Piedāvājam "Satori" lasītājiem literārajā žurnālā "Jaunā Gaita" publicēto Gintera Grasa skandalozo dzejoli "Kas ir jāpasaka" Zigurda Elsberga tulkojumā ar Rolfa Ekmaņa priekšvārdu. Žurnālu "Jaunā Gaita" meklējiet Latvijas grāmatnīcās.
Gintera Grasa cri de coeur
Nav noslēpums, ka Izraēlas valdības kritizēšana plašsaziņas līdzekļos ir tabu, īpaši Eiropā, bet ievērojami vairāk Ziemeļamerikas korporatokrātiskajos masu medijos, kur parasti pat starp maigi kritisku reakciju pret Izraēlas politiku Vidējos Austrumos un antisemītismu tiek likta vienlīdzības zīme. Uz neilgu laiku aprīļa pirmajās dienās gaisu sajauc Nobela prēmijas literatūrā (1999) laureāta, 84 g. v. Gintera Grasa (Günter Grass) pazīstamajā laikrakstā "Süddeutsche Zeitung" (4. IV) publicētais 69 rindiņu dzejolis "Was gesagt werden muss" ("Kas ir jāpasaka"), ko, cita vidū, izraisa Berlīnes apņemšanās pārdot Izraēlai jau sesto, kodolieročiem "draudzīgo" "Dolphin" tipa zemūdeni un "Telavivas" paustie draudi uzbrukt Irānai. Dzejolis ir ievērojamā vācu rakstnieka cri de coeur vecumdienās, kad mana tinte iet uz galu, jo rīt jau var būt par vēlu, pie kam arī Vācija, īstenodama savu komerclēmumu, varētu kļūt līdzvainīga trauslā pasaules miera destabilizēšanā, kā rezultātā arī pašai Izraēlai jārēķinās ar iespējamu bojāeju. Es vairs neklusēšu, jo man ir līdz kaklam Rietumu liekulība, deklarē Grass un saskata vienīgo glābiņu – ne tikai reģiona, bet visām tautām – Izraēlas kodolieroču un Irānas kodolprogrammas pakļaušanā starptautiskai kontrolei. Tajā pašā laikā rakstnieks nosauc Izraēlu par zemi, kurai viņš ir pieķēries un gribētu palikt tuvs, un arī nenoliedz savas zemes noziegumus nacisma periodā, kam nav salīdzinājuma vēsturē.
Dienas vai divu laikā dzejoļa tulkojumi parādās 16 valodās tādos laikrakstos kā angļu "The Guardian" un "The Independent", norvēģu "Aftenposten", dāņu "Politiken", amerikāņu "The New York Times", itāļu "La Repubblica", spāņu "El Pais", zviedru "Expressen" un "Dagens Nyheter" u. c., izraisīdami vairāk vai mazāk atklātas diskusijas. Kā jau bija sagaidāms, apsūdzības antisemītismā sāk plūst kā no pilnības raga, visasākās tīmeklī no žīdu dažādu grupējumu labā spārna ekstrēmistiem, kas ne tikai vērš pirkstu pret Grasu un Vāciju, kas ir zaudējusi uzticību uz mūžu mūžiem, bet – kā dokumentē Apvienotās Karalistes (UK) pilsonis, antisemītisma eksperts Lermans (Antony Lerman) "Eurozine" rakstā (23. IV) "Günter Grass, Antisemitism and the Inflation of Evil" – nevairās vainot holokaustā visu Eiropu, kas, līdzīgi Mēdejai grieķu mitoloģijā, bez apstājas ir rijusi ebreju bērnus. Pat Izraēlas valdības pārstāvjiem, ieskaitot premjeru Benjaminu Netanjahu, nav ne mazāko šaubu par Grasa antisemītismu, un iekšlietu ministrs Eli Jišai (Yishai) izsludina dzejoļa autoru par persona non grata, jo viņa dzejrindas esot mēģinājums uzpūst naida liesmas pret Izraēlas valsti un tautu. Tam pievienojas Ebreju rakstnieku savienība (Hebrew Writers’ Union) un, citu vidū, arī rīdziniekiem pazīstamais Simona Vīzentāla centra Izraēlas pārstāvis Efraims Zurofs-Grass, lūk, izsacījies tā vāciešu spektra vārdā, kam ir antisemītiski uzskati.
