No 4. septembra līdz 1. novembrim "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā notiks starptautiska izstāde "Nervozā gara faktūra", kurā piedalīsies mākslinieki no Latvijas, Lielbritānijas, Kanādas un ASV.
Kā raksta izstādes rīkotāji, "Nervozā gara faktūra" ir veltījums nemiera garam tā dēvētajā "post-optiskajā" laikmetā: "Šis gars, lai arī lielā mērā ietver nostalģiju pēc pirms-tehnoloģiju ēras ar tajā valdošajiem reiviem un deju grīdām, pieaugoši izpaužas kā noteiktas uzvedības modelis, kādu indivīds izspēlē uz šodienas realitātes fona. Visuzskatāmāk tas parādās momentā, kad tas sāk "māt atpakaļ mašīnai". Brīvu analoģiju un sakarību meklējumu vadīta, izstāde pievēršas ar mediju rīku starpniecību uzrunātai garu pasaulei, novērošanas un monitoringa stratēģijām un pilsētā ieslēgtās sabiedrības fiziskās un garīgās veselības kvalitātes apcerei."
Izstādes nosaukums aizņemts no latviešu izcelsmes krievu mākslinieka un teorētiķa Voldemāra Matveja (1877–1914) darba "Faktūra" (1914). "Pāreja uz virsmas un tekstūras lomu aplūkošanu šodienas mākslā ir cieši saistīta ar pieaugošo neuzticību redzes maņai un ar tās piesārņojumu jeb, sekojot Matvejam, "trokšņa klātbūtne" slēpjas darba atsevišķo materiālo elementu autonomijā – faktūra ir nevis to vienotībā, bet gan to kakofonijā," skaidro izstādes rīkotāji.
Izstādes faktūra atklāsies caur Voldemāra Matveja uzņemtajām Ziemeļāzijas tautu rituālo gara figūru –"primitīvu" un vienlaikus tik izteiksmīgu – fotogrāfijām (1913) no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma; Ievas Rubezes (dz. 1977) videoterapeitiskā kinoseansa "Zāles" (2000) ar dažādu Latvijas burvju-dziednieku, "problēmu konsultantu" un "kaktu dakteru" performancēm baltā trokšņa pavadībā; Merlina Kārpentera (dz. 1967) "Paint-It-Yourself" otro – Rīgas versiju, kas ierosina, ka gleznošanas spriedze jūtama jau tad, kad viss, kas redzams, ir vien astoņi gruntēti audekli un telpas vidū izvietota kaste, pilna ar lietošanai nepieejamām eļļas krāsu tūbām; Lī Ledara (dz. 1976) gandrīz 60 minūšu garu cilpveida filmu "Vokzal" (2016), kas veic apslēptas sociālās dinamikas kartēšanu, fiksējot banālu, tomēr reizē sarežģītu triju Maskavas vilcienu staciju tranzīta horeogrāfiju; 0.0.01.0.0 (dz. 1999) veidoto vietai piesaistīto, nepārtrauktas rokas/ķermeņa kustības jeb graffitti fitness rezultātā radīto žestu pret cenzūru, to tālāk cenzējot; Elzas Sīles (1989) ar krāsu noklātām metāliskas sienas un grīdas vienībām, kas darbojas kā psiho-telpisko tipoloģiju plūsmas kartējums; uz traumatiskas personiskas pieredzes Parīzes teroristu uzbrukumos 2015. gadā balstīto Vanesas Gravenoras (dz. 1992) video "Es/Mana lode" (2016), kas dziesmas "The Sound of Silence" garumā un caur absurdi vēsturisku skatpunktu izseko uzbrukuma ilgumam, kā arī lodei, kas trāpīja; ar multidisciplināru pieeju future-pop identitātei un performances mākslai ar post-cilvēka šķautni zināmās bioniskās pop-mākslinieces Viktorijas Modestas (dz. 1988) fotogrāfiju no "Counterflow" (2016) kampaņas, kuru pavada autores uzsaukums atbrīvoties no pagātnes aizspriedumiem pilnībā mainīgas identitātes virzienā; Aleksandras Samuļenkovas (dz.1986) tipogrāfiska risinājuma gudri ekstravagantā un "raganiskā" burtveidolā Zangezi sagatavotās kuratores esejas (latviešu, krievu un angļu valodā) pārnesei uz sienas un Džeimsa Bridla (dz. 1980) video "Mans prieks zvaigžņotajā naktī" (2018), kas zagšanas slavināšanai veltīta sena angļu meldiņa un ierakstu no ciparu stacijām pavadībā uzņemts Akriori – apvienotā Lielbritānijas un ASV gaisa spēku bāzē ārpus horizonta novērošanai un globālās izlūkošanas datu vākšanai un vienlaicīgi – lielo flamingo sezonālajā mājvietā. Izstādē ietverts arī seminālais izdevums "Daiļrades principi plastiskās mākslās. Faktūra" (1914) no Zuzānu kolekcijas.
Izstādes kuratore ir Zane Onckule. Izstāde būs apskatāma no otrdienas līdz svētdienai 12.00–18.00, pirmdienās – slēgts.
0