Foto - Harijs Vitjērs Frīss
 
Redzējumi
01.04.2014

Kas kaķim zem astes?

Komentē
4

Bērnībā laukos Nītaurē gāju uz dīķi makšķerēt. Bija tāds brīdis, kad tur varēja izvilkt tikai kazragus – mazas zivtiņas, kam asakas lien laukā no vēdera. "Tās ir priekš kaķiem," teica oma, kad nesu viņai rādīt savu lomu.

Laukos kaķi ir visnevērtīgākie dzīvnieki. Viņi ķer peles, tas ir labi, bet nav nekas daudz. Pārējie dzīvnieki rada reālu pienesumu saimniecībai – olas, pienu, vilnu vai gaļu –, bet suņi palīdz to visu sargāt no ienaidnieka. Lauku cilvēks gan mēdz būt žēlsirdīgs un ļauj kaķim ne tikai šad tad pasildīties uz mūrīša, bet arī papildus peļu ēdienkartei dabūt vēl šo to, kas saimniecībā lieks. Tas tad ir priekš kaķiem. Krietni labāk šajā ziņā klājas urbānajiem kaķiem. Jo tuvāk pilsētai, jo kaķis ir svarīgāks. Lietām priekš kaķiem tiek atvēlētas īpašas vietas, kas cenšas savam klientam izpatikt visos iespējamajos veidos – krāsaini barības graudiņi, kurpītes un jaciņas, pūkainas mājiņas, paklājiņi, garneles želejā, īpaša zāle podiņā, šķērītes un asināmie dēlīši nagiem, viesnīcas un veselības klīnikas. Tas viss tikai un vienīgi priekš kaķiem. Pilsētnieki vispār pret kaķiem izturas daudz cienīgāk. Lielākoties tieši priekš viņiem paredzētas šo ļaužu fotokameras, sociālie tīkli un citi globalizācijas blakusprodukti. Pilsētās cilvēkiem ļoti patīk dokumentēt un tiražēt kaķu ikdienu. Runā, ka par to uz kaķiem esot greizsirdīgi pat saulrieti.

Īpašas attiecības kaķiem ir ne tikai ar pilsētu, bet arī – gramatiku. Redz, "priekš" ir ielauzies latviešu valodas lietojumā no kaimiņiem krieviem, tāpēc tā teikt nedrīkst un nav pareizi. Izņemot, protams, gadījumus, kad šī vārda lietošana ir saistīta ar kaķiem. Ar krieviem un viņu valodu kaķiem arī ir pašiem savas darīšanas. Vispirms – lai viņi vispār pamēģina izrunāt vārdu "kaķis"! Nezināmu iemeslu dēļ vārds "kaķis" bieži ir viens no pirmajiem, kas tiek apgūts, mācoties svešvalodu, bet latviski to pareizi izrunāt cittautietim ir gandrīz neiespējami. Tikmēr daļai latviešu bērnu, kam paticis raustīt kaķus aiz ūsām vai siet kopā ar astēm, kādu laiku ir jāizcieš pazemojums, cenšoties pateikt pareizi "runcis". Tas "r" kaut kā nelāgi ķeras. Tā ka kaķi mēdz rotaļāties ar valodu, it kā tā būtu priekš viņiem.

Ir vēl virkne teicienu, ko mēs, cilvēki, lietojam kaķu dēļ. Kaut vai – "kaķim zem astes". Par kaķa asti ir skaidrs, ka nav nekādu cerību, ka tā varētu uzziedēt, tāpēc tur apakšā var salikt visādas galīgi nevajadzīgās lietas. Piemēram, fiskālo disciplīnu. Vai arī toleranci, Latvijas U-20 basketbola izlases ieguldīto darbu, Ušakova teikto par budžetu u.tml. (avots – google.lv). Tad ir tas riskantais "kaķis maisā". Vēl trakāk, ja kaķis ir plastmasas maisā, jo tie nesadalās gadu tūkstošiem ilgi. Vistrakāk ir, ja kaķis ir bijušā ministra Einara Cilinska maisā, jo tad viņam daudz jāstaigā pa dažādiem masu gājieniem un rokkoncertiem. Bet, kā jau zināms, kaķis staigā tur, kur tam pašam tīk, un, atrodoties maisā, to ir daudz grūtāk realizēt. Tāpat dažkārt ir jāmeklē melns kaķis tumšā istabā, un pagaidām nav ticis izpētīts, vai to izdarīt ir vieglāk, nekā atrast adatu siena kaudzē, uz kuras vēl, iespējams, sēž suns. Skaidrs vienīgi, ka labāk ir melno kaķi meklēt, nekā to atrast, skrienot pāri ceļam. Jo melns kaķis pāri ceļam nekad neskrien viens – vienmēr tikai kopā ar nelaimi. Visbeidzot – ir kāds koris, kas mīlošajai latviešu tautai ir vēl mīļāks i par Valsts Akadēmisko kori "Latvija", i par pašu "Kamēr...". Tas, protams, ir kaķu koris. Ja kāds latvietis, gardi smejoties, nosaka: "Es jau dziedu tikai dušā", tad ir gandrīz droši, ka brīdī, kad kāds bariņš šķībi uzsāks dungot "Pūt vējiņi", viņš nevilcināsies dzēlīgi pajautāt: "Kas tas par kaķu kori?"

Ir neiespējami runāt par kaķiem, nepieminot suņus. Tātad arī suņi kaut kādā mērā ir priekš kaķiem. Abi ir vienīgie dzīvnieki, kam pārliecinoši izdevies izlauzties no barības ķēdes, lai bez īpaši racionāla pienesuma izpatiktu cilvēkam. Tomēr liekas, ka kopumā kaķim paveicies daudz vairāk nekā sunim. Pirmkārt, kaķis ir daudz imūnāks pret cilvēka neapturamo iztēli un kāri selekcionēt. Ļoti pūkaini vai galīgi pliki – jā, tiktāl cilvēkam ir izdevies, bet kaķa kontūra, atšķirībā no nabaga suņa, palikusi nemainīga. Otrkārt, kaķiem vēsturiski bijusi ekskluzīva iespēja pavadīt laiku ne tikai ar cilvēkiem, bet arī raganām. Raganas, protams, ir daudzkārt aizraujošākas radības par cilvēkiem, bet diemžēl suņi par to neko nezina. Treškārt, paskatieties paši – melna kaķa piemineklis var mierīgi, kūkumu uzmetis, rotāt Vecrīgas jumta kori un vērot baznīcu krustus, kamēr suņu memoriāla liktenis paredz būt pie operas iesietiem kaut kāda tur Rīgas pirmā mēra Džordža Armisteda siksniņā. Tas jau parāda sabiedrības attieksmi kopumā. Tāpat kā latviešu senču dotie nosaukumi ārstniecības augiem. "Kaķpēdiņas" un "kaķumētras" – tas skan reizē mīļi un cēli. Bet kā skan "suņuburkšķi"?

Iepriekšminētais liek secināt, ka varbūt Kārlis Skalbe mums šo to ir samelojis. Kazi, tāda kaķa kā "Kaķīša dzirnavās" nemaz nav. Vai arī – vai tik viņš šo darbu nebūs rakstījis priekš kaķiem?

Tēmas

Anete Konste

Anete Konste ir pabeigusi kultūras menedžmenta maģistra studijas, bet šobrīd pārsvarā ir aizņemta ar visplašākā spektra rakstu darbiem. Augsta taisnības izjūta un detaļu valdzinājums jaunībā raisījis ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!