Jānis Torgāns
pirms 3 gadiem
Dainis Karklins
pirms 3 gadiem
Mans uzskats, ka pats lielākais humanitāro zinātņu potenciāls šodien būtu atbrīvot eksaktās zinātnes no politiski-ekonomiskās verdzības ... lai tās patiesi kalpo visas cilvēces labā.
Ivars Neiders
pirms 3 gadiem
dzimmijs13
pirms 3 gadiem
Varbūt - protams, nav ne mazākās nojausmas kā - censties atveseļot skolu vidi, un tad, atļaušos izteikt minējumu, rezultāts varbūt būs labāks arī ar pašreizējo priekšmetu sadalījumu.
dzimmijs13
pirms 3 gadiem
Vai humanitārās izglītības lomas palielināšana skolās sniegs gaidītos rezultātus?
akmens
pirms 3 gadiem
akmens
pirms 3 gadiem
Vents Sīlis
pirms 3 gadiem
Un lai arī kāda būtu vai nebūtu skola, tā nebūt nav vienīgais un galīgais izglītības posms. Pēc tam ir augstskola, kur cilvēki turpina un pabeidz veidoties kā personības. Tā kā pats strādāju šajā sfērā, tad varu teikt, ka universitātēs kvalitatīva (uzsveru - kvalitatīva) humanitārā sadaļa ir ļoti aktuāla.
Vienlaikus absolūti piekrītu domai, ka humanitāriķiem ir obligāti nepieciešami eksaktie priekšmeti, citādi viņu fantāzija un valoda kļūst nekontrolējama, bet spriedumos dominē emocijas, nevis pamatojumi un argumenti.
Vents Sīlis
pirms 3 gadiem
Bet vēl viens faktors ir personas individuālās īpašības. Staļins pabeidza garīgo semināru, dziedāja baznīcas korī, rakstīja dzeju un spēlēja amatieru teātri (esot bijis ļoti labs aktieris un veikli pielietojis šīs spējas arī vēlāk dzīvē). Savukārt, Hitlers jaunībā rakstīja mīlas dzeju meitenei vārdā Stefānija, aizrāvās ar gleznošanu un arhitektūru (tiesa, Vīnes tēlotājmāksas akadēmijā viņš tomēr netika iekšā - viņu iegāza nepietiekami prasmīga cilvēka anatomijas attēlošana).
Vai humanitārās izglītības daudzums būtu jāpalielina skolās? Laba izglītība darbojas kā spēcīga psihoaktīva viela - tās rezultātā mainās uztvere un domāšana, un cītīgi praktizējot, arī cilvēka personība. Nedomāju, ka ir daudz skolu, kuras darbojas šajā līmenī. Turpretim, ja humanitārā izglītība tiek veikta trulā, skolmeistariskā manierē, tad efekts varētu būt tieši pretējs.
Vents Sīlis
pirms 3 gadiem
Augstākā izglītība Latvijā cieš nevis no humanitāro zinātņu popularitātes, bet gan no izglītības stēmas krīzes, kur kvalitāte interesē tikai nelielu daļu pasniedzēju, studentu un administrācijas. Lielākā daļa procesā iesaistīto centīgi un apzināti degradē izglītības procesu, jo tā ir vieglāk izdzīvot - vieni izliekas, ka pasniedz, otri - ka mācās, bet trešie - ka nodarbojas ar izglītošanu, nevis diplomu tirgošanu. Rezultātā papīrs par augstskolas beigšanu daudzos gadījumos ir tikai izglītības imitācija. Bet tādas druvietes neko nereformē, jo reformu būtība ir aizsūtīt viņu pašu pārstāvēto izglītības modeli uz vēstures mēslaini.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
1
Diskusija: kā reģionos iedzīvināt laikmetīgo kultūru?
Laikmetīgo mākslu nereti redzam kā galvaspilsētas fenomenu, kas viļņveidīgi sasniedz pārējās Latvijas pilsētas. Kā laikmetīgo kultūru redz paši reģiona kultūras dzīves spēlētāji, un kāda loma procesos ir atsevišķu indivīdu, nevalstiskā sektora, pašvaldību un valsts iesaistei?

0
Tiešsaistē notiks dokumentālistam Jurim Podniekam veltīta konference
Podniekam veltītajā konferencē tiks lasīti zinātniski referāti, notiks starptautiska ekspertu diskusija, tiks prezentēti materiāli par Jurim Podniekam veltītas filmas tapšanu, kā arī Podnieka daiļrades kontekstā veidotu studentu filmu skate.

1
Plānotās nodokļu izmaiņas ir atgriešanās dzimtbūšanā, brīdina kultūras NVO
"Šāda politika neatbilst demokrātiskas valsts principiem, bet ir atkrišana feodālismā un dzimtbūšanā, kad ikvienam ir pienākums samaksāt nodevas, neatkarīgi no apstākļiem," teikts kultūras NVO pārstāvošo organizāciju atklātajā vēstulē.

Kultūra
12.06.2014
10
Kam vajadzīgas humanitārās zinātnes?