Par Arvo Perta "Für Alina".
Tajā naktī, pirms uzsniga pirmais sniegs, bija kluss. Tikai centra virzienā aiztrauca ātrās palīdzības mašīna. No rīta viss jau bija balts. Ejot uz jūru, vēroju piesnigušo ainavu, kas pēkšņi bija apsegusi visu lieko. Sniegā pamanīju sakritušos priežu čiekurus un atcerējos Arvo Pertu un viņa partitūru "Für Alina", kuru nesen biju pētījis un nodomājis, cik pieticīgi šie mazie punkti, kas izvietoti uz nošu līnijām.
"Für Alina" Perts sarakstīja 1976. gada ziemā. Tas bija skaņdarbs, kas pārtrauca viņa radošo klusumu un bija veltījums drauga meitai un viņas mātei. Meitene kopā ar tēvu bija pametusi Padomju Savienību un māti satika reti. Kompozīcija bija ne tikai mierinājums skumstošajai mātei, bet arī būtisks pagrieziens Perta radošajā ceļā. Tā atvēra jaunu lapaspusi 20. gs. mūzikā.
Šo laiku komponists atceras kā lūzuma punktu, kā avota atrašanu pēc vairākus gadus ilgušā radošā izsīkuma. Viņš bija zaudējis interesi par laikmetīgā avangarda mūzikas valodu un tās konfliktiem. Izrādījās, ka dzīves mērķi ir daudz vienkāršāki un pieticīgāki. Nostāties uz savām kājām. Atrast muzikālo valodu, ar kuru gribētos dzīvot. Salu, kur varētu būt mierā ar sevi un uzsākt sarunu. Perta atskaites punkts vairs nebija komponista Arnolda Šēnberga partitūras, bet drīzāk Atona kalna pareizticīgā mūka Siluāna teksti.
Kādā grāmatu antikvariātā Perts nejauši esot izdzirdējis gregoriāņu dziedājumu fragmentu. Tas bija tīrs, vienkāršs, reljefs. Vēlāk komponists bieži atkārtos, ka tajā brīdī viņš sapratis – šajā muzikālajā domāšanā ir viņa patiesība. Perts sāka šos dziedājumus studēt. Gadiem pētījis tekstus, grozījis partitūras, spēlējis un dziedājis, tomēr nekas nav palīdzējis. Nav bijis nekādas kustības. Tā bija svešvaloda no nezināmas zemes. Stundām viņš esot sēdējis pie klavierēm un komponējis bezgalīgas melodiskas variācijas lūgšanai – "Kungs Jēzu Kristu, Dieva Dēls, apžēlojies par mani grēcinieku". Tās bija skaņas, kuras ne uz ko nepretendēja. Tās nebija paredzēts izpildīt koncertā, tām neaplaudēja, un autors nevarēja klanīties. Tas bija kā no jauna mācīties elpot.
Gregoriāņu dziedājumi atklāja noslēpumu, kas apslēpts divu vai triju nošu kombinācijā. Izrādījās, ka nepieciešama pati vienkāršākā muzikālā līnija, kurā dzīvot un elpot. Tad arī piedzima "Für Alina" un Perta radošā vizītkarte tintinnabuli. Tā ir atsauce uz zvaniņu skaņām. Balsu salikums no diatoniskās gammas notīm, ko veido divas komponentes – melodiska balss un akompanējošā balss. Melodiskā līnija var klejot, bet to vienmēr balsta pavadošā trīsskaņa balss. Haoss un kārtība. Sāpes un piedošana. Vientulība un mīlestība. Oriģinalitāte un atrašanās priekšplānā šajā mūzikā nav tik svarīga. Būtisks ir intonēšanas veids – tajā katra skaņa un tonis iegūst īpašu svaru.
Perts rīkojās kā radikāls modernists, viņš reducēja savas jaunības muzikālo valodu. Centās atbrīvoties no 20. gs. avangarda uzslāņojumiem un pagriezt laiku atpakaļ. Vienbalsīgais gregoriāņu dziedājums bija avots Rietumu polifonijai un agrīnās renesanses mūzikai. Perts rūpīgi studēja arī seno kordziedāšanas manieri, Notre Damme viduslaiku skolas komponistus Leonīnu un Perotīnu. Nesen komponists Georgs Pelēcis teica, ka Perts dvēselē tomēr palicis avangardists. Patiesībā aiz šīs šķietamās vienkāršības slēpjas rūpīgi lolota, konceptuāla un matemātiski precīza domāšana. Perta muzikālo rokrakstu veido tradicionālā tonalitāte un atjaunotnes žests. Mūzika, ko uztver kā senu, bet sakomponēt var tikai šodien.
Perts vairākkārt minējis, ka daži mūziķi, ieraugot "Für Alina" partitūru, ir nopūtušies – kur šeit ir mūzika? Lai arī šī mūzika prasa augstu profesionalitāti, to nevar apmānīt ar virtuozitāti. Notis nav pjedestāls mūziķa varēšanai. Drīzāk solis nezināmā iekšējā teritorijā. Vairāki mūziķi ir teikuši, ka, izpildot Perta skaņdarbus, viņi uz skatuves sajutušies kaili. Tas ir kā iet pa piesnigušu lauku, kurā viss ir apslēpts un koordinātas jāmeklē pašam sevī – kur un kāpēc iet tālāk?
Šovakar vēlreiz uzmeklēju "Für Alina" partitūru. Patiešām. Tādi atturīgi punktiņi uz baltas lapas.
Avoti
Pärt, Arvo. Für Alina. Für Klavier. Wien: Universal Edition, 2012.
Pärt, Arvo. Alina. ECM, 1999.
Pärt, Arvo. Musica Selecta. ECM, 2015.
Pärt, Arvo. The Cambridge Companion. Edited by A.Shenton. Cambridge Press, 2012.
Pärt, Arvo. In Conversation. London: Dalkey Archive Press, 2010.
Bouteneff, P. Arvo Pärt: Out of Silence. St. Vladimir's Seminary Press, 2015.
Hillier, P. Oxford studies of Composers. Arvo Pärt. Oxford, 1997.
Forestal, J. A Poet from North. Berklee College of Music, 2012.
Pärt, Arvo. Documentary. 24 Preludes for A Fugue. Dorian Supin, 2002.
Pärt, Arvo. And Then Came the Evening and the Morning. Documentary, 1990.
Пярт, Арво. Даже если я всё потеряю (Arvo Pärt — Isegi kui ma kõik kaotan) Documentary, 2015. Sofronijs (Saharovs), arhimandrīts. Sirdsskaidrais Siluāns. Labā vēsts, 1998.
0