Ar bērniem
04.02.2013

Kas, pie velna, ir hobits?

Komentē
9

Ievads tiem, kas pilnīgi neko nezina par hobitiem

"Hobits" ir pasaku būtnes apzīmējums, ko izgudroja angļu rakstnieks Džons Ronalds Rūels Tolkīns, kurš 1937. gadā izdeva bērnu grāmatu ar šādu nosaukumu. Pasaules slavu hobiti ieguva pēc Tolkīna trīsdaļīgā fantāzijas žanra romāna "Gredzenu pavēlnieks" (sižetiski – "Hobita" turpinājuma) publicēšanas 1955. gadā. Hobiti ir cilvēkveidīgas būtnes, kam nepiemīt pārdabiskas spējas un kas dzīvo mitoloģiskā laikmetā un vietā – Viduszemē kopā ar citām pasaku tēlu rasēm: rūķiem, elfiem, milžiem, troļļiem, pūķiem, gobliniem, kā arī cilvēkiem. Izsmeļošs hobitu tautas apraksts (izcelšanās, izskats, paradumi u.tml.) sniegts "Gredzenu pavēlnieka" ievaddaļā, kur norādīts, ka hobiti ir īsa auguma (īsāki par rūķiem), ciena mierīgu dzīvi un kārtīgas maltītes. Latviski tulkots gan "Hobits" (1991), gan "Gredzenu pavēlnieks" (2002-2004). Angliski runājošajā pasaules daļā "Gredzenu pavēlnieks" ir kulta grāmata, ap kuru turpina augt neskaitāmu atsauču un fanu rakstītas blakusliteratūras gūzma. Globālā mērogā hobita jēdzienu aktualizēja Pītera Džeksona vērienīgā un daudziem "Oskariem" godalgotā fantāzijas filmu triloģija "Gredzenu pavēlnieks" (2001-2003). Ar šīm ziņām pietiks, lai pievērstos

ievadam tiem, kas šo to jau zina par hobitiem

Likumsakarīgā kārtā Pītera Džeksona režisētā filma "Hobits", kas pirmizrādi piedzīvoja 2012. gada nogalē, daudziem kinoskatītājiem bija gada gaidītākā filma. Pēc iznākšanas tā saņēmusi visai pretrunīgas atsauksmes – sākot no sajūsmas par aizraujošo sižetu un prasmīgi izmantotajiem trīsdimensiju vizuālajiem efektiem līdz rūdītu "Gredzenu pavēlnieka" fanu kritikai par specefektu dominēšanu pār stāstu, pārspīlētu butaforiskumu, kā arī pārāk brīvu grāmatas sižeta interpretāciju ar nolūku padarīt filmas intonāciju līdzīgāku "Gredzenu pavēlniekam". Man ļoti interesanta šķiet kopējā iezīme gan kritikai, gan atzinībai: abos gadījumos tā balstās pārsteiguma trūkumā. Filmas fani ir apmierināti, jo saņēmuši, ko vēlējušies (aizgrābjošu un episku "Gredzenu pavēlnieka" stila stāstu), filmas kritizētāji ir neapmierināti, jo nav guvuši atšķirīgu un pārsteidzošu Džeksona pieeju Tolkīna interpretācijai. Tādēļ vēlos šajā rakstā pievērsties nevis filmas "Hobits" analīzei, bet gan aplūkot hobita tēla traktējumu Džeksona filmā kā daļu no hobita vizuālo interpretāciju vēsturiskā kopuma; iespējams, tieši konteksts, no kā izplaucis aktuālais Džeksona hobits, sagādās ne vienu vien pārsteigumu.

