Komentārs
13.05.2020

Kāpēc pacientiem un mediķiem vajag partnerattiecību regulējumu?

Komentē
3
Saglabā

Publicējam Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologa Paula Aldiņa viedokļrakstu par to, kā partnerattiecību regulējuma trūkums ietekmē mediķu un pacientu ikdienu.

Daudziem pašreiz medicīnas sfērā strādājošajiem Covid-19 saslimšana ikdienas darbā ieviesusi lielas pārmaiņas. Ikviens no mums pašlaik pilda savus pienākumus paaugstinātos drošības apstākļos, bet daudziem mediķiem slodze kļuvusi ievērojami lielāka. Nācies pielāgoties jaunjai ikdienas realitātei – pārtraukta plānveida medicīnas aprūpe slimnīcās, ierobežota poliklīniku darbība, attālināti tiek organizētas konsultācijas pacientiem un ārstu konsiliji.

Būtiska loma pandēmijas ierobežošanā ir mediķiem, kuri stāv pirmajās rindās un pakļauj sevi vislielākajam riskam. Latvijas un ārzemju pieredze liecina, ka tieši medicīnas iestādes ir kļuvušas par paaugstināta riska zonām, kur inficēties ar jauno vīrusu, jo tie ir pirmie punkti, kur saslimušie meklē palīdzību.

Mēs, medicīnas darbinieki, darām visu, lai rūpētos par savu, mūsu pacientu un tuvinieku veselību un drošību. Taču šoreiz mēs vēlētos pievērst uzmanību tām ģimenēm, kas šajā nenoteiktības un neskaidrības laikā mūsu valstī jūtas vismazāk pasargātas. Sabiedrībā turpinās diskusija par to, ka nav likumu, kas aizsargātu visas Latvijas ģimenes. Diemžēl, cik man zināms, Latvijā pašlaik likums neaizsargā divus pieaugušus cilvēkus, kuri dzīvo nereģistrētās attiecībās, bet kurus vieno kopīga manta un rūpes vienam par otru.

Dzīves situācijās, kad vienam no dzīvesbiedriem veselības stāvoklis strauji pasliktinās un jāizšķiras par kādu medicīnisku rīcību, lēmumu pieņem laulātais partneris vai pirmās pakāpes radinieks – vecāki, bērni, māsa vai brālis. Taču bieži ir gadījumi, kad dzīvesbiedram, kurš faktiski pacientam ir pats tuvākais cilvēks, šādā gadījumā formāli tiek liegtas jebkādas tiesības uz informāciju par pacienta veselības stāvokli, nemaz nerunājot par dzīvesbiedra iesaisti lēmumu pieņemšanā par turpmāko ārstēšanu.

Manā sfērā tas īpaši izpaužas jautājumā par orgānu donoriem. Ja cilvēki ilgstoši dzīvojuši kopā, dalījušies kopīgos priekos un bēdās, dzīvesbiedram netiek dota iespēja paust savu viedokli arī par to, ko pacients būtu vēlējies darīt ar savu ķermeni un orgāniem situācijā, ja iestājies neatgriezenisks smadzeņu funkciju zudums jeb smadzeņu nāve. Nereti parādās kāds formāli tuvāks radinieks, kurš, iespējams, dzīvo citā valstī un patiesībā pacientam ir pilnīgi svešs cilvēks, bet tieši viņš ir tiesīgs lemt par nelaiķa orgānu izmantošanu pēc nāves. Visbiežāk šādos gadījumos attāli radinieki tomēr izlemj neziedot orgānus transplantācijai, kas varētu glābt citu cilvēku dzīvību. Lai arī sabiedrībā mēs diskutējam par dažādiem ar ģimeni saistītiem jautājumiem, mums jāskatās arī plašāk, jo ģimene un veselības aprūpe nav monēta ar divām pusēm, tā ir daudzšķautņaina, un ikvienam no mums jāmēģina skatīties uz mūsdienu realitāti racionālāk.

Ļoti slimiem cilvēkiem ir svarīga ģimenes klātbūtne un drošības sajūta, ko tā sniedz, jo tas ir viens no vissvarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgam iznākumam. Šobrīd, kā mēs visi zinām, drošības nolūkos, lai samazinātu Covid-19 izplatību, radinieku klātbūtne slimnīcu gaiteņos un palātās ir aizliegta. Dažreiz fiziskā klātbūtne nav pats svarīgākais, būtiskāk ir zināt – kāds par mani interesējas un mana ģimene ir pasargāta; drošības sajūta – ja kaut kas notiks ar mani, arī mani tuvinieki tiks pasargāti.

Arī reanimācijas nodaļā dzīves pēdējos mirkļos tiesības atvadīties ir tikai laulātajam partnerim un pirmās pakāpes radiniekiem. Gan pašam pacientam, gan viņa tuvākajiem ir neizmērojami svarīgi būt klāt, lai pagūtu pateikt vēl pēdējos vārdus. Situācijas ir dažādas, tādēļ šis ir tas brīdis, kad likumdevējam nevajadzētu sasiet rokas medicīnas personālam, radot neiedomājami skarbas izjūtas gan cilvēka tuvākajiem, gan mediķiem.

Likums šobrīd nostāda mediķus ļoti neērtā un nepatīkamā situācijā, kad jāizvēlas starp formālu noteikumu pārkāpšanu un pacienta vislabākajām interesēm. Ja attiecīgajā nodaļā ir principiālāks personāls, kas iepriekš saņēmis kādu brīdinājumu par "nepiederošu" personu klātbūtni, iespējams, nākamreiz vairs neielaidīs personas, kas nevar pierādīt pirmās pakāpes radniecību vai precētā drauga statusu. Taču nevar ignorēt to, ka sabiedrībā pastāv ģimenes, kas izvēlējušās savu attiecību modeli.

Vēlos uzsvērt, ka Latvijas medicīnā pāri visam tomēr valda cilvēcība un cilvēcīga attieksme. Mediķu darbs ir glābt cilvēka dzīvību un nodrošināt vislabākos apstākļus, lai pacients atveseļotos, nevis interpretēt to, kā vajadzētu izskatīties ģimenei.

Dzīvesbiedru likuma pieņemšana paātrinātu, uzlabotu un atvieglotu daudzu procesu norisi mums, mediķiem. Taču kas ir vēl svarīgāk – dzīvesbiedru regulējuma pieņemšana mūsu pacientiem radītu papildu drošības sajūtu un aiztaupītu liekas raizes, ļaujot fokusēties uz atlabšanu.

Nenoteiktība un nedrošība laikā, ko izraisījusi Covid-19 saslimšana, kad kā vēl nekad svarīgs kļuvis jautājums ne tikai par katra individuālo atbildību par sevi, bet arī rūpes par sev tuvajiem un citiem sabiedrības locekļiem, varētu veicināt likumisku attiecību sakārtošanu. Ikviens sabiedrības loceklis ir tiesīgs justies droši un pasargāts.

Pauls Aldiņš

Pauls Aldiņš ir infektologs Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!