Autores foto
 
Sleja
21.12.2020

Kā pārdzīvot Ziemassvētkus

Komentē
7
Saglabā

Klāt Ziemassvētku nedēļa – periods, ko pārklāj piesātināts romantiskas mitoloģijas plīvurs. Šajā laikā pat visracionālākie cilvēki brīvprātīgi un ar prieku akceptē mītisku tēlu ienākšanu savā dzīves telpā caur attēliem, dziesmām vai audiovizuāliem sižetiem – mītisku resnu tēvoci sarkanā treniņtērpā un ar dāvanu maisu, ko palīdz stiept antropomorfizēts ziemeļbriedis, vai mītu par visvarena pestītāja piedzimšanu jēru aizgaldā Tuvajos Austrumos pirms tūkstošiem gadu, vai vislielāko mītu no visiem – fantāziju par biezu sniega segu, kas mīlīgi pārklāj globālās sasilšanas nenomocītu pasauli. Šajā laikā mēs klausāmies īpašu mūziku un baudām īpašus ēdienus, piemēram, piparkūkas, ko neizskaidrojamu iemeslu dēļ nepatērējam pārējā gada laikā.

Ja liek lietā apņēmību vai vienaldzību pret nacionālismu, kapitālisma inficēto romantiskās mīlestības kultu vai masveida dzeršanu, ir iespējams savā privātajā telpā ignorēt 18. novembri, Valentīna dienu, Jāņu svinības vai citu ikgadējo kolektīvo rituālu. Taču ir ļoti grūti ignorēt Ziemassvētkus. Tas rada trauksmainu bezpalīdzības sajūtu: tu vari nolemt, ka Ziemassvētki uz tevi neattiecas, aizbāzt ausis, kad ej iepirkties, lai nedzirdētu lielveikala Ziemassvētku mūzikas pleilistes, nepievērst šim datumam nekādu uzmanību, bet tā radītais spiediens nekur nepazūd, Ziemassvētki turpina karāties pār tavu galvu, čukstot neskaidras vīzijas par pienākumu šajā datumā apmainīties, vēlams, ar dāvanām, taču pavisam noteikti – ar funkcionālas mīlestības un kopābūšanas sajūtu ar ģimeni. Ja nav ģimenes vai tajā nevalda funkcionāla mīlestība, šī tukšuma sajūta sāp kā brūce, kas ar ķirurģisku precizitāti reizi gadā atveras un pūžņo. Nav brīnums, ka Ziemassvētki ir laiks, no kā liels daudzums cilvēku paradoksālā kārtā ļoti baidās. 2017. gadā kādas britu labdarības organizācijas veiktā pētījumā tika konstatēts – 36% cilvēku kaunas atzīt, ka Ziemassvētku laikā jūtas vientuļi; ceturtā daļa aptaujāto atzina, ka nav spējīgi šajā laikā kādam lūgt emocionālu palīdzību. Katrs desmitais no aptaujātajiem atklāja, ka svētku laikā ir apsvēris pašnāvību. Kā jau viss skaistais, arī Ziemassvētki ir bīstami.

Spiediena sajūta svētkos "nebūt vientuļam" var kļūt neizturama – jo Ziemassvētku rituālais arhetips ir "sanākšana kopā". Tā kā vārdā nesaucamais vīruss ir pārvilcis svītru pat iespējai sanākt kopā draugu lokā, šajos Ziemassvētkos novēlu priecīgus un funkcionālas mīlestības pilnus svētkus visiem tiem, kam ir iespēja uzturēt ierastos svētku rituālus savas mājsaimniecības ietvaros, un šajā slejā uzrunāšu tos, kam piespiedu kārtā šogad būs jāieskatās savai Ziemassvētku vientulībai acīs vēl ciešāk.

