Es iesāku rakstīt šo sleju ceturtdien, gribēdams pastāstīt, kā mums gāja "Satori" autoru nometnē, kura beidzās 21. augustā. Tā bija desmitā nometne pēc kārtas, tātad jubileja, veltīta baudas tēmai, un sešu dienu garumā es un vēl gandrīz 30 autori, pazuduši no telefona pārklājuma zonas Līču skolā, rakstījām un sarunājāmies. Sešas dienas ārpasaule īsti neeksistēja, bija tikai mūsu mazais mikrokosmoss.
Sleju man neizdevās pabeigt, jo tajā pašā vakarā minos uz brīnišķi jaudīgo un sāpīgo (lūk, bauda savijas ar sāpēm) ukraiņu folkgrupas "Dakhabrakha" koncertu Mežaparka estrādē. Kad nākamajā rītā pārlasīju uzrakstīto, sapratu, ka stāstīt par nometnes pieredzi ir tas pats, kas pateikt, ka katedrāle ir akmeņu kaudze ar krustu galā (neprecīzi citēju Karlosu Ruisu Safonu). Tāpēc par nometni nestāstīšu un nestāstīšu arī par "Dakhabrakha" koncertu. Bet ticiet, ka vērts ir nonākt kā vienā, tā otrā.
Lasot nometnes pieteikumus, es daudz domāju par savām attiecībām ar baudu, kas vienmēr bijušas nevienkāršas, un par to, ko man nozīmē bauda. Nonācu pie pārliecības, ka baudu saprotu kā mirklīgu un drošu pazušanu no sevis, tādu kā aizmiršanos, kas ļauj daudz ciešāk un vieglāk saslēgties ar vidi un cilvēkiem, starp kuriem atrodos. Sanāk, ka savos baudas mirkļos varbūt pat īsti nepiedalos, tāpēc arī par tiem tik grūti pastāstīt tieši.
Ja tomēr gribat uzklausīt aprautas frāzes par to, cik forši bija, vai labāk – dzirdēt, ko nometnē uzrakstījām, nāciet nākamsvētdien (11. septembrī) uz festivālu "Homo Novus", kur bijušajā "Casino Latvia", Kaļķu ielā 24, no pulksten 18.00 līdz 20.00 skanēs daļa no mūsu tekstiem. Ejiet arī uz citiem "Homo Novus" pasākumiem – ir sākusies Rīgas kultūras festivālu un mūsu rudens sezona.
Arī skatoties laika prognozi, ir skaidrs, ka vasara mūs rīt pametīs, un es no tās atvados bez rūgtuma, jo esmu pieredzējis gana daudz skaistu brīžu, kuros esmu izšķīdis savos draugos, dabā un kultūras pieredzē. Tāpēc gribu jūs ielūgt uz vēl vienu pasākumu – kopīgu vasaras izvadīšanu šonedēļ, 3. septembrī, kad Baltajā naktī, sākot jau no astoņiem vakarā, Viesturdārzā atvadīsimies no vasaras un mūsu parka kultūras programmas ar vēl vienu "Satori" tradīciju – Dzejas diskotēku. Šogad tēma ir jaunība, tāpēc uzvelciet dejojamos apavus un iepriekš labi izgulieties.
Pirms trim gadiem, kad sāku strādāt "Satori", sleju par nometni un septembrī gaidāmo rakstīja Henriks. Jocīgas sagadīšanās pēc viņš tajā piesauc "Dakhabrakha". Man patīk tradīcijas, tāpēc arī es beigšu ar dziesmu, kura skanēja nometnē. Un gaidāmajam rudenim par spīti – tādu, ko sauc "Pavasaris". Kā koncertā teica grupas mūziķis – tieši tas sekos Ukrainas uzvarai:
0