Kā nenogalināt sevi

Šorīt atkal uz soliņa parkā sēdēja jauni vīrieši un dzēra. Pašnāvību var izdarīt pakaroties, bet var izdarīt arī nodzeroties vai pārēdoties.
Vakardien par to dzirdeju retv - kā Latvija ir līderos pašnāvību skaita ziņā, jo cilvēkiem ir ļoti grūti izturēt to, kas notiek valstī.

Tikko uzzinājām, ka Rīgas Satiksme mūs - nodokļu maksātājus ir apkrāpusi, apzagusi, bet jau nākošajā brīdī redzam, ka par to ne tikai neviens netiek sodīts, bet gluži otrādi - paaugstināti amatos - deputāti Briselē, locekļi Brīvostā, jauni miljoni konsultantiem un konsultantu konsultantiem.
Prezidents noalgojis par 4 000 eur mēnesī padomnieci tiesu jautājumos, bet tā arī par šādu summu apmaksāti padomnieki nav spējuši sabiedrībai paskaidrot , kā tad tā - kāpēc tagad visai valstij jāapmaksā korumpanti un krāpnieki.
Kāpēc OIK nevis tiks likvidēts, bet tiks maksāts citādi, negodīgā sistēma tiks saglabāta.
Kāpēc par Stokholmas Armijas muzeju cilvēki saka, ka uz turieni var braukt un labi redzēt, kāds apbruņojums ir Latvijas NBS?
Tāds ļoti spilgts notikusm bija, kad divi jauni vīrieši KULDĪGĀ apsēdās pie galda un dzēra un tik ilgi dzēra, kamēr abi nokrita beigti. Arī tādas ir pašnāvības.

Ir jābūt ciniskam kretīnam, lai ignorētu to nesainīgo un galvenais, divkosīgo sabiedrību , kurā ir jādzīvo. Ja to māki savienot ar savu sirdsazpiņu - tad ir ok. Ja nē - tad depresiju slimnieku un pašnāvnieku skaits turpina pieaugt un varas elite turpina rakt šai virzienā.

Un nāve, kā atpestīšana no ciešanām

Ciešanu bailes

Var vilkt paralēles arī ar narkozi pirms operācijas - visi baidās, taču neviens tā īsti nepiefiksē to momentu, kad ieslīgst narkozē un kad no tās tiek vaļā. Tas ir tāpat kā ieslēgt un izslēgt gaismu.

vienmēr esmu domājusi, ka man nav bail no fakta, ka manis vairs nebūs. tāpat kā nav bail par laiku, kad vēl nebija. bail ir no pārejas procesa - no miršanas. nevis nāves bailes, bet miršanas bailes.