LigitaA
pirms 6 gadiem
Satura atstāts, kas atklāj visu, kas izrādē rada interesi un pārsteigumu. Izrādi redzēju un varu teikt, ka man pirmais cēliens patika labāk par otro. Zināju, ka neeju uz Titāniku, uz kuru, sev iegalvojot - tikai neraudi, devās raksta autore. Filma mani nekad nav aizkustinājusi līdz asarām /kur nu vēl astoņas reizes filmas laikā/, tāpēc ļāvos Vaivara darbam un man tas patika, ar vairākām iebildēm, bet kopumā bija interesanti skatīties.
Labi, ka izrādi redzēju un daudzas lietas, kas notika man nebija zināmas, pēc šāda satura atstāta izlasīšanas, nez vai tā būtu.
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Līga Goldberga
1Nejaušās satikšanās un rūpju konfrontācijas
Šis stāsts nav par cīnītājiem. Tūnas centieni nofiksēt gaistošo vecmāmiņas atmiņu, Zosjas istabas krāsu jūklis, Tamanes solījums būt klātesošai pusmāsas dzīvē, arī "Izrauto" Ukrainas sakņu pagaidu pārstādīšana Kauņā un puķu alķīmija konfrontē ar maigumu, kurā neērtumu aizvieto rūpju darbs.
Anna Andersone
0Uzvara ir mirklis
Reiz draudzējos ar puisi, kurš atzinās – kādu dienu izdomājis, ka grib būt futbola fans, un sācis fanot par "Manchester United". Un es viņu saprotu – nekas manā privātajā dzīvē, darbā vai mākslas pieredzē nav sagādājis tik sakāpināti intensīvu, nospriegotu emociju gammu kā futbola spēle ar augstām likmēm.
Andrejs Vīksna
2Andreja astotā sleja par kvīriem
Saskaitīju, ka esmu uzrakstījis jau septiņas redakcijas slejas par kvīriem, un šī būs astotā. Nekad neesmu gribējis būt kvīru tiesību aktīvists, bet dažkārt īsti nav izvēles iespēju, jo pretējais nozīmētu samierināties ar otrās šķiras pilsoņa statusu vai pamest šo valsti.
Recenzija
09.10.2013
1
Kā "Titāniks" pa burbuli nogāja