Kaitīgie ieradumi jeb Vai jums ir minūtīte?

Vienulaik Rīgas centrā regulāri bija sastopams pamaza auguma šiverīgs tipiņš, kas svešiniekiem vaļsirdīgi stādījās priekšā kā heroīna atkarīgais un piedāvāja iegādāties, kā pats apgalvoja, veikalā "Stockmann" nozagtas smaržas. Kāda paziņa, būdama urķīga pēc dabas, bija sazvanījusi veikala apsardzi un interesējusies, vai patiesi varētu būt tā, ka vismaz viens narkomāns savu netikumu finansē, regulāri aptīrot veikala parfimērijas nodaļu. Apsardzes pārstāvji bija paskaidrojuši, ka nekas tāds neesot iespējams.

Vēl bija kāds vīrs, kas parasti uzrunāja garāmgājējus uz Brīvības ielas un stāstīja, ka esot apzagts un tāpēc viņam nepietiekot naudas, lai nopirktu biļeti mājupceļam uz Liepāju. Fakts, ka par sava mājupceļa sākumu viņš bija izvēlējies Brīvības ielu, pa kuru var doties Cēsu, Valmieras, Tallinas un vēl visvisādos virzienos, bet ne jau uz Liepāju, tāpat tas, cik bieži viņš mēdza ierasties Rīgā un kļūt par zādzību upuri, viņa teiktajam laupīja lielu tiesu ticamības.

P. S. Paldies par ideju A. un I.

#

– Labdien, kungs, vai jums, lūdzu, būtu minūtīte pusotra? Esmu rakstnieks, esmu iecerējis uzrakstīt romānu. Ja jums ir vairāk laika, varu iepazīstināt ar pirmajiem uzmetumiem, un varbūt jums radīsies vēlēšanās kļūt par vienu no romāna varoņu prototipiem. Viss, kas man nepieciešams, ir pāris eiro darba turpināšanai. Protams, ja jums būtu trīs eiro, jūs varētu kļūt par nozīmīgāka varoņa prototipu. Varbūt es jūs pat romāna noslēgumā atstātu dzīvu.

#

– Sveicināts, vīrieti. Varbūt mēs varētu kopā papusdienot? Šobrīd nodarbojos ar spēlfilmas scenārija attīstīšanu, bet Kultūrkapitāla fonds pēdējā konkursā nepiešķīra finansējumu. Filma kļūs par nozīmīgu audiovizuālu piedzīvojumu un noteikti izpelnīsies atzinību gan pie pašmāju skatītājiem, gan starptautiskos festivālos. Esmu nolēmis aizkrāsot vairākus Latvijas vēstures baltos plankumus, kā arī nesaudzīgi izgaismot mūsu sabiedrībā valdošo liekulību un sociālpolitisko norišu aizkulises. Tas būs eksperimentāls projekts, tomēr maksimāli pievilcīgs plašām tautas masām. Man pietiktu ar pieciem eiro, varbūt pat mazāk. Vai jūs būtu ar mieru ar mani kopā papusdienot?

#

– Kundze, atvainojiet! Aizdodiet, lūdzu, dažus centus, cigaretēm nepietiek. Zinu jau zinu, kaitīgs ieradums. Bet es strādāju pie tulkojuma, faktiski gandrīz esmu iztulkojis Pinčona "Gravity's Rainbow", palikušas vairs tikai dažas lappuses, un tad vēl neesmu īsti drošs par nosaukuma latviskojumu. Redziet, bez cigaretēm es vispār nespēju pastrādāt, bet palicis pavisam maz. Varbūt jums ir vēl kāda sīknauda?

#

– Meitenīt, mīļo meitenīt, vai jums nebūtu viens eiro? Šobrīd kopā ar redaktoru slīpējam manu otro dzejoļu krājumu, ap Ziemassvētkiem vajadzētu iznākt, bet radošā stipendija jau cauri. Vispār es esmu taupīgs, nekādas bohēmas, nekādu vīnu un citu kaitīgu ieradumu. Līdz krājuma iznākšanai esmu apņēmies iztikt ar diviem eiro dienā.

