Katru reizi, krievu kultūra

Raksts acīmredzami nav domāts komentēšanai. Autore vēlas tikai piekrišanu. Taču man visu šo laiku nāk prātā domas par to, ka pēc diviem pasaules kariem neviens nekad nav noliedzis diženo vācu kultūru. Un pēc Japānai uzmestās atombumbas ne tikai lielā amerikāņu kultūra nav noniecināta, arī neviens amerikānis nav nolādēts. Par jaunākiem laikiem un citām valstīm un valdībām, kas ik pa brīžam kādu bombardē un šauj, es vispār nerunāju.

reiz

Un to visu rezi piedzīvoja arī Latvija. Manu vecotēvu krievi nošāva ar lodi pakausī. 21. gadsimta Krievija varaskārē un vardarbībā ne ar ko neatšķiras no 20. gadsimta Padomju Savienības.

Olenas vārdi ir kā uguns,kas nodedzina visu lieko atsājot tikai patieso un īsto.

Austra: "Gribu teikt, ka visiem ir vieta civilizētā pasaulē."
Dies' pas', ja es pie Jums aizietu ciemos un sāktu čurāt stūrī - es patiešām gribētu redzēt, kā izskatītos "mana vieta" Jūsu "civilizētajā pasaulē," un tas būtu tikai piečurāts istabas stūris, nevis sadistiski nogalināti cilvēki.
Atkāpjoties no hiperbolizētiem piemēriem: es esmu noguris no retorikas "nē, nu, visi jau nešāva, daži jau ir labi, un mēs jau tā nemaz nedomājām". 
Jā. Katrs Krievijas iedzīvotājs, kas ir atbalstījis valdošo režīmu Krievijā vai kaut bijis mierā ar to, ir personīgi atbildīgs par okupantu paveikto Ukrainā. Bērnu asinis ir uz viņu rokām un sejām, viņu drēbes smird pēc degušas cilvēka miesas, un nekāda kuļtura to nenomazgās. Ir iedzīvotāji, kuri nav cēlušies pret režīmu, jo viņi ir baidījušies no represijām, un šos cilvēkus es saprotu. Ir daudzi izbraukušie, kas ir patiesi disidenti, jo viņu dzīvību, brīvību un veselību ir apdraudējis režīms. BET!, ir pietiekami daudz tādu, kam sankciju dēļ drusku tika iedragāts viņu priviliģētais dzīvesveids, tāpēc šobrīd viņi ir disidējušies uz "kūrortvalstīm," joprojām lolojot lielkrieviskus ideālus, un pret tādiem - ne kripatiņas cieņas.
Es nevaru runāt autores vārdā, bet, ja es saprotu, ko viņa grib pateikt, tad ne jau kultūrā ir vaina; vaina ir mēģinājumos attaisnoties ar argumentiem: "jā, mēs drusku šāvām un izvarojām, bet mums ir balets arī, un tāpēc zvērības NESKAITĀS, un mēs vispār esam jauki un pūkaini, kad neslimojam."
Un nekas no šī nebūtu tiesa, un visas šīs emocijas būtu novirzītas produktīvākā gultnē, ja tik viens sadistisks vecis un 121 miljons viņa atbalstītāju nebūtu izdomājuši uzspēlēt "caros un ukraiņos" 21.gs. pirmajā pusē.

Es pati esmu 100% emociju cilvēks un laikam tieši tāpēc šī raksta emocijas tomēr ir par daudz.
Manas dzimtas labklājību nopostīja krievu okupanti, visas represijas pret mūsu dzimtas cilvēkiem tomēr ir drausmīgas, tomēr tāpēc es nedomāju,ka visi krievi ir slepkavas.
Nedomāju,ka šāva un izvaroja tie,kuri uzauguši un dzīvo kulturālā vidē.
Jautājums, diskusija drīzāk varētu būt par valsts un visas sabuedrības atbildīdību par visu!!! cilvēku izglītošanu un noturēšanu kultūras orbītā.

Punctummagazine.lv pārsteigt nebeidz. Igos Šuvajevs kategoriski apgalvo, ka arī es esmu rašiste, slepkava un necilvēks,jo vairāk esmu to pusē,kuri uzskata,ka tradicionālās vērtības ir jāsaglabā. Saprotama lieta,ka nekā citādi kā kremļa ietekmi un izpausmi šādos apgalvojumos es nesaskatu, bet par to parunāt es tik un tā būtu gatava