Pirms- un pēcdžeksoniskais hobits

Pītera Džeksona interesei par Tolkīna atstāto literāro mantojumu paredzēts realizēties vismaz sešās filmās – bez četrām jau minētajām sagatavošanā atrodas vēl divi "Hobita" turpinājumi. Četru jau uzņemto filmu popularitāte ir tik milzīga, ka lielai daļai pasaules par hobita jēdzienu vizuālais priekšstats veidojas tieši no šīm filmām, nevis nepastarpināti – no Tolkīna grāmatas teksta vai, piemēram, tās ilustrācijām. Tādēļ saistībā ar vispārējo priekšstatu, kā izskatās hobits (proti, būtne, ko dzīvē neviens nav redzējis), būtu jānošķir divi virzieni: pirms- un pēcdžeksoniskais hobits. Pēcdžeksoniskais hobits ir apveltīts ar Mārtina Frīmena vai Elijas Vuda vaibstiem, kupliem matiem un zināmu vientiesību sejas pantos. Nenoliedzami pēcdžeksoniskā hobita pamatā ir ļoti sīka Tolkīna tekstu izpēte, daudzējādā ziņā šo tēlu visvairāk tuvinot Tolkīna aprakstiem (Džeksona hobitam, piemēram, ir iesmailas ausis, ko Tolkīns nav iekļāvis nevienā no hobitu aprakstiem grāmatās, taču norādījis kādā vēstulē izdevējam); tomēr uz to nevar paļauties pilnībā. Tā Džeksona hobits ir ar neproporcionāli apjomīgām pēdām, kas ir nevis Tolkīna, bet septiņdesmito gadu animācijas filmu "Hobits" un "Gredzenu pavēlnieks" ietekme – tur hobiti atveidoti ar lielām pēdām, kas pasvītro šo būtņu neparastumu; pats Tolkīns hobitu zīmējis ar mazām un proporcionālām pēdiņām.

Lai arī Pītera Džeksona filmas patlaban nosaka globālu vispārēju interpretāciju priekšstatam par to, kā izskatās hobits, ir kļūdaini iedomāties, ka tas ir vienīgais veids, kā hobits 65 gadu ilgajā vēsturē līdz Džeksona filmām ir ticis vizualizēts. Tolkīna literārais mantojums piedāvā daudz plašākas interpretācijas iespējas un līdz ar to arī interesantus vizualizācijas mēģinājumus. Pievērsīšos vairākām spilgtām pirmsdžeksoniskā hobita versijām kinematogrāfā.

Princeses Mikas izglābšanās ("The Hobbit", 1966)

Daudzi zvērināti tolkīnisti 2012. gadā bija spiesti meklēt sirdszāles, vietnē Youtube uzduroties pirmoreiz publicētai "Hobita" animācijas filmas versijai, kas veidota 1966. gadā un līdz ar to ir pasaulē pirmais "Hobita" pārcēlums kinovalodā, taču publikas vērtējumam nodota tikai tagad. Režisora Džīna Daiča un čehu animatoru veidotā filmiņa ir sava veida kopīraiteru šedevrs: tās divpadsmit halucinogēnajās minūtēs izdevies ietilpināt visu grāmatas ceļojumu, ieskaitot pūķa nogalināšanu, tiesa, atmetot gandrīz visu, kas varētu liecināt par oriģināldarba piederību Tolkīnam. Ceļojumu kopā ar hobitu Bilbo mazā grupiņā veic militāri tērpies rūķis, kam piešķirta ģenerāļa pakāpe, kā arī ar Tolkīna pasauli absolūti nesaistīts tēls – princese Mika Milovana. Viņi sastop arī Gollumu, kas atgādina ērces un vardes krustojumu, un visbeidzot nošauj pūķi Slegu ar Patiešām Lielu Loku. Laimīgajās beigās hobits apprec princesi. Šī ārprātīgā un jautrā interpretācija, kur hobits Bilbo vizualizēts kā slaiks, jautrs un ņiprs puišelis, tik grandiozi pirmavotu atļāvās sagrozīt tāpēc, ka filmas sākotnējā iecere tika negaidot atcelta – producentam izdevīgāk bija filmas ražošanas tiesības pārdot atpakaļ Tolkīna mantiniekiem, tā vietā mēneša laikā izgatavojot ātru versiju "atvilktnei", un pēc filmas atrādīšanas apmēram sešiem skatītājiem šī humoreska uz daudziem gadiem tika noslēpta producenta arhīvā.