Tātad – kā pārdzīvot Ziemassvētkus vienītī? Vispirms jābūt godīgam pret sevi un jāpieņem, ka svētki karāsies pār mūsu galvu un par sevi atgādinās, vai mēs to gribam vai ne. Draugi un paziņas liks sociālajos tīklos fotoilūzijas par saviem funkcionālajiem mīlestības svētkiem, visas radiostacijas bez izņēmuma uz riņķi atskaņos Džordža Maikla gadskārtējo sūdzēšanos par pērnajos Ziemassvētkos salauzto sirdi, dažādi servisi un pakalpojumu sniedzēji piesūtīs digitālu makulatūru ar bezjēdzīgiem apsveikumiem. Mēs varam vai nu mērķtiecīgi pievērsties savu Ziemassvētku tradīciju godāšanai solo sastāvā ierastā ģimenes vai draugu orķestra vietā, vai nolemt šo dienu padarīt kaut kādā ziņā īpašu, izvairoties no Ziemassvētku motīviem, vai arī nedarīt neko. Trešo variantu es neatbalstu – tā kā šie svētki ir tik ļoti piesātināti ar nozīmi un romantisku mitoloģiju, pastāv liela iespēja, ka to, kā mēs vienatnē pavadījām Ziemassvētkus, turklāt nobeidzot tik neparastu gadu, mēs atcerēsimies vēl tuvākos 3–5 gadus vai pat visu atlikušo dzīvi. Izrādi mazliet mīlestības pret nākotnes sevi – iedod sev pēc iespējas jaukākas atmiņas, nevis tādas, ko atlikušo mūžu likt lietā pašžēlošanas lēkmēs. Lai ko tu nolemtu savos šīgada vientuļajos Ziemassvētkos darīt, dari kaut ko, kas ir ja ne īpašs, tad vismaz darīts ar nolūku. Mazliet palīdzēšu – piedāvāju trīs scenārijus, kā mērķtiecīgi pavadīt 2020. gada svētkus vienatnē.

Konstruktīvie Ziemassvētki

Ja šajos svētkos tevi īpaši biedē tieši vientulība, velti laiku mazai refleksijai par vientulības jēdzienu un pamēģini to uztvert kā neitrālu, nevis negatīvu lietu. Vientulība ir tikai apstākļi, kurā mēs dzīvojam, tāpat kā klimata josla. Tas nav augstāko spēku sods vai tava vērtīguma mēraukla. Atceries, ka vientulība ir prāta stāvoklis, nevis fiziskā atrašanās telpā vienam. Mēs taču labi zinām, ka varam būt vientuļi, arī esot fiziski blakus citiem cilvēkiem. Tātad, arī būt vienam obligāti nenozīmē būt vientuļam.

Pie viena, ja jau esi apsēdies, lai pareflektētu par vientulības jēdzienu, pakavējies arī mazās pārdomās par pašiem Ziemassvētkiem, proti, par savām attiecībām ar tiem. No kā tieši tu baidies? Kas palīdzētu? Ko tieši tu gribētu?

Veic mazus sagatavošanās priekšdarbus, pirms pienāk svētku vakars, proti: sastādi plānu, ko tu gribētu šajā dienā izdarīt. Varbūt tu vēlies kaut ko garšīgu sev pagatavot un ir laikus jāiegādājas produkti? Vai varbūt tevi iepriecinātu reizi gadā pa īstam iztīrīt un sakārtot savu dzīvokli? Tīrīšanai un kārtošanai ir terapeitisks efekts; pat ja tavs mērķis nav tieši svētku sajūtas radīšana, gandarījums par produktīvi pavadītu dienu tev garantēti iedos zināmu devu labsajūtas. Varbūt tu vēlies kopā sanākšanas sajūtu un ir laikus jānoorganizē virtuāla ballīte ar sev mīļiem cilvēkiem?

Jautrie Ziemassvētki

Esi subversīvs un nolem, ka tieši šī būs tā diena gadā, kad tu sev atgādināsi, cik lieliski ir dzīvot vienam. Tu pilnā mērā pats vari uzrakstīt noteikumus izciliem Ziemassvētkiem, kādus tu gribētu. Beidzot tev ir Ziemassvētki, kas nav jāpavada nomācošās sarunās ar homofobisku radinieku ģimenes kopsanākšanā, kur fonā depresīvi ļerkšķ televizors. Nav jāskatās acīs cūkas šņukuram, bezpalīdzīgi jau kuro gadu pēc kārtas skaidrojot, ka esi vegāns. Nav jātērē nauda sasteigtām dāvanām radiem ķeksīša pēc. Tā vietā vari no rīta piecelties, izlīst no pidžamas, ieiet dušā, iztīrīt zobus un uzvilkt svētku pidžamu, kurā pavadīt visu dienu, skatoties "Cietā rieksta" filmu sēriju. Vari uz riņķi klausīties visjēlākās Ziemassvētku dziesmas, kuras kauns klausīties pārējā gada laikā, vai tieši otrādi – var beidzot uz pilnu skaļumu uzgriezt smago metālu. Var uzdāvināt sev kādu Ziemassvētku dāvaniņu un par to priecāties trīs dienas no vietas. Vari izģērbties pliks, izvārtīties miltos un skraidīt apkārt pa dzīvokli, kliedzot: "Esmu Ziemassvētku sniegpārsliņa!" Iespējas ir bezgalīgas!

