Kas īsti ir reliģija?

tiklīdz zūd ticība, ka liberālais kapitālisms un ar to saistītās vērtības atbilst dabiskajam saprātam, sekulārā dzīves sfēra parādās "pati kā ideoloģiska konstrukcija" [5]. Zūd pamats nošķīrumam starp reliģisko un sekulāro, starp prātu un ticību

---

Ļoti precīzi. Daudzi tā dēvētās modernās pasaules pieņēmumi ir pilnīgā pretrunā ar "dabisko saprātu" un šo pieņēmumu apoloģēti vispār noliedz jebkādu "dabīgumu", Viss esot tikai pieņēmumi un aizspriedumu (pat cilvēka dzimums).Kad šādas idejas sāk dominēt, tad kļūst skaidrs, ka tā jau ir jaunā ticība vai reliģija, kura slīgst arvien dziļākā tumsonībā. Kā mēs to redzam kaut vai V. Rudzīša gadījumā, kur tumsoņas noliedz pat acīmredzamo un pat negrib izskatīt iespēju, ka sieviešu un vīriešu domāšana un neapzinātie mērķi varētu atšķirties.

Reliģija lielā mērā ir cilvēka prāta radīts "iepakojums" būtībai, kas nav "iepakojama" un cilvēka prātam aptverama - rakstā pieminētajai "transcendentālajai realitātei".

Tā kā būtība nav aptverama, "iepakojumi" ir dažādi. Visi "iepakojumi" kaut kādā mērā attiecas uz būtību, bet neviens jau "pēc definīcijas" nespēj būtību ietvert.

Strīdi un kari notiek par "iepakojumiem"
Ja cilvēks nonāktu līdz būtībai, strīdu un karu vairs nebūtu. Un arī politikas vairs nebūtu. Tas, savukart, neder valdošajiem un tāpēc reliģijas tiek uzturētas. Jā, tās kalpo arī politiskajās batālijās.

Demiurgs eksistē. Es rakstīju, ka cilvēks nav spējīgs padomāt par kaut ko, kas neeksistē. Zaķis ar divām galvām eksistē kā kognitīvais tēls. Hierarhija ir pasaules pamatā. Par vīriešu un sieviešu domāšanu -
es rakstīju, ka ķermeņa funkcijas atspoguļo notiekoši divās apziņās galvā.
s-v s-v s-v v-s
V S
Katrā vīrietī ir sievišķīgais, katrā sievietē ir vīrišķīgais.

opijs tautai

Tiešām - ko var ņemties? Turklāt - tā samudžinot. Visu var saprast no vārda `religio` (lat.) elementāra skaidrojuma vārdnīcās. Un tas nozīmējot - ticība, dievbijīgums (kas nav bailes no Dieva, bet godbijīgums Dieva priekšā), kas radies jau sirmā senatnē, pirmatnējam cilvēkam sastopoties ar neizprotamiem dabas spēkiem un parādībām. Vai vēl ja vienkāršāk - tā ir uz ticību un dievbijību balstīti cilvēku dzīvesziņa, dzīvesveids. Tikai vēlāk ar jēdzienu `religio` sāka manipulēt, pielāgojot to ideoloģijām, kas bija vajadzīgas varas nodrošināšanai, pakļaušanai šķiru sabiedrībā.Un K. Marksa laika teiciens jau nemaz neesot ``Reliģija ir opijs tautai`, bet ``Reliģija ir tautas opijs`` - tātad gluži kā zāles (ar `placebo` efektu) pret bailēm no nezināmā. ;)