Kadrs no filmas "Pauls un Paula"
 
Aktualitātes
27.12.2019

Kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt" pievērsīsies varas spēlēm

Komentē
0
Saglabā

8. janvārī ar režisora Kostas Gavrasa filmas "Z" seansu, ko ievadīs režisora un kino teorētiķa Jāņa Putniņa stāstījums, "Splendid Palace" sāksies ikgadējais kinolektorijs "Tas, ko tu nedrīksti nezināt".

Šoreiz kinolektorijs sešu filmu seansu, lekciju un citu notikumu formātā pētīs varas attiecības uz ekrāna un ārpus tā. "Tās ir attiecības, kas rodas, atspoguļojot konkrēta laika un telpas politiskās norises un to ietekmi uz vienkāršo cilvēku dzīvi," raksta pasākuma rīkotāji. "Tā ir kontrole pār cilvēku pašnoteikšanās brīvību – viņu ķermeņu autonomiju un tiesībām uz brīvu izvēli. Un arī attiecības ar varu, kas risinās, uzņemot kino. Kas notiek, kad sākotnēji atļauta filma pēc uzņemšanas vairs neatbilst tam, kas no tās ir gaidīts? Aizliegt? Rādīt? Parādīt un tad noņemt no ekrāniem? Šīs attiecības nekad nav vienkāršas, tāpēc arī šogad aicinām pievienoties, lai skatītos un domātu par kino ietekmi uz procesiem sabiedrībā."

Kinolektorija ietvaros būs skatāmas sešas filmas, ko ievadīs dažādu kinoprofesionāļu stāstījumi. Kinolektorija ietvaros trīs mēnešu garumā būs skatāmas tādas filmas kā Kostas-Gavrā "Z", Roja Andersona "Zviedru mīlas stāsts", Rolanda Kalniņa "Akmens un šķembas" ("Es visu atceros, Ričard!") un citas.

Programma:

8.01. plkst. 19:00
"Z" (Z), rež. Kosta-Gavrā, 1969, Francija, Alžīrija, 127 min
Lektors: režisors un kino teorētiķis Jānis Putniņš.

Politisks trilleris, asa sižeta spriedzes filma un vēsturisks eposs – "Z" varētu raksturot ar visiem šiem terminiem. Pēc iznākšanas uz ekrāniem filma elektrizēja Rietumu pasauli, kas 60. gadu beigās bija uz nemitīgas revolūcijas viļņa. Tās jauda, meklējot patiesību, joprojām nav zudusi.

Filmas skatītājs tiek ievests nemitīgi mainīgā notikumu virpulī, kas raksturo 60. gadu Grieķiju, apzināti saistot tajā redzamo notikumu un personu attēlojumu ar šī laika realitāti. Jauna un daudzsološa opozīcijas politiķa atentāts piesaista nekorumpēto spēku uzmanību, un izmeklētājs, sekojot patiesībai, atklāj asinis stindzinošu sazvērestību valdības augstākajā līmenī.

Filma nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai "Oskars" gan kā gada labākā filma, gan kā labākā ārzemju filma – šāds novērtējums ir reti sastopams.

22.01. plkst. 19:00
"Akmens un šķembas" ("Es visu atceros, Ričard!"), rež. Rolands Kalniņš, 1966, Latvija, 83 min
Restaurētās versijas pirmizrāde (filmu restaurējusi studija "Lokomotīve").
Lektore: Latvijas Universitātes pētniece Aija Rozenšteine.

Trīs draugi – Jānis, Ričards un Zigis – Otrā pasaules kara laikā tiek iesaukti karot latviešu leģionā. Viņu cīņas vieta – Volhovas purvi Novgorodas apgabalā Krievijā. Kara realitāte ir skarba, un Zigis iet bojā. Ričards pēc kara dodas uz ārzemēm, bet Jānis atgriežas Latvijā un veido dzīvi, kas neatgādinātu par kara šausmām. Tas izdodas tikai līdz brīdim, kad Rīgā atgriežas Ričards.

"Akmens un šķembas" ir viena no divām Rolanda Kalniņa plaukta filmām: tā tika izrādīta ļoti īsu brīdi 1966. gadā un pēc tam plašāku publiku sasniedza vien Atmodas laikā. 2019. gadā filma ir restaurēta, ļaujot pilnībā novērtēt tās eksplozīvo spēku.