Zīmīgi, ka tajā pašā laikā starp galvenajiem dzejoļa aizstāvjiem ir tieši virkne pazīstamu ebreju sabiedrisku darbinieku un publicistu, starp viņiem arī minētais Lermans, Institute for Jewish Policy Research bij. vadītājs un Antisemitism World Report dibinātājs/redaktors. Tikai no prāta izgājušie nosauks dzejoli par antisemītisku – blogosfērā izsaucas The Magnes Zionist veidotājs, filozofijas profesors, kurš slēpjas aiz nom de plume Jerry Haber. Izraēlā dzīvojošā (kopš 1985), ASV dzimušā publicista ("The Jerusalem Post", "U.S. News and World Report", "Sunday Times of London" u. c.) Derfnera (Larry Derfner) raksturojumā kodolieročiem bruņotā Izraēla ir destabilizējošs faktors Vidējos Austrumos, [par ko liecinot] atklātie draudi Irānai, letālie atentāti pret irāņiem un palestīniešiem, uzbrukums turku kuģim "Mavi Marmara" [ar humāno palīdzību Gazas joslai], kā arī kategoriskā nepievienošanās kodolieroču neizplatīšanas līgumam (Nuclear Non-Proliferation Treaty). Izraēlas vēstnieks Bonnā 90. gados Avi Primors (Primor) pēc aicinājuma dzejoļa kritizētājiem vispirms iedziļināties tā saturā norāda, ka Grasa referāti un publikācijas nekad nav liecinājušas pat par piesardzīgiem pārmetumiem Izraēlas politikai, nemaz nerunājot par kaut kādu antisemītismu. Un pazīstamais laikraksta "Haaretz" publicists Levijs (Gideon Levy): Kaut arī neviens nevar liegt izraēliešiem būt aizkaitinātiem, viņiem jāņem vērā Gintera Grasa [dzejolī teiktie] vārdi.
Rolfs Ekmanis,
JG galvenais redaktors
Ginters Grass
KAS IR JĀPASAKA
Kādēļ es klusēju,
noklusēju par ilgu
to, kas ir acīmredzams,
kas stratēģijas spēlēs
ievingrināts, un,
kurām beidzoties,
mēs, izdzīvojušie,
vien pamesli būtu.
Tās ir uzurpētās tiesības
dot triecienu pirmajiem,
lai viena
mutes bajāra pakļauto
un organizētās gavilēs
viltīgi ievirzīto
irāņu tautu varētu noslaucīt
no zemes virsas,
jo tās robežās, iespējams,
tiekot būvēta atombumba.
Tomēr kādēļ es liedzu sev
nosaukt vārdā šo otru valsti,
kurā jau gadiem ilgi
– bet turot slepenībā –
ir augošs kodolarsenāls
kaujas gatavībā,
bet bez kontroles,
jo nav pielaistas
nekādas pārbaudes?
Šo lietas būtības
vispārējo noklusēšanu,
kam pakļāvās
arī mana klusēšana,
es izjūtu kā nospiedošus
melus
un spaidus, kas draud ar sodu,
tiem nepakļaujoties;
verdikts "Antisemītisms"
ir zināms.
Tomēr tagad mana valsts,
kas par baisiem noziegumiem,
kam nav salīdzinājuma vēsturē,
ir ne reizi vien pieķerta
un pie atbildības saukta,
jau atkal veic darījumus,
kaut arī
veiklās izrunās tos deklarē
kā kompensācijas –
tā grasās pārdot Izraēlai
kārtējo zemūdeni,
kas īpaši pielāgota
iznīcinošu kodolraķešu
palaišanai uz turieni,
kur atombumbas eksistence
nav pierādīta,
bet aiz bažām
par pierādījumiem,
kas varētu būt, es saku to,
ko vajag pateikt.
Kāpēc es klusēju līdz šim?
Tāpēc, ka domāju,
mana izcelsme,
ko ne viens vien izsens
kauna traips apgrūtina,
man liedz ar šo faktu
kā klaju patiesību
griezties pie Izraēlas valsts,
kurai esmu pieķēries
un gribētu palikt tuvs.
Kāpēc es tikai tagad saku,
novecojis un ar pēdējo tinti:
"Kodolvara Izraēla apdraud
jau tā trauslo
pasaules mieru"?
Tāpēc ka tas ir jāpasaka,
jo rīt jau var būt par vēlu;
arī tādēļ, ka mēs
– kā vācieši jau apgrūtināti
diezgan, tiksim vainoti
kā piegādātāji
nozieguma veikšanai.
Tas ir paredzams,
un mūsu līdzvainību
nekādas parastās atrunas
neizdzēsīs.
Un jāatzīst:
es vairs neklusēšu,
jo Rietumu liekulība
man ir līdz kaklam;
turklāt varētu cerēt,
ka vēl daudzi
no klusēšanas atbrīvosies,
lai saskatāmo
draudu izraisītājam
liktu atteikties no
spēka lietošanas
un pastāvētu uz to,
lai netraucētai
un pastāvīgai kontrolei
tiktu pakļauti
gan izraēliešu kodolarsenāls,
gan irāņu atombūves,
ko veiktu
starptautiska institūcija
ar abu valstu valdību
piekrišanu.
Tikai tā varēs palīdzēt
gan izraēliešiem, gan,
vēl vairāk, palestīniešiem,
visiem, kas
dzīvo šajā apmātības
okupētajā zemē,
cieši blakus, ciešā naidā,
gan, visbeidzot, arī mums.
No vācu valodas tulkojis
Zigurds Elsbergs
0