot uznāca tāds bezceris,ka nezināju kur likties. Nopirkt pudeli vīna vai paku ar zefīriem un aizmirsties?

Pieskatīju paziņu bērnus un LTV7 kopā skatamies dok. filmu par pingvīniem. Tajā sorosistiski politkorektā stilā pingvīnēna mamma tiek devēta par partneri. Atkal satraucos - tātad tie mazie cilvēciņi,kuri sēž ap mani saspiedušies, augs pasaulē bez mammām un tētiem. Būs partneri un partneri. Nē, manu mammu neviens cits kā Debess man vairs nevar atņemt,bet goda vārds, palika aukstskā Antarktīdā, klausoties,ka dzīvību pasaulē laiž partnere. Ka mammas vārds nu izskaužams,jo ....

Vai santa.lv lasu,ka arī Latvijā vēl pubertāti " nepabeiguši" bērni jau drīkst mainīt un maina dzimumus. Ka esot pat tā,ka viens otrs jau mainās atpakaļ uz iepriekšējo dzimumu un tad domās,kurš tomēr derēs labāk.

Starp citu, A.Kalnozola Oskara prototips manā dzimtajā pusē notiesāts un ielikts cietumā par izvarošanu. Kopš viņa mamma nomira, nav kas viņu aizstāv un tā laikam ir tikai normāla lietu kārtība tādā sabiedrībā kā mēs.

Nu vēl šausmas uzdzen ,ka mākslas brīvības vārdā likumīga kļūst pedofīlija. Jācer ,ka paspēšu nomirt,pirms brīvības vārdā tievās vecenītes kaltēs pulveriem,bet resnās vārīs ziepēs.
Tikko lilit izlasīju citātu no Auziņas debijas romāna-joks par kārtī izkārtām apakšbiksēm. Esot ģeniāls romāns, bet man vairs to nesaprast.

Ko darīt?
Nezinu. Iespējams,ka jālegalizē tās narkotikas,lai var likumam atbilstoši aizmirsties un nedomāt.

Paldies! Mani Jūsu raksti iedvesmo. Lai Jums skaista diena!!!

Tiešām kauns, ka šāda raksta ietvaros tiek klusēts, un notikušais tiek apzīmēts ar eifēmismu "apstrādājis dzīvesbiedrs".

Varbūt vajadzēja izmantot iespēju un pateikt skaļi to, kas izrādās daudziem ir bijis zināms jau daudzus gadus - ka Tomass Pārups sit savas meitenes?

Varonim ir vārds. Tas ir Tomass pārups. Izrādās, kliķe jau gadiem zinājusi, ka viņš klapē meitenes. Interesanta tā pasaule.

ņemot, ka lielākā daļa sabiedrības ir uzaugusi disfunkcionālās ģimenēs, katram sev būtu jānosprauž robežas, kas ir pieļaujams un kas nav pieļaujams attiecībās gan darbā, gan ar partneri utml. jebkuras attiecības, kas pārkāpj robežu, ir jāpātrauc bez domāšanas. 50% partneri ir bijuši vardarbīgi, tā nav sagadīšanās, bet neapzināta izvēle diemžēl.

Sveicināti. Vai ignorēšana un solījumu nepildīšana arī pieskaitāma pie agresijas??????? ko ar to iesākt? Paldies.