Bēdīgie Ziemassvētki (drosminiekiem)

Iespējams, ir cilvēki, kam nekas no konstruktīvo vai jautro Ziemassvētku scenārijiem nešķiet noderīgs, zinot, ka svētku dienā vienkārši būs bēdīgi un neko tur nevarēs līdzēt. Tiem varu ieteikt radikālu terapijas formu, proti, mērķtiecīgu bēdu dienu. Varbūt vienu dienu gadā jāpārtrauc cīnīties pret skumjām un nomāktību, ar ko cīnāmies ikdienā? Kādēļ lai šī diena nebūtu Ziemassvētki, ja jau tie tāpat solās būt tikpat skumji vai vēl skumjāki kā citas dienas?

Tad, lūk, mērķtiecīgu bēdīgo Ziemassvētku scenārijs. Pieejiet tiem nopietni un ar nolūku: jūs šodien ieskatīsieties acīs savām bēdām. Jūs šodien nenovērsīsiet uzmanību ar sociālo tīklu vai seriālu palīdzību un nekādā gadījumā – ar apreibinošām vielām. Jūs būsiet drosmīgs un klātesošs. Aizvelciet aizkarus, lai dzīvoklī neiekļūst gaisma. Uzlieciet Mocarta "Rekviēmu" vai Skota Vokera "Farmer in the City", vai filmas "Rekviēms sapnim" skaņu celiņu, vai Džefa Baklija "Grace", vai kas nu jums visefektīvāk liks raudāt. Lasiet vecas vēstules vai dienasgrāmatas ierakstus no senajiem, skaistajiem vai pavisam skumjajiem laikiem. Aplūkojiet nostalģiskas fotogrāfijas. Lasiet dzeju. Raudiet, izraudiet visu, kas sāp. Ejiet pagulēt ikvienā brīdī, kad sagribas. Uzrakstiet garu vēstuli kādam, pēc kā skumstat un ilgojaties (bez mērķa to nosūtīt; saņēmējam nav pat jābūt šaisaulē). Nekādā gadījumā nepārmetiet sev nevienu emociju, ko izjūtat. Šie taču ir jūsu oficiāli bēdīgie Ziemassvētki, jums ir pilna brīvība izjust visu to, ko parasti cenšamies nejust. Godājiet savas bēdas – tās nav jūsu ienaidnieks. (Ja jūs sākat zaudēt pamatu zem kājām, tad gan tūdaļ pat piezvaniet kādam. Turiet pa rokai arī krīzes telefona numurus. Te būs daži – krīžu un konsultāciju centrs "Skalbes", psiholoģisks atbalsts ikvienam krīzes situācijā – 67222922 (visu diennakti); brīvprātīgo palīdzības kustība "Viegli palīdzēt", sniedz arī emocionālu atbalstu tālruņa sarunā – 25661991 (visu diennakti); sociālais projekts "Parunāsim?", zvanu centrs, kas uzklausīs un atbildēs – 26564564. Sīkāka informācija – šeit. Un jūsu draugi, visticamāk, arī ir vien īsziņas, zvana vai viena soctīklu ieraksta attālumā.) Nākamajā rītā piecelieties, atveriet aizkarus un logu, ielaidiet gaismu un svaigu gaisu. Uzslavējiet sevi par smagas pieredzes veiksmīgu pārdzīvošanu. Jūs esat savā dzīvē pārdzīvojis tik daudz ko – pārdzīvosiet arī šos Ziemassvētkus.

Tēmas

Liene Linde

Liene Linde ir kino režisore un publiciste.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
7

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!