5.02. plkst. 19:00
"Rūpīgi novēroti vilcieni" (Ostře sledované vlaky), rež. Jirži Mencels, 1966, Čehoslovākija, 92 min
Lektore: kinokritiķe Dita Rietuma.

Milošs ir jauns vīrietis, kurš nāk no savādnieku ģimenes. Uzsākot darbu vilcienu stacijā, viņš tiek ierauts stacijas dzīves dažādajās izpausmēs, attiecību līkločos un varas spēlēs. Notiek Otrais pasaules karš, Čehoslovākija ir nacistu pakļautībā, un stacijā regulāri redzami ne tikai nacistu varasvīri, bet arī pretošanās kustības pārstāvji, kuriem katram ir savi plāni. Bet dzīve rit savu gaitu, cilvēki iemīlas, strīdas, viļas un smejas, un arī vilcieni turpina kursēt, par spīti visam.

Viena no labāk zināmajām čehu "jaunā viļņa" filmām. Saņēmusi Amerikas Kinoakadēmijas balvu "Oskars" kā labākā ārzemju filma 1968. gadā.

20.02. plkst. 19:00
"Marķīze fon O…" (La Marquise d’O), rež. Ēriks Romērs, 1976, Francija, Rietumvācija, 102 min
Lektors: 18. gadsimta pētnieks Deniss Hanovs.

Marķīze ir atraitne ar diviem bērniem un dzīvo pilī pie saviem dižciltīgajiem vecākiem. Kādā brīdī viņa saprot, ka gaida bērnu. Kas ir bērna tēvs, nav zināms nevienam, ieskaitot pašu marķīzi, tomēr neviens viņai netic. Filmas notikumi liek neticībā izplest acis, jūtot līdzi pārpasaulīgi šķīstajai sievietei, bet vienlaikus liek domāt par to, kā tiek īstenota kontrole pār cilvēka ķermeni. Tas viss norisinās vidē, kas ir ne tikai ārkārtīgi skaista, bet arī apzināti izsauc asociācijas ar reliģiskiem simboliem.

Ēriks Romērs bija viens no franču jaunā viļņa ilggadējiem režisoriem, kura darbi visu viņa karjeras laiku saglabāja stilistisku vienotību un autora rokrakstu. "Marķīze fon O" 1976. gadā saņēma Kannu kinofestivāla žūrijas "Grand Prix".

4.03. plkst. 19:00
"Zviedru mīlas stāsts" (En kärlekshistoria), rež. Rojs Andersons, 1970, Zviedrija, 115 min
Lektore: kinokritiķe Daira Āboliņa.

Zviedru režisora Roja Andersona pilnmetrāžas debijas filma par diviem jauniem cilvēkiem, kuri iemīlas viens otrā, kamēr pieaugušie viņiem apkārt kļūst arvien garlaicīgāki un arvien pieaugušāki. Filmas vizuālais stils un krāsu lietojums jau skaidri ieskicē režisora spēju caur ikdienišķām situācijām atklāt cilvēcīgo un arī jocīgo katrā situācijā.
Filmas tapšanu ir iedvesmojis čehu "jaunais vilnis".

18.03. plkst. 19:00
"Pauls un Paula" (Die Legende von Paul und Paula), rež. Hainers Karovs, 1973, Austrumvācija, 105 min
Lektors: kino teorētiķis Viktors Freibergs.

Pauls un Paula dzīvo Austrumberlīnē 70. gadu sākumā. Viņi abi izveido attiecības ar citiem cilvēkiem, viņiem ir bērni, un abi savās attiecībās ir vairāk vai mazāk nelaimīgi. Kad Pauls un Paula iepazīstas, viņi uzsāk romānu, tomēr šādas attiecības Paulu neapmierina, bet Pauls viņai neko vairāk par mīļākās statusu nav gatavs dot. Filmas laikā viņi gan satuvinās, gan attālinās, radot spēcīgu un neparastu mīlas stāstu, kas ieskicē austrumbloku un šī perioda kino pavisam citās, daudz spilgtākās krāsās.

"Pauls un Paula" esot vācu politiķes Angelas Merkeles mīļākā filma. Lai gan filmas attiecības ar varu bija sarežģītas, tā ir arī viens no Austrumvācijas filmu studijas DEFA lielākajiem hitiem 70. gados.

Programmu veido LKA Rīgas Kino muzejs ar kinoteātra "Splendid Palace" atbalstu. Vairāk informācijas Rīgas Kinomuzeja mājaslapā.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!