Flegmatiskais apaļvaidzis ("The Hobbit",1977)

Pirmais nopietnais mēģinājums no populārās grāmatas izveidot stāstu ekrānam ir Džūlza Besa un Artūra Renkina vairāk nekā stundu garā animācijas filma "Hobits". Laika ierobežojumu dēļ visi daudzslāņainā sižeta pavērsieni šajā televīzijas filmā nav iekļauti, taču dialogi adaptēti ļoti tuvu grāmatas tekstam, ieskaitot folka dziesmas ar oriģinālajiem Tolkīna tekstiem. Hobits Bilbo te ir apaļīgs un nesatricināmi flegmatisks varonis, kura mierīgums ir pastāvīgs kontrasts apkārtējās pasaules trauksmei; tēls psiholoģiski nav sevišķi smalki izstrādāts, un varoņa pastāvīgi vienaldzīgā reakcija uz notiekošo ir pat pārsteidzoša. Tomēr šī ir korekta un rūpīga ekranizācija, kas spēcīgi ietekmējusi tālāko hobita tēla vizualitāti Rietumos, taču vēl vairāk to darījusi 1978. gada "Gredzenu pavēlnieka" ekranizācija – arī animācijas žanrā.

Gandrīz džeksoniskais hobits ("J.R.R. Tolkien's The Lord of the Rings",1978)

Neviens cits darbs tik ļoti nav ietekmējis džeksonisko hobita tēlu kā Ralfa Bakšī leģendārā animācijas filma "Gredzenu pavēlnieks", kas laista klajā gadu pēc animētā "Hobita" pirmizrādes, taču piedāvā krietni rafinētāku vizualitāti. Džeksons savā "Gredzenu pavēlniekā" pārņēmis ne vien virkni kadrējumu (ko pats arī atzinis), bet daudzējādā ziņā arī naratīvu (kurus grāmatas notikumus izcelt, kurus – izlaist) un priekšstatu par hobita tēlu – tieši Bakšī un vēlāk arī Džeksons interpretējis Frodo un Semu kā jaunus zēnus (grāmatā viņi ceļojumu uzsāk jau gandrīz pusmūžā), Semu kā ne pārāk attapīgu utt.

Besa/Renkina un Bakšī darbi ir amerikāņu interpretācijas, taču jāatceras, ka hobita tēls ir "mūsējais" – radies Lielbritānijā, tātad Eiropā jeb kontinentā, kas radījis vairākas ļoti izteiksmīgas audiovizuālās pirmsdžeksoniskā hobita interpretācijas. Viena no tām pieder padomju televīzijai.

"Rokas nost no hobita!" teica Gendalfs Sudrabbārdis ("Сказочное путешествие мистера Бильбо Бэггинса, Хоббита", 1985)