#

– Vai drīkstu jūs patraucēt? Man jau ilgāku laiku ir stārtaps. Nē, nepāriet. Ciešu no tā jau kādu pusi gada. Kopā ar kursa biedriem mums ir ideja. Tas noteikti būs Latvijas biznesa veiksmes stāsts. Būvēsim robotu-helikopteru-videoprojektoru, kas ļaus filmas skatīties visur, kur vien esi, – ierīce skatītājam sekos pa pēdām un allaž rādīs tajā virzienā, kur pavērsts tavs skatiens. Bijām ielikuši projektu kickstarter.com, taču diemžēl cerēto sākuma finansējuma summu nesavācām. Tā nu pagaidām kuļamies pašu spēkiem. Esmu pārdevis visu, ko varēju pārdot, ieķīlājis visu, ko var ieķīlāt. Varbūt varu jums palūgt vienu eiro? Vai varbūt mazliet vairāk?

#

– Sveicināti, vai arī jūs uz Ainažiem? Man patiešām neērti jums lūgt, bet vai jūs man nevarētu iedot trīs eiro? Man jānokļūst Igaunijā, bet pietrūkst biļetei. Esmu saņēmis stipendiju komponistu jaunrades namā, jau labu laiku atpakaļ iecerēts liela apjoma simfonisks darbs, tikai ceļa izdevumus viņi nesedz. Tur ir viss – apmešanās ar ērtībām, neliela uztura nauda, sēdi tik un komponē. Bet ceļa izdevumus nesedz. Dažas iestrādnes man jau ir. Vai protat lasīt notis? Tas nekas, par to nav jākaunas, bet kā tad būs – ar tiem dažiem eiro?

#

– Nez vai laba? Esmu lasījis iepriekšējos šī autora darbus. Tie man ļoti gāja pie sirds. Tagad gan vairāk metu acis uz šo. Biju lasījusi vairākas recenzijas. Grāmatas mūsdienās tik ļoti dārgas, tik dārgas, ne vienmēr var atļauties nopirkt visu, ko gribētos izlasīt. Skatos, jums jau vesela kaudzīte savākusies. Varbūt varam darīt tā, ka mēs pērkam kopā – jūs savas, bet es, lūk, šo te. Nav jau nemaz tik ļoti dārga. Ja jums nav iebildumu, es savējo pielikšu jūsu kaudzītei klāt. Nē, jūs nesapratāt – es ierosinu grāmatas nopirkt kopā. Man vienkārši šobrīd nav tik daudz naudas, bet jums, re, jau vesela kaudzīte salikta.

#

– Sakiet, lūdzu, vai jūs ar sportu nodarbojaties? Man jau tā likās, viss tāds sportisks izskatāties. Droši vien arī līdzi jūtat, sekojat? Man jau tā likās, es uzreiz pamanīju interesi. Un par ko tad turat īkšķus, par mūsējiem, protams, vai? Tā jau es domāju, kā mēs visi, kā mēs visi. Bet tad jau jums nebūs vienaldzīga arī mūsu olimpiešu nākotne, vai ne? Lieta tāda, ka mūsu sinhronās peldēšanas valsts izlase ir pagalam bēdīgā stāvoklī. Nav vairs resursu, nav materiālās bāzes, nav atbalsta no valsts un uzņēmējiem. Es? Nē, nē, esmu tikai menedžeris un reizēm mazliet arī treneris, bet būšu priecīgs, ja atbalstīsiet. Piecdesmit centu? Bet varbūt ir viens eiro?

#

– Paklau, aizšauj kādu eiro, kaut vai divdesmit centus. Mēs neesam gadījumā pazīstami? Vai arī esmu tevi kaut kur redzējis? Es zinu, pēc kā tas izskatās. Bet tā nemaz nav. Patiesībā viss ir baigi sarežģīti. Redz, agrāk, pirms gadiem septiņiem, es vēl strādāju pa nekustamo līniju. Bija visādi projektiņi. Bet tad sākās krīze, viss kaut kā aizgāja pa... pieskari. Nu jau paliek labāk, pamazām sāku nostāties uz kājām, šis tas jau uzpeld, sāk kustēt. Tikai dažkārt vēl iestājas tekošā deficīts. Tagad arī, vajadzētu pieteikties vienā seminārā. Precīzāk sakot – kursos. Vai koučinga programmā, kā tagad saka. Bet drusku par īsu. Gribu izkopt kreatīvo domāšanu, jo bez radošuma jau tagad nekur.