Fragments no Pītera Brēgela Vecākā gleznas "Karnevāla un gavēņa cīņa" (1559; atrodas Vīnes Mākslas vēstures muzejā)
Komentē
0
Saglabā

Pēc vairāku mēnešu sastinguma ledus, šķiet, sakustējies. Šīsdienas jaunumi – vakcinācijas pieejamība – un gaidāmais siltums iepriecina, ļaujot no jauna sajust dzīvi kā brīnumu – iespēju strādāt, iespēju staigāt, jebkuru sarunu, jebkuru cilvēcības izpausmi. Pasaule svārstās, un mēs piedzīvojam haosu – loģiska reakcija uz to ir vēlme atgūt stabilitāti, iekšējo kompasu. Domāju, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc virtuālajā telpā pēdējo mēnešu laikā ir tik daudz neauglīgu diskusiju, strīdu un agresijas – izjauktā ikdienas kārtība rada bailes pazaudēt savas pārliecības. Tomēr, manuprāt, tam ir vēl cits iemesls – izzudusi robeža starp virtuālo un fizisko pasauli.

Es lasu komentārus par politiskām un reliģiskām izvēlēm, par vērtībām (vārds kļuvis tik nodeldēts, ka grūti to uzrakstīt neviebjoties), bet instinktīvi redzu aiz tiem ko citu – apjukušus, garlaikotus cilvēkus, nogurušus, pie ekrāniem nonīkušus ķermeņus, kas tveras pie strīdu radītā adrenalīna kā glābiņa. Labi apzinos, ka, tā sakot, pārsteidzīgi riskēju diskreditēt šos viedokļus, bet vismaz eksperimenta pēc ir vērts izmēģināt šādu domas ceļu – pat tad, ja beigās saproti, ka maldies, jo vispārinājumi nevar būt precīzi. Tam kontrastā ikdienas komunikācijā bieži parādās arī tāds kā etiķetes lūzums – nevienu vairs nepārsteidz piezīme: "Piedod, es šodien vienkārši vairs nevaru." Spēja arvien brīvāk pateikt: "Man šobrīd ir grūti, vientulība izsitusi korķus, varam sazvanīties?", manuprāt, nāk par labu visiem.

To rakstot, es domāju arī par virmojošajām runām, kas skar "konservatīvo" un "liberāļu" "kultūru karus". Šajās sarunās pārmetumi veltīti arī "Satori" – nenoliedzu, ka daži no tiem bijuši trāpīgi. Kā pareizāko reakciju uz šo procesu es jūtu nesasteigtu, pamatīgu, pārdomātu atbildi – gan katrā konkrētā jautājumā, gan intonācijā kopumā. Reizēm medijiem godu dara zibenīga rīcība, taču saspīlētos apstākļos ir svarīgi sakāmo izsvērt no visām pusēm.

Tā piemēram, uz samilzušo absurdu publicistikā un pārmaiņām mediju vidē, kuras raisa asas izjūtas, mēs reaģēsim ar pētniecisku, plašu rakstu sēriju par Latvijas preses vēsturi – no neatkarības līdz šim brīdim. Tas ir viens no vairākiem projektiem, pie kuriem šobrīd strādājam, – plānu atlikušajam pavasarim un vasarai ir daudz, un ceram, ka epidemioloģiskā situācija atļaus tos realizēt. Savukārt vairākas atbildes uz jautājumiem, kas izskan dažāda līmeņu "kultūrkaru" diskusijās, manuprāt, iespējams atrast šodien publicētajā intervijā ar mācītāju Rudīti Losāni. Cita starpā viņa saka: "Kristietības galvenā doma ir darīt cilvēku iekšēji brīvu un pašam atbildīgu par savu rīcību."

Zīmīgs ir pats formulējums – kultūru vai vērtību kari. Attiecināt ko tādu uz procesiem sabiedrībā, manuprāt, nav auglīgi. Lai karotu, nepieciešami pretinieki – skatot cilvēku savstarpējās attiecības kā cīņu, tā jau ir zaudēta. Tā vietā vērts padomāt – kas "pretiniekiem" radījis tādus apstākļus, lai tie gribētu uzbrukt, un – kā iespējams viņus izprast.

Ir daudz auglīgāki mērķi, pie kuriem tverties, – ne tikai iedomātas uzvaras iedomātās cīņās. Rudīte Losāne intervijā saka: "Mīlestība ir attiecības, kurās mēs spējam viens otru pieņemt." To jums arī novēlu – mīlestību pret sevi, apkārtējiem un dzīvi kopumā, siltu pavasari un īsu rindu pēc vakcīnas.

Tēmas

Henriks Eliass Zēgners

Henriks Eliass Zēgners ir dzejnieks un interneta žurnāla "Satori.lv" galvenais redaktors.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!