"Hobits" krievu valodā pirmoreiz tika publicēts 1976. gadā. Pēc desmit gadiem tas piedzīvoja ekranizāciju krievu teleuzveduma formā ar nosaukumu "Mistera Bilbo Baginsa, hobita, pasakainais ceļojums caur savvaļas zemi, tumšo mežu, pār miglas klātajiem kalniem, turp un atpakaļ". Iestudējums pie džeksoniskā hobita pieradušai acij nudien šķitīs pasakains – tas realizēts televīzijas paviljonā, pārsvarā filmējot darbības kopplānus pret zaļo fonu un demonstrējot spēcīgu krievu teatrālā naturālisma skolu, kā arī ar visai minimālu rekvizītu skaitu. Sižetu uz priekšu bīda stāstnieka tēls – padomju priekšstats par cieņpilnu britu aristokrātu, kas sēž tukšā, piesmēķētā kafejnīcā un, skatoties kamerā, palaikam izstāsta kādu grūtāk uzvedamu sižeta pavērsienu. Ekranizācijā iekļauti arī trīs horeogrāfiski numuri. Bez apstākļa, ka stundu garais teleuzvedums ir ļoti atsvaidzinoša skatāmviela popkultūras nogurdinātajiem, šajā "Hobita" versijā jāatzīmē vēl divi interesanti novērojumi. Pirmais ir tolkīniska humora klātbūtne, ko sniedz dialogu risinājums krievu valodā: Tolkīna universam acīmredzami ļoti piestāv tieši krievu valoda, un dialogi tajā izklausās pat ļoti organiski. (Ja iespējams, mēģiniet iztēloties, kā izklausās Bilbo, kas krieviski saka rūķiem: "Pašiem jums nesimpātiskas fizionomijas!") Otra ir hobita tēla interpretācija – šajā uzvedumā Mihaila Daņilova tēls fiziski ir druknāks un apjomīgāks gan par rūķiem, gan Gendalfu, savukārt rakstura ziņā Bilbo ieguvis ebrejiskas viltības un omulīga resgaļa vaibstus ar dzīvu un raižpilnu mīmiku, faktiski replicējot padomju populārā kino tipāžu – labsirdīgi pamuļķo ļaundari. Hobits kā "krievu dvēseles" variācija ir ļoti interesants skatpunkts; galu galā to, kas ir krieviskā dvēsele, ir tikpat grūti paskaidrot kā to, kas ir hobits.

Somu Sema deviņu sēriju grēksūdze ("Hobitit", 1993)

Cita kontinentālās Eiropas variācija par hobitu tēmu ir Somijas televīzijas deviņu sēriju cikls "Hobiti", kas vēsta par "Gredzenu pavēlnieka" notikumiem. Interpretējot hobita tēlu, te uzmanība veltīta nevis omulības, bet gan neparastuma šķautnei – hobiti ir dīvaina un izspūrusi tauta, kas dzīvo drūmā pasaules nostūrī. Arī šeit sižetu virza "stāstnieka" tēls – tas šajā gadījumā ir novecojis Sems, kas stāsta gredzena leģendu hobitu bērnudārza grupiņai. Lai arī šī uzveduma estētika ir izcili naiva un grandiozi butaforiska, šī versija piedāvā virkni ļoti labu un dramatisku aktierdarbu (sevišķi pēdējās sērijās). Otrs aspekts, kas jāatzīmē, – šī nešaubīgi ir drūmākā Tolkīna darbu audiovizuālā interpretācija: somu Viduszeme ir pasaule, kurā nekad nespīd saule un kuras iemītnieki nekad nesmaida, tikai biedē vai baidās cits no cita.

Bilbo un mazā Mija

Televīzijas veidotās versijas par hobitiem tomēr pārstāv tikai nelielu daļu no pirmsdžeksoniskā hobita raibās vizualitātes, kas lielākoties bijusi grāmatu ilustratoru atbildība. Internetā atrodami dažādi resursi, kuros apkopotas "Hobita" ilustrācijas dažādu valstu tulkotajiem izdevumiem dažādās valodās, piemēram, šis: http://pblancho.free.fr/index.html. Tajā savāktā hobitu dažādība ir gluži neticama. Tulkoto hobitu ilustrācijās pirmsdžeksoniskais hobits ir ar smailām ausīm, apaļām ausīm, lielām pēdām, mazām pēdām, ar bikšturiem, ūsām, vaigubārdu, spieķi un cilindru, ar zelta auskaru ausī. Tā ir elfam līdzīga būtne, mazs rūķītis cepurē bez bārdas, krievu zemnieks ar jocīgu pīpi, angļu aristokrāts-punduris, sprogains trešais tēvadēls Honza, mazs ņiprs vīriņš ar lielu pīpi, mazs dusmīgs puisēns ar lielu zobenu, acīmredzams bērns, acīmredzams tēvocis, acīmredzams grumbains sirmgalvis (pat ar sārtu žūpas degunu un vaigiem – Mihaila Belomļinska ilustrācijas 1976. gada izdevumam krievu valodā). Resns, kalsns, flegmatisks, histērisks, melanholisks, smaidīgs, apātisks, gandrīz mazais Nikolā un – pat viens no Muminielejas (jo 1962. gada izdevumu somu valodā ilustrējis neviens cits kā Tūve Jansone). Ļoti krāšņs un oriģināls to vidū ir arī latviešu rudmatainais hobits – Laimas Eglītes akvareļu ilustrācijas 1991. gada izdevumam.

Hobita fotorobota iespēja

Kāpēc mūs tik ļoti valdzina hobita tēls? Kāpēc Tolkīnam bija jārada jauna, sintētiska, mitoloģiska būtne tā vietā, lai aprobežotos ar aprobētiem pasaku arhetipāžiem – rūķiem, elfiem, burvjiem, gobliniem u.tml.? Iepazīstoties ar hobitu vizualizācijas vēsturi, nevar nepamanīt, ka hobita tēls visās tā interpretācijās iemieso ko kopīgu: tas vienmēr ir mazais, marginālais, nenovērtētais, kas kontrastē un neiederas citu vidū, taču izrādās pats sīkstākais un varonīgākais no visiem, gandarījot mūsu visu kluso vēlmi "nu tik es viņiem visiem parādīšu". Tēls ir arī pietiekami ietilpīgs, lai tajā izvērstu individuālajam māksliniekam vai konkrētajai nācijai aktuālas īpašības. Parasti hobits sevī arhetipiski iemieso mūžīgo opozīciju haosam un disharmonijai – veselo saprātu, mieru, omulību, agresijas trūkumu, sirsnīgu hedonismu; hobits vienlaikus ir tas, kas cilvēks spēj un nespēj būt.

Katra tauta, kas vizualizē hobitu, šajā tēlā pievieno savu izpratni par komisko: Eiropai tas nereti ir labsirdīgā Antiņa un trešā tēvadēla tipāžs, kas bieži vien izrādās veiksminieks tāpēc, ka ir pārdrošs un ne pārāk gudrs. Amerikāņu izpratnē par komisko ir aktuāla nūģa tipoloģija – amerikāniskais hobits tādēļ būs nedaudz lempīgs un disonēs uz skaistuma fona (piemēram, elfiem). Nereti hobits interpretēts vienkārši kā modernais rūķa ekvivalents bez bārdas.

Iespējams, galvenā problēma, kas slēpjas Mārtina Frīmena atveidotajā hobitā Pītera Džeksona filmā, – šis personāžs ir Bankšī animācijas filmas priekšstata replikācija, kurai apaudzēts vairāk miesas; Džeksona hobits līdzinās augam, kas izaudzis no vairāku slāņu vizuālās kultūras augsnes Rietumos (turklāt šī replikācija – modernais pēcdžeksoniskais hobits – ir patērētājsabiedrības pieprasījuma radīts hobits, nevis tēls, kas pats no sevis dabiski izveidojas lasītāja prātā, lasot grāmatu). Literatūra ar mūsu prātu darbojas alķīmiskā veidā: lērums uz papīra savienotu burtu var pārvērsties elpu aizraujošā un neticamā iztēles lidojumā. Tādēļ visprecīzākais hobita attēlojums nav atrodams Džeksona filmā, bet gan skudriņās, kas pārskrien, izdzirdot teikumu, ar ko sākas Tolkīna grāmata un kas esot atnācis pats no sevis, gandrīz nejauši aizsākot visu Tolkīna universu: "Reiz kādā pazemes alā dzīvoja hobits."

Tēmas

Liene Linde

Liene Linde ir kino režisore un publiciste.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